Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).

Otrajam lasījumam, kas tiek plānots uz šā gada 6. jūniju [1], ir sagatavots pavisam cits koncepts parādniekam ieturējamās summas aprēķināšanai: tas ir, 30% no parādnieka ienākumu summas, kas pārsniedz minimālās algas pusi (t.i. 350 EUR) pēc nodokļu atskaitījumiem, kā rezultātā, ieturējamā summa sastāda jau: 74,22 EUR/mēnesī    (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN - 350 * 30% = 74,22).

No tā varam secināt, ka likumprojekta koncepcijas maiņas rezultātā otrajam lasījumam ir palielināta no parādnieka ieturamā ikmēneša summa.

Uz to asi reaģē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) [2], saskatot konkrētus riskus pašvaldības palīdzības jomā un vēršot Juridiskās komisijas un visu saistīto ministriju uzmanību, kuras acīmredzot neapzinās, ka, "ņemot vērā, ka otrā lasījuma koncepts ievērojami atšķiras no sākotnējā, likumprojekta anotācijā norādītais par ietekmi uz pašvaldību budžetiem vairs neatbilst realitātei", kā arī, ka, "ņemot vērā, ka likumprojekts netika virzīts parastajā apspriešanas kārtībā caur Ministru kabinetu, bet gan uzreiz Saeimā, un ņemot vērā, ka tam atbalsta gadījumā prognozējama negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, tādējādi tiek pārkāpts Pašvaldību likuma 82.pants “Vispārējās pašvaldību intereses”. Līdz ar to konsultāciju procesam likumprojekta izstrādes laikā pirms tā iesniegšanas Saeimā bija jānotiek arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Sociālā aspekta izvērtēšana ir ļoti būtiska pirms likumprojekta tālākās virzības.

Neskatoties uz skaidri pausto LPS satraukumu, Tieslietu ministrijas pārstāve Juridiskās komisijas sēdē 29. maijā bez vilcināšanās un bez pierādījumiem paziņoja komisijas sēdē faktam neatbilstošu pretargumentu: it kā saskaņā ar jauno koncepciju otrajam lasījumam parādnieka ieturamā summa mēnesī ir mazāka (?) nekā likumprojekta  pirmajā lasījumā, un tas it kā neietekmē pašvaldības budžetu. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī bez vilcināšanās uzsvēra, ka pietiek ar komisijas sēdes audioierakstu, lai slēgtu LPS jautājumu. Gandrīz visi komisijas locekļi balsoja “par” [3].

Interesanti, vai Saeimas deputāti balsos, neņemot vērā aritmētiskos aprēķinus, nesaņemot un nevērtējot saistīto ministriju atzinumus - tāpat otrajā lasījumā - par likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā bez atbilstības Satversmes 65. pantam, jo šī Satversmes tiesību norma neparedz Juridiskajai komisijai aizstāt Ministru kabineta darbu.

_________________________

[1]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/193A539ED32A9BABC2258B26003EB548?OpenDocument 

[2]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/1BA9F940F91BD003C2258B2B00298310?OpenDocument

[3]

https://taurid.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/df001050bd2d6918c2258b26002c4cc9/$FILE/2024_05_29_1000_JK.mp3

Novērtē šo rakstu:

20
2