Iesaki rakstu:

Atsaucoties amatpersonu (pieminekļu konsultatīvā padome, VDD) un mediju (TV3 “Nekā personīga”) sniegtajai informācijai saistībā ar pulkveža Viļa Januma statujas novietošanu Ogres Neatkarības laukumā, Daugavas Vanagu (DV) organizācijas vārdā sniedzu šo ziņojumu. DV kategoriski nosoda raidījumā paustos viedokļus.

TV3 raidījumā “Nekā personīga” (16.02.2025.) apšaubīta Viļa Januma (pirmā DV priekšnieka) personība, turklāt Valsts drošības dienesta ieskatā leģionāru vairodziņš - sarkanbaltsarkana emblēma, kur uz baltās svītras rakstīts - Latvija, esot nacisma simbols. Tādēļ to nedrīkstot attēlot uz statujas postamenta. Kategoriski iebilstam abiem šiem apgalvojumiem.

TV sižetā vēsturnieka argumentācija par plkv. V. Janumu rada iespaidu, ka viņš šajā jautājumā nav pietiekami iedziļinājies, jo V. Janums godīgi un pašaizliedzīgi kalpoja Latvijai strēlniekos, Neatkarības karā, pirmās brīvās Latvijas laikā, Otrā pasaules kara gados, gūstā, bēgļu nometnēs un trimdā līdz pašām sava mūža beigām.

Vācu okupācijas laikā V. Janums strādāja Iekšlietu ģenerāldirekcijā, kur viņš nevis strādāja nacistiskās Vācijas labā, bet gan, riskējot ar savu dzīvību, slepeni darīja visu, lai pasargātu latviešu karavīrus no visļaunākā likteņa. V. Janums, pirmkārt, slepus no vācu okupācijas varas iestādēm brauca pie latviešu vienībām, kas pilnībā bija pakļautas vācu patvaļai, lai izvērtētu situāciju un attiecīgi rīkotos.

Otrkārt, viņš kā militārais padomdevējs darbojās Latvijas Centrālajā padomē, par ko, ja tas būtu atklāts, arī draudēja nāvessods. Tikai it kā sadarbojoties ar vācu okupācijas iestādēm, plkv. V. Janums varēja veikt šo darbu Latvijas labā. Tas nebūtu iespējams, ja viņa tur nebūtu bijis. 

Savukārt, runājot par laiku leģionā, plkv. V. Janums bija pretvāciski noskaņots, veiksmīgs un drosmīgs kara vadonis, kurš saudzēja savus karavīrus un izveda savus dēlus, kā viņš sauca savā pakļautībā dienošos vīrus, no desmit ielenkumiem. Tostarp tieši viņš pēdējā varonīgajā pārgajienā ap Berlīni no padošanās padomju pusei - tātad izsūtījuma vai nāves - izglāba 824 savus vīrus. Arī par to kā par dezertēšanu viņam draudēja nošaušana.

Raidījumā sniegtais plkv. V. Januma personības vērtējums ir absurds. Viņam ne tikai pienāktos piemineklis, bet jau sen Viļa Januma vārdā vajadzēja saukt atjaunotās Latvijas ielas un skolas, jo viņš ir viens no brīvās Latvijas varonības un Tēvzemes mīlestības simboliem.

Latvijas vēsturē ir daudz patiešām dižu personību, kuras bija spiestas sadarboties ar okupācijas varām. Ar vācu okupācijas varu - it kā strādāja viņu labā: amatnieki, noliktavu darbinieki, uzņēmēji, bet patiesībā ar dzīvības briesmām glāba latviešu un ebreju dzīvības. Arī padomju okupācijas laikā dižas personības bija spiestas būt komunistiskās partijas biedri. Taču būtiskākais ir tas, ko tu, spītējot apstākļiem, esi izdarījis, nevis kāda biedra karte tev ir kabatā. 

Tikpat absurds un bērnišķīgs ir VDD vērtējums par Latvijas karogu, kas vēsturiski bija uz leģionāru piedurknes un kuru plānots iekļaut plkv. V. Januma statujas postamentā. Latvijas karogs nekādā veidā nav nacisma simbols. Vairogs ir lietots jau agrāk - Troickas bataljonā, un kopš tā laika to lieto arī Latvijas zemessargi. Leģionāri šo zīmi lietoja, lai atšķirtos no Vācijas ieroču SS karaspēka, jo viņi neidentificējās ar nacistiem.

VDD komentāri, ka pretrunīgus simbolus uz pieminekļiem propagandai pret Latviju var izmantot Krievija, rosina domāt, ka tā veic refleksīvo kontroli, padodoties Krievijas spiedienam un Krievijas labā. Vai tiešām Latvijas valstij savas vērtības būtu jāpakļauj iespējamam kaimiņvalsts viedoklim? Īpaši, ja zināms, ka tai tāpat būs viedoklis - neatkarīgi no tā, ko mēs darām.

Tāpēc aicinām VDD un citas institūcijas nepadarīt Latvijai svarīgus simbolus - karogu, uzrakstu -Latvija, saulīti par absurdu lēmumu upuri. Šādi iztopot iespējamam kaimiņvalstu viedoklim, mēs paši sevi pazeminām.

Ja VDD par vairogu nepieņems skaidru un pozitīvu nostāju, tad sāksies milzīgas problēmas ar esošajiem pieminekļiem, 16. marta sarīkojumiem, latviešu karavīru piemiņu. Rietumu sabiedrotie jau pēc Otrā pasaules kara atzina, ka latviešu leģionāri bija nevis kara noziedznieki, bet gan upuri. Ja lēmums būs negatīvs, tas globāli mazinās Latvijas tautas, Latvijas valdības un ierēdniecības savstarpējo cieņu.

* Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis