Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrī laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad, decembra pēdējām dienām aizritot mēs visi domās vēlreiz kavējamies pie aizejošā gada svarīgākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektīva un visas mūsu valsts dzīvē. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arī starptautisks» dzīves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas līdzekļu praktiski neierobežotajām iespējām sniegt operatīvu informāciju, mēs diendienā esam informēti par visiem nozīmīgākajiem mūsu dinamiskās pasaules notikumiem.

Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.

1976. gads starptautisko attiecību vēsturē ieies kā Padomju Savienības un pārējo sociālistisko valstu nozīmīgu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensības ierobežošanu virzītu iniciatīvu gads. Apspriešanai pasaules mērogā izvirzīti tādi principiāli svarīgi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslēgt vispasaules līgumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecībās, noslēgt līgumu starp valstīm Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībniecēm. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.

Šo uzskaitījumu turpinot, var vēl nosaukt Padomju valdības paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecību pārkārtošanu», Padomju Savienības memorandu bruņošanās sacensības pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī vairākus citus dokumentus.

Diemžēl jākonstatē, ka kapitālistisko valstu līderi, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvērumiem (šogad vēlēšanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrētas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzītajiem priekšlikumiem, kaut arī neviens no attīstīto kapitālistisko valstu vadītājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierīgu līdzāspastāvēšanu kā vienīgo saprātīgo, vienīgo pieņemamo valstu savstarpējo attiecību normu. Tāda rīcība faktiski nozīmē bezdarbību apstākļos, kad turpinās vispārējai drošībai tik ļoti bīstamā neapvaldītā bruņošanās sacensība.

Tieši tāpēc, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentētājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādīja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribētos, lai bruņošanās sacensības izbeigšanā 1977. gads tiešām kļūtu par lūzuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācīgu vietu vēsturē.»

Aizvadītā gada starptautiskās dzīves nozīmīgāko notikumu vidū jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference Berlīnē, Varšavas līguma vaislu Politiskās konsultatīvās komitejas apspriede Bukarestē, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spēku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamēšana.

Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attīstība, to varenības palielināšanās, to realizētās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvēces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spēks vēl vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemēs izvērsušās krīzes fona.»

Var minēt kapitālistisko valstu visdažādāko institūtu, fondu un politiķu izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attīstību 1977. gadā, taču visas tās pareģo vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzīves dārdzības pieaugums turpināsies, ekonomiskās attīstības temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecēlis par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, 1976. gada sākumā rakstīja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopīgu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecībā uz mūsu vērtībām, ne ari attiecībā uz pasauli, kurā mēs dzīvojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mūsu gadsimts ir nepieredzēta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnē nenozīmē neko vairāk kā «kustību».

Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecību attīstība, Z. Bžezinskis toreiz nerakstīja neko un, šķiet, arī nevarēja rakstīt, jo nespēj dot vispārēju starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecību uzlabošana un sadarbības paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderēt par izejas punktu galveno pasaules problēmu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi būs palīdzējuši viņa politiskajiem uzskatiem atbrīvoties no tamlīdzīgas «aukstā kara» laiku inerces.

ANO ģenerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lēmumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bērna gadu. Mums tas būs reizē ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzīmēs visi pasaules progresīvi domājošie cilvēki, jo Padomju Savienība viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.

Bijušā kompartijas ideologa, tagadējā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicēt arī turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

119
19