Iesaki rakstu:

Starp Valsts policijas (VP) bandītiem un VID bandītiem var konstatēt vairākas mentālas un pat verbālas atšķirības, kurām ir vēsturiska izcelsme. Vienmēr strikti esmu uzskatījusi, ka noziedzībai nav tautības vai etniskās piederības. Tomēr interesanti ir pavērot vai pat paanalizēt VP neliešu tautības un VID darboņu etnisko izcelšanos. Tā ir ļoti slidena tēma, kuru plašākā kriminālas situācijas atspoguļojumā mūsdienu politkorektuma un tolerances laikos cenšas vispār neskart.

Pietiekami droši varu apgalvot, ka nomācošā daļa noziedznieku no Valsts policijas ekonomisko noziegumu sfēras "apkarotājiem" ir slāviskas izcelsmes un no krievvalodīgo ģimenēm. Tam ir pilnīgi racionāls izskaidrojums, jo padomju laikā tieši tāda pati situācija bija milicijā, it īpaši Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Nepateikšu neko jaunu, ja piezīmēšu, ka visa Latvijas policija izveidojās uz bijušās LPSR milicijas bāzes, kadrus ieskaitot, kuri vienkārši pārvilka formas tērpus.

Pilnīgi pretēji ar tautībām ir VID un tās represīvajās struktūrās kā Finanšu policija un Muitas kriminālpārvalde visos to vēsturiskajos nosaukumos. Tā, kā šīs struktūras faktiski tika veidotas no "0", tad tajās vairumā sēž tādi īsteni latviešu puiki, visādi Jāņi un Pēteri. Gan jāatzīst, ka šie pastalnieki un tūdaliņi-tāgadiņi ir apkopojuši sevī visliktākās, vēl Garlība Merķeļa piefiksētās latviešu rakstura īpašības.

No valsts un nacionālās drošības viedokļa 30 gadus pēc neatkarības es nesaredzu nekādu apdraudējumu, kas izrietētu no atsevišķu tautību dominējuma noziedznieku vidū no noteiktām tiesībsargājošām struktūrām. Viss ar laiku izlīdzināsies.

Lai gan, kad 2015. gadā lasīju bijušā LPSR VDK darbinieka Andra Trautmaņa atmiņas, kurās viņš lepni stāstīja, ka ir bijis LR leM Drošības policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārējā izlūkošana) priekšnieks pulkveža dienesta pakāpē un Latvijas Republikas valdības uzdevumā atjaunojis, organizējis un vadījis Latvijas ārējo izlūkdienestu, nezināju, vai skaļi smieties vai ilgi raudāt.

Manuprāt, VID lomu ''sekmīgas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā'' pirmais pa īstam apzinājas un izprata Bārda vai Mākoņpaps, vai Andris Šķēle vienā personā. Oranžie seski no Tautas partijas pirmie sistemātiski un strukturāli pievērsās tieši kadru politikai visos VID līmeņos.

Tieši tajos laikos sākas paša VID organizēti PVN pārrobežu karuseļi, bet Grebņevas un Terehovas kontrolpunktus šķērsoja simtiem tukšu fūru no Latvijas puses bez reālas kravas, lai ''atsistu'' pavaddokumentus uz robežas par it kā notikušu eksportu. Starp citu, šādām nodokļu optimizācijas tehnoloģijām pat kontrabandas pantu nevarēja piesiet, jo kontrabanda juridiski nozīmē dokumentos uzrādītās kravas neatbilstību faktam, šeit nebija pat pašas kravas, veda tukšu gaisu un zīmogoja muitas deklarācijas, TIRus un CMRus.

Atnākot „jauniem laikiem” ar vienu izteiktu šizofrēniķi melnā ādas žaketē, Bārdas čaļi fiksi tika pārstrukturizēti, Futbolam de Sportam sāka sprāgt mašīnas, kā no veca portsigāra uzvijās Sparāna gars, kurš ņēmās sakārtot da jebko un da jebkur.

Kaut kādā brīdī pa vēstniecību jumtiem skraidošais āksts iesēdās finanšu ministra krēslā, un viņa kompanjons, kas netika par ārlietu ministru, caur desmitiem pastkastīšu SIA sāka atgūt miljonu lielas PVN pārmaksas no Latvijas valsts budžeta ik nedēļu. Kā teikt, māka bija rokā.

Par jenotiem dēvētais politiskais spēks skaidri saprata, ka labklājības atslēga Latvijā ir kontrole pār VID. Dabiski, ka VID zēni nevarēja palikt bešā un nepalika bešā. Lielu vīru politiskos biznesos, uz kuriem nācās pievērt acis, uzņēmīgi plikadīdas pēc augstskolas sola iebūvēja savas štelles un shēmas.

Jau pēc gada šie plikadīdas staigāja ar Rolex pulksteņiem uz rokas pa Vecrīgas šaurām ielām, bet uz darbu brauca jaunos Brabus mercedesos. Piedzima sistēma, stabila un neievainojama, pat vairāk - nekad neiznīcināma. Sistēma, kas tās dalībniekiem, sākot no Ministru prezidenta un finanšu ministra un beidzot ar vidēja līmeņa darbiniekiem VID struktūrās, kopumā ik gadu ienesa ap vienu miljardu eiro.

Ne tikai ienesa, bet turpina nest arī šodien. Viens miljards eiro gadā. Ar vispieticīgākajiem neatkarīgu ekspertu aprēķiniem. Uz šāda fona nobāl pat OIK afēra, par kaut kāda ''musora'' Mihaila Belkina pagātnes rebēm par nepieminot.

Ja vēl 2000. gada sagaidīšanas laikā starpnieki no VID vairākās vietās Rīgā kā saldējuma kioskā tirgoja stingrās uzskaites pavadzīmes (tā sauktos PPRus) ar oriģinālzīmogiem un izsniedzēja oriģinālparakstu, klāt pieliekot izsistu kases aparāta čeku un reģistrācijas, tolaik - arī PVN reģistrācijas apliecības kopijas, tad šodien situācija ir pilnīgi citā kvalitātē.

Aizmirsu piebilst, ka PPRi bija neaizpildīti un tajos tik atlika ierakstīt nepieciešamo preču apjomu (kā likums, kancelejas preces un celtniecības materiālus) par summu, kura bija norādīta klāt pievienotajā čekā. Laba prakse vidēja līmeņa reāli darbojošām firmām, lai to valde un īpašnieki tiktu pie nekur nereģistrēta ''skaidrā", bija pirkt ik mēnesi kādus 20-30 PPRus par kopējo summu ap 5000-8000 latu un tos ''atskaidrot'' ar avansu norēķinu metodi caur uzņēmuma kasi. Savdabīga beznodokļu kabatas nauda firmu operatīvām vajadzībām, tsk. - kukuļiem valsts amatpersonām.

Šie paši VID kioska darboņi turpat izrakstīja priekšapmaksas rēķinus un vēlāk izsniedza piegādes PPRus par jebko pirkumam bezskaidra norēķina ceļā. Ja šodien darbojošās firma ''X'' pārskaitīja VID firmai pastkastītes režīmā ''Y'' no 1000 līdz 100 000 latiem, tad pēc trijām dienām tajā pašā kioskā varēja skaidrā saņemt pārskaitīto summu mīnus 4%. Tā tika veidots ik mēneša reāli darbojošos aplokšņu algu fonds un gūta nauda akcionāru personīgās labklājības nodrošināšanai.

Šāda sistēma darbojās gadiem, visi PPRi tika iekļauti uzņēmumu PVN deklarācijās, un man nav zināms neviens gadījums no desmitiem tūkstošu fiktīvu PPRu izmantošanas, kad uzņēmējam PVN deklarācijas/tematiskas pārbaudes vai nodokļu audita rezultātā būtu radušās problēmas. Pārdevējs garantēja. Un pārdevējs bija VID. Un VID garantēja. Un problēmu nebija. Nekad un nekam.

Cik ar mani padalījās informācijā vairāki paliela līmeņa uzņēmēji un viena bijusī VID pārvaldes priekšniece, tad šīs konkrētās shēmas "jumtoja" tā laika VID Finanšu policijas vadība, bet tehnisko loģistiku uzraudzīja viens autoritatīvs vīriņš, kas ne pēc nostāstiem bija pirmsbrieduma gados iepazinis Rīgas Centrālcietuma sienas. Pēdējā nianse - reizi nedēļā šis vīriņš ar Finanšu policijas vadību kopā spēlēja lielo tenisu. Viens otram nemaisa.

Aprakstītā VID darbinieku privātbiznesa aktivitāte jau tālajos 2000. gados ir nevainīga zīdaiņa šļupsti salīdzinājumā ar piedāvājumiem Covid- 19 laikā.

Turpinājums sekos...