Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) vēstule Nr. 1-132/5931 «Par paskaidrojuma pieprasīšanu» (turpmāk – Vēstule), kuru ir parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs (turpmāk - ministrs).

Šajā vēstulē ministrs, pamatojoties uz likuma «Par pašvaldībām» 94.1 pantu, pieprasa nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā, rakstveidā iesniegt:

1) grafiku, kādā tiks demontēts objekts Nr.59 un objekts Nr.60;

2) detalizētu informāciju par jau veiktajiem pasākumiem, lai ne vēlāk kā likumā noteiktajā termiņā un likumos noteiktajā kārtībā tiktu veikta objekta Nr.59 un objekta Nr.60 demontāža;

3) izvērstu, detalizētu informāciju par finansējuma avotiem, ko pašvaldība plāno izmantot, lai izpildītu likumā noteiktās prasības;

4) izvērstu, detalizētu rīcības plānu ar pasākumiem, atbildīgajām personām un termiņiem, kādos plānots veikt darbības, lai demontējamie objekti tiktu demontēti pašvaldības iesniegtajā grafikā norādītajā gala termiņā.

[2] Saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 94.1 panta pirmo daļu, ja pašvaldības dome vai citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var prasīt domes priekšsēdētājam paskaidrojumu.

Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam 20 dienu laikā pēc tam, kad saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.

No vēstules 1.punkta izriet ministra pārsteidzīgs un nepārbaudīts pieņēmums, ka Pašvaldība nepilda «saistībā ar likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» (turpmāk – likums) 5.panta piektajā daļā pašvaldībām noteikto pienākumu ne vēlāk kā līdz šā gada 15. novembrim īstenot Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 448 «Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts» (turpmāk – MK noteikumi Nr. 448)», līdz ar to uzskatot, ka Pašvaldība it kā ir pieļāvusi bezdarbību.

Papildus tam, vēstules 8.punktā ministrs vēl arī ir norādījis, ka «ņemot vērā minēto un manā rīcībā esošu informāciju, secinu, ka pašvaldība nav uzsākusi darbību plānošanu un veikšanu, lai likumā noteiktajā termiņā – līdz šā gada 15.novembrim – demontētu MK noteikumu Nr. 448 pielikumā noteikto objektu Nr.59 un objektu Nr.60.»

Novērtējot iespējamos Pašvaldības pieļautos pārkāpumus, ministra vēstulē ir citēta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Tāpat ministrs savā vēstulē norāda, ka valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, kā arī atsaucas uz likuma «Par pašvaldībām» 41.panta otro daļu, kas noteic, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus ministrs norāda, ka saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 25.pantu domes darbu vada tās priekšsēdētājs.

Tādējādi no ministra vēstules Pašvaldība var secināt, ka ministrs nav konstatējis un norādījis precīzus Pašvaldības domes vai citu tās institūcijas Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu vai tiesas spriedumu nepildīšanas pārkāpumus.

Tāpat ministrs savā vēstulē nav norādījis jebkādus Pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaru, kas, piemēram, izrietētu no likuma «Par pašvaldībām» 62.panta, pieļautos pārkāpumus.

No ministra vēstules var secināt tikai to, ka ministra rīcībā, tostarp objektīvu iemeslu dēļ, vienkārši nav pietiekamas informācijas saistībā ar likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» 5.panta piektajā daļā pašvaldībām noteikto pienākumu ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim īstenot Ministru kabineta 2022. gada 14.jūlija noteikumos Nr. 448 «Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts» izpildi Pašvaldībā, kas tiks novērsts, šajā paskaidrojumā kliedējot jebkādas bažas par iepriekš minēto normatīvo tiesību aktu prasību Pašvaldībā neizpildi.

[3] Pievēršam Jūsu uzmanību, ka, nekavējoties reaģējot uz iesūtīto vēstuli, tika sagatavota un ministram steidzami nosūtīta Pašvaldības 2022.gada 26.augusta starpatbilde «Par atbildes sniegšanu» (Nr.1.2.-8/1552), paskaidrojot to, ka «likuma «Par pašvaldībām» 94.1 panta noteiktajā termiņā paskaidrojums par Vēstulē minētajiem jautājumiem ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu tika izprasīts no pašvaldības izpildinstitūcijām un tas tiks iesniegts VARAM 20 (divdesmit) dienu laikā», vienlaikus ministram norādot tā vēstulē minēto pieņēmumu nepamatotību un Pašvaldības stingro apņemšanos nepieļaut jebkādu normatīvo tiesību aktu pārkāpumus, ko apliecina šā paskaidrojuma pielikumā nosūtītā vēstulē pieprasītā informācija. Tāpat šajā vēstulē ir skaidrotas Pašvaldības finanšu autonomijas tiesības, kā arī Pašvaldības tiesības vērsties Satversmes tiesā par tās kompetences iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl papildus šajā paskaidrojumā netiks paskaidrots, pieņemot, ka ministram tas ir skaidrs un saprotams.

Vienlaikus vēlos atkārtoti paskaidrot, ka Saeima 2022. gada 16. jūnijā pieņēma likumu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» (turpmāk – Likums).

Ar Likumu pašvaldībām uzdots līdz 2022.gada 15.novembrim veikt objektu demontāžu, kas ir jauna Pašvaldībai deleģēta valsts pārvaldes funkcija, attiecīgi dokumentējot demontāžas procesu. 

Likuma «Par pašvaldībām» 5.panta trešā daļa nosaka, ka deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta padotībā. Vienlaikus deleģētās valsts pārvaldes funkcijas gadījumā likumā vai Ministru kabineta noteikumos jābūt noteiktiem precīziem šīs funkcijas izpildes noteikumiem. Par attiecīga finansējuma nepietiekamību šīs funkcijas izpildei VARAM jau ir informēta, kas šajā valstij smagajā ekonomiskajā situācijā Pašvaldībai ir īpaši sarežģīts uzdevums, apzinoties visas daugavpiliešu objektīvās vajadzības.

Vienlaikus pievēršu Jūsu uzmanību pamatotam apstāklim, ka Pašvaldībai līdz šim nebija iespējams sagatavot precīzu grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža, un iesniegt to Ministrijai līdz 2022.gada 5.augustam (atbilstoši VARAM 2022.gada 21.jūlijā vēstulē Nr.1-132/5169 norādītajam) šādu no Pašvaldības gribas neatkarīgu iemeslu dēļ:

1) neievērojot Likuma pārejas noteikumu 1.punktu, kas paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. jūlijam izdod šā likuma 4.panta  otrajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus», Ministru kabinets līdz 2022.gada 5.augustam joprojām nebija pieņēmis Ministru kabineta noteikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai. Tāpēc Pašvaldībai nebija zināmas ar objektu demontāžu  saistītas darbības, kuras līdzfinansē valsts;

2) Pašvaldība diemžēl var secināt, ka Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 448 «Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts» nesatur Likuma 5.panta pirmajā daļā paredzēto izvērtējumu par:

a) «Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem» (Daugavpils valstspilsēta, 18.novembra iela, bijušajā Slavas skvērā - turpmāk Objekts Nr.59);

b) «Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem» (Daugavpils valstspilsēta, 18.novembra iela, pretim Komunālajiem kapiem (turpmāk - Objekts Nr.60) (kopā – objekti)),

kā arī izvērtējumu par iepriekš minēto objektu klasifikāciju atbilstoši Likuma 6.panta otrai vai piektajai daļai (objekta klasifikācija: inženierbūve vai ārtelpas labiekārtojuma elements).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldībai, pirms uzsākt šo objektu demontāžu, bija jānoskaidro šo objektu klasifikācija (no tā ir atkarīga attiecīgas demontāžas procedūras izvēle un nepieciešamās dokumentācijas izstrāde), kā arī  bija jānoskaidro tas, vai un kāda pieminekļa daļa ir saglabājama un nododama Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, kā to nosaka Likuma 9.pants.

Tādējādi, lai noskaidrotu atbildes uz iepriekš minētajiem no normatīvajiem tiesību aktiem izrietošajiem jautājumiem, 2022.gada 26.jūlijā Pašvaldība vērsās Kultūras ministrijā un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (turpmāk - NMKP) ar attiecīgu informācijas pieprasījumu (Pašvaldības 2022.gada 26.jūlija vēstule Nr. 1.2.-8/1340).

Atbilde no NMKP tika saņemta tikai 2022.gada 16.augustā (vēstule Nr. 07-01/3656), kurā NMKP paziņoja Pašvaldībai, ka gan Objekts Nr.59, gan Objekts Nr.60 atbilst Likuma 6.panta otrajai daļai un tie ir klasificējami kā kultūrvēsturiskas inženierbūves atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 3.apakšpunktam.

Šai NMKP vēstulei tika pievienots arī izvērtējums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu Latvijas Republikas teritorijā un demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu, kurā ir norādīts, ka Objektam Nr.59 ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme un tā skulpturālā daļa ir jāsaglabā, (pirms demontāžas uzsākšanas veicot objekta trīsdimensionālā lāzerskenēšana, ko veiks  NKMP, provizoriski līdz šī gada 16. septembrim);

3) Saskaņā ar Likuma 9.panta pirmo daļu demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, iekļauj Latvijas Okupācijas muzeja (turpmāk – LOM) krājumā. Lēmumu par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā pieņem muzeja direktors, pamatojoties uz muzeja krājuma komisijas atzinumu un konsultējoties ar NMKP. LOM tiek nodoti arī demontēto objektu dokumentēšanas rezultāti.

Savukārt šā panta otrā daļa nosaka, ka ar šo likumu LOM tiek noteikts valsts pārvaldes uzdevums nodrošināt muzeja krājumā iekļauto demontēto objektu oriģinālo detaļu un fragmentu uzturēšanu, saglabāšanu, pieejamību, izpēti un sabiedrības izglītošanu atbilstoši muzeja darbību regulējošu normatīvo aktu noteikumiem.

Ievērojot iepriekš minēto, ar mērķi precīzi nodefinēt darba uzdevumu būvdarbu veicējam, kurš veiks Objektu demontāžu, un precīzi noteikt ar Objektu demontāžu saistītās izmaksas, Pašvaldība ir lūgusi LOM (Pašvaldības 2022.gada 17.augusta vēstule Nr. 1.2.-8/1499) atsūtīt muzeja direktores lēmumu par Objekta Nr.59 skulpturālas daļas iekļaušanu LOM krājumā, kā arī sniegt informāciju par adresi, kurā būs jānogādā Objekta Nr.59 skulpturālā daļa un LOM kontaktpersonas kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasta adrese). 

Diemžēl LOM 2022.gada 30.augusta vēstulē (reģ. Nr.1.2.-7/2728) nav sniegusi atbildi par precīzu adresi, uz kuru būs jānogādā Objekta Nr.59 skulpturālā daļa, kā arī nav atsūtījusi LOM direktores lēmumu par Objekta Nr.59 skulpturālās daļas iekļaušanu LOM krājumā.

2022.gada 2.septembra vēstulē (reģ. Nr.1.2.-8/1599) Pašvaldība ir atkārtoti lūgusi LOM atsūtīt muzeja direktores lēmumu par Objekta Nr.59 skulpturālās daļas iekļaušanu LOM krājumā  un sniegt informāciju par adresi, kur būs jānogādā Objekta Nr. 59 skulpturālā daļa, par ko arī informējusi VARAM.

Pievēršu ministra uzmanību faktam, ka šāda veida informācijai ir būtiska nozīme, sludinot iepirkuma procedūru un noformulējot darba uzdevumu būvkomersantam (no tās ir atkarīgs būvkomersanta finanšu piedāvājums), kas ir priekšnoteikums Pašvaldības lietderīgai un tiesiskai rīcībai kopsakarā ar Likumā noteikto prasību izpildi.

[4] Savā vēstulē esat precīzi atsaucies uz likuma «Par pašvaldībām» 41. panta otro daļu, kas noteic, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

Tāpat vēstulē esat korekti norādījis, ka saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 25.pantu domes darbu vada tās priekšsēdētājs.

      Uzskatu, ka šīs likuma normas neapšaubāmi ir jāievēro gan Pašvaldības domei, gan domes priekšsēdētājam. Vienlaikus pašvaldības domes un domes priekšsēdētāja atbildība neapšaubāmi ir vērtējama kopsakarā ar normatīvajos tiesību aktos noteikto valsts amatpersonu pilnvaru ietvaru, kas izriet no turpmāk paskaidrotā.

[4.1] Pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi ir izsmeļoši uzskaitīti likumā «Par pašvaldībām» un Pašvaldības nolikumā.

Saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 62.pantu domes priekšsēdētājs:

1) vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;

2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domes tiesā;

4) domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

5) vada finanšu komitejas darbu;

6) dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

7) ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās;

8) sagatavo izskatīšanai domes sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

No iepriekš likumā minētā domes priekšsēdētāja pilnvaru uzskaitījuma, vērtējot to kopsakarā ar vēstulē norādīto, izriet ministra pieņēmums, ka domes priekšsēdētāja pilnvaru pārkāpums ir izpaudies kā «domes darba vadīšana». Pievēršu ministra uzmanību, ka man nav zināmi tādi gadījumi, kas neizriet arī no vēstulē norādītā, ka es nebūtu vadījis domes darbu (piem., nebūtu sasaucis domes kārtējās vai ārkārtas sēdes (likuma «Par pašvaldībām» 28.pants), nebūtu vadījis domes sēdes (likuma «Par pašvaldībām» 29.pants), nebūtu nodrošinājis, ka domē tiek ievēroti likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteikumi (likuma «Par pašvaldībām» 38.panta trešā daļa), nebūtu vadījis finanšu komiteju (likuma «Par pašvaldībām» 60.pants) utt., kā arī nebūtu pildījis Pašvaldības nolikumā domes priekšsēdētājam noteiktos amata pienākumus).

Izmantojot domes priekšsēdētājam likumā «Par pašvaldībām» 62.panta 6.punktā noteiktās tiesības dot saistošus rīkojumus Pašvaldības administrācijas darbiniekiem, esmu pieprasījis izsmeļošu informāciju par Likuma prasību izpildi un rīcības plāna sagatavošanu abu objektu demontāžai, kuru sagatavotā informācija ir pievienota šā paskaidrojuma pielikumā.

Pievēršu Jūsu uzmanību, ka no Likuma neizriet tieši un nepārprotami domes priekšsēdētājam noteikti amata pienākumi, par kuru neizpildi to ir iespējams saukt pie atbildības.

Vienlaikus jāpiebilst, ka no likuma «Par pašvaldībām» 42.panta trešās daļas izriet, ka domes priekšsēdētājs par domes lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas loceklis.

[4.2] Pašvaldības domes kompetenci primāri nosaka likuma «Par pašvaldībām» 21.pants, kas paredz, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var:

1) apstiprināt pašvaldības nolikumu;

2) apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu;

3) apstiprināt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

4) lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;

7) noteikt pašvaldības un tās teritoriālā iedalījuma vienību simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

8) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

9) iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos;

10) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgo komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;

11) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;

12) noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;

13) noteikt domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, vietējās pašvaldības administrācijas darbinieku, pašvaldības iestāžu vadītāju un citu pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzību;

14) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),

b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),

c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,

d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,

e) sadzīves atkritumu savākšanu,

f) licenču (atļauju) izsniegšanu,

g) citiem pakalpojumiem;

15) pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus;

16) apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

17) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;

19) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;

20) piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos;

21) apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;

22) atcelt domes priekšsēdētāja rīkojumus;

23) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

24) ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;

25) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

26) ievēlēt un atbrīvot (atcelt) bāriņtiesu priekšsēdētājus un locekļus;

27) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.

No vēstules neizriet, ka Pašvaldības dome kaut kādā ziņā būtu pārkāpusi likuma «Par pašvaldībām» 21.pantā minēto kompetenci.

Jāpiebilst, ka no Likuma expressis verbis neizriet tieši domes kā pašvaldības lēmējinstitūcijas kompetence attiecīgās deleģētās funkcijas izpildē, bet ar to saistītie juridiskie pienākumi ir vispārīgi noteikti pašvaldībai, tostarp paredzot pašvaldībai pienākumu pieņemt attiecīgus no Likuma izrietošus lēmumus (Likuma 4.panta trešā daļa), kā arī Likumā noteiktā kārtībā veikt objektu dokumentēšanu un demontāžu informēt saistībā ar objektu demontāžu LOM un NMKP (Likuma 5.pants), veikt attiecīgu iepirkumu (Likuma 7.pants) utt.

Pieņemot, ka Likumā minētais termins «pašvaldība» ietver arī Pašvaldības izpildinstitūcijas, manā rīcībā nav informācijas par to pieļautiem Likuma pārkāpumiem, kas tieši neizriet arī no vēstules.

Savukārt saistībā ar Likuma 8.pantā pašvaldībai noteiktā uzdevuma izpildi Pašvaldības domes deputāti skatīs jautājumu par budžeta grozījumiem, nosakot finansējumu objektu demontāžai.

Tomēr šā jautājuma izskatīšana Domes sēdē būs iespējama tikai pēc iepirkuma par Objektu demontāžas pabeigšanas un uzvarētāja noteikšanas, kas ir no tiesību aktiem izrietoša obligāta prasība.

Pašvaldība pieņem zināšanai vēstulē norādītos iespējamos deleģētās funkcijas finansēšanas avotus objektu demontāžai, ministram piedāvājot pašvaldībai pārskatīt savu budžetu un atrast nepieciešamo finansējumu objektu demontāžai pašvaldības budžeta brīvprātīgo iniciatīvu finansēšanas sadaļā.

Vienlaikus pievēršu Jūsu uzmanību tam, ka ar šāda veida norādījumiem diemžēl tiek pārkāpta pašvaldības finanšu autonomijas tiesība, kas ir nostiprināta Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.pantā. No šā panta pirmās daļas izriet, ka vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. Savukārt šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējo varu finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu. Saskaņā ar šā hartas panta trešo daļu vismaz daļa no vietējo varu finanšu resursiem ir jāiegūst no vietējiem nodokļiem un maksas, kuru likmes tās ir tiesīgas noteikt likumā paredzētajās robežās.

Papildus tam, no Eiropas vietējo pašvaldību hartas paskaidrojošā ziņojuma izriet arī vispārējā piebilde, ka šī harta nosaka Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumu piemērot hartas pamatnoteikumus, garantējot vietējo pašvaldību finanšu autonomiju (European Charter of Local Self - Government Explanatory Report. Pieejams: http://conventions.coe.int-/treaty-/en/Reports/Html/122.htm).

Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka «ikvienas pašvaldību sistēmas izveidošanas pamatā ir noteikti principi, tostarp ekonomiskā neatkarība. Ekonomiskās neatkarības princips izriet no pašvaldību tiesībām apstiprināt savu budžetu, tiesībām ieviest vietējos nodokļus un nodevas» (J. Pleps, E. Pastars, I. Plakane. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 629., 630.lpp.).

Nedz VARAM, nedz arī ministram nav tiesību dot norādījumus pašvaldībām pārskatīt pašvaldības autonomo funkciju finansēšanas apmēru un kārtību, kā arī dot norādījumus atteikties no pašvaldības brīvajām iniciatīvām, kurās, savukārt, ietilpst finansiālā atbalsta sniegšana tādu Pašvaldības akūtu problēmu risināšana, kā, piemēram, Pašvaldības atbalsts veselības jomā (atbalsts plānveida operācijām, pacientu iemaksām, jaunajiem ārstiem), atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (vides pielāgošana), ģimenēm (bērnu piedzimšanas pabalsts), jauniešiem (jauniešu nodarbinātības programmas), energoefektivitātes pasākumiem u.c..

Šāda objektīva iemesla dēļ, ievērojot domes ekskluzīvo kompetenci izlemt šādu jautājumu, pašlaik nevaru sniegt Jums izvērstu un detalizētu informāciju par finansējuma avotiem, ko Pašvaldība plāno izmantot, lai izpildītu Likumā noteiktās prasības, kas būs visu 15 domes deputātu lēmums, kurš būs jāpieņem domes sēdes laikā saskaņā ar iesniegto rīcības plānu, par ko VARAM informēsim papildus.

[5] Šā paskaidrojuma pielikumā ir sniegtas atbildes uz visiem citiem Jūsu vēstulē uzdotajiem jautājumiem, atspēkojot jebkādas bažas par iespējamiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem Pašvaldībā saistībā ar Likuma prasību izpildi.

Īstenojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmajā daļā noteikto iestāžu sadarbības pienākumu, Pašvaldība Jums var sniegt vēl citu saistībā ar Likuma izpildi nepieciešamo informāciju, ja tā Jums vēl būs nepieciešama.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka vienkārša informācijas pieprasījuma nodēvēšana par paskaidrojuma pieprasījumu un šādas informācijas izplatīšana plašsaziņas līdzekļos, piemēram (https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/pless-draud-ar-sarkano-kartiti-14285225) rada sabiedrībai, tai skaitā, arī Daugavpils valstspilsētas iedzīvotājiem, priekšstatu, ka Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs un pašvaldības administrācijas darbinieki savā darbībā pieļauj normatīvo aktu pārkāpumus, kaut gan šādi apgalvojumi nav apstiprināmi ar pierādāmiem faktiem. Pēc būtības sabiedrībai tiek sniegta acīmredzami nepatiesa un maldinoša informācija, kas nav pieļaujami demokrātiskā sabiedrībā, it īpaši, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Aicinu Jūs turpmāk atturēties no skaļas politiskas retorikas 14.Saeimas priekšvēlēšanu nokaitētajā gaisotnē, tiesiski, atbildīgi un bezpersoniski, tostarp abstrahējoties no savām politiskajām simpātijām, pildīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus, respektējot daugavpiliešu tiesiskās vajadzības un intereses.

Pielikumā: Pašvaldības izpildinstitūciju sagatavotais rīcības plāns Likuma prasību izpildei uz 8 lapām.

Novēlot panākumus 14.Saeimas vēlēšanās, domes priekšsēdētājs A. Elksniņš

Novērtē šo rakstu:

46
10