Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada pavasarī jau tika ziņots par to, ka Rēzeknes vate ar mēra Aleksandra Bartaševiča atbalstu bija ieplānojusi iestādīt t.s. „Uzvaras dienas” septiņdesmitpiecgadei veltītu „Atmiņas un uzvaras aleju” (Аллея Памяти и Победы)

Saistībā ar COVID-19 izplatību no 75 bērziem, kuriem vajadzēja simbolizēt padomju armijas uzvaru „Lielajā Tēvijas”, toreiz tika iestādīti vien 10. Atlikušos 65 vietējie prokremliskie aktīvisti solīja iestādīt, citēju, „kā tikai atļaus epidemioloģiskā situācija”.

Izrādās, ka Rēzeknes mēra un atbalstītāju vērtējumā labvēlīga epidemioloģiskā situācija bija iestājusies aizvadītajā sestdienā, laikā, kad vidējais saslimušo skaits valstī bija sasniedzis 400-500 cilvēkus diennaktī.

Gan maijā, gan novembrī līdztekus vietējiem prokremliskajiem aktīvistiem (biedrībai „Slavija”) bērzu stādīšanā piedalījās arī no „Saskaņas” ievēlētais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, kura klātbūtne veicināja aizdomas, ka padomju karavīriem veltītās alejas tapšanā varētu būt piesaistīts pašvaldības vai Eiropas fondu finansējums.

Rēzeknes Domes mājaslapā ir lasāms, ka Vipingas mikrorajonā iestādītie bērzi tur nonākuši, pamatojoties uz kādas SIA “Ainavu izpētes un plānošanas institūts” izstrādātās Rēzeknes apstādījumu koncepcijas autoru rekomendācijām.

Šī gada maijā šīs pašas SIA eksperti uzstājās „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas” organizētā seminārā. Toreiz projekta „Zaļās pilsētvides plānošana un pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Latvijas – Krievijas robežpilsētās” ietvaros Rēzeknē un Pleskavā tika izraudzītas divas it kā degradētas teritorijas, kurā tiks izstrādāta attīstības koncepcija.

Rēzeknē šim mērķim tika izvēlēts Vipingas mikrorajons, kur „sagadīšanās pēc” atrodas pilsētas mēra un viņa brāļa privātmājās, kā arī nupat iestādītā „Atmiņas un uzvaras aleja”.

Projektam atvēlētais finansējums 2020.-2024.gadam sastādīja 650 560,77 eiro. Lielāko daļu no tā veidoja iepriekšminētās pārrobežo sadarbības programmas līdzfinansējums. Savukārt Rēzeknes pašvaldības līdzfinansējums – 10% no kopējās summas.

Starp citu, šī gada jūnijā „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma” bija nonākusi mediju redzeslokā saistībā ar Krievijas centieniem Latvijas Armijas bāzes tuvumā izvietot novērošanas kameras apkārt Alūksnes ezeram. Toreiz projekts tika apturēts ar Valsts Drošības dienesta ziņu.

Rezumējot izskatās, ka Rēzeknes mērs kārtējo reizi ir visus bezkaunīgā veidā aptinis pa pirkstu – izmantojis ES finansējumu, lai pie savām mājām uzceltu piemiņas vietu Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju. Savukārt Krievija turpina nesodīti izmantot ES un Latvijas budžeta līdzekļus, lai finansētu pret mums izvērsto hibrīdkaru.

Avoti: https://lv.baltnews.com/school_Russian/20200512/1023894281/V-latviyskom-Rezekne-zalozhili-alleyu-Pamyati-i-Pobedy.html

https://rezekne.lv/realizacija-esosie-projekti/zalas-pilsetvides-planosana-un-parvaldiba-ilgtspejigai-pilsetu-attistibai/

https://rezekne.lv/2020/11/10/aicina-stadit-berzus-vipinga/

Novērtē šo rakstu:

56
39