Iesaki rakstu:

Ne Latvijas prokuroru, ne tiesnešu, pat ne ASV uzliktās sankcijas joprojām nav pietiekams iemesls, lai tiktu izpildīti jau 2007. gadā (!) uzliktie mantas aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesos”. Iemesls — tie vairāk kaitētu nevis iespējamajiem ļaundariem, bet gan “arestētās mantas glabātājam”.

Mediji jau daudzkārt detalizēti aprakstījuši, kā vispirms 2007. gada decembrī tika uzlikti aresti vairāk nekā divdesmit dažādiem ofšoriem un ārzemēs reģistrētām firmām, kurām ir daļas Latvijas uzņēmumos — viņu vidū bija, piemēram, Nīderlandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V. (nosaukums burtiskā tulkojumā nozīmē “naudas ieguldījumi āžiem”), kam Latvijā pieder akcijas Kālija Parkā un Mineral-Trans-Servisā, kā arī Yelverton Investment B.V. (kontrolēja Ventbunkeru), Briskly Ltd. (daļas Ventspils Tirdzniecības ostā) un daudzām citām. Nākamajā gadā šie aresti tika precizēti, jo izrādījās, ka tie kavēja Ventspils t.s. “melnā oligarha” Oļega Stepanova intervijā Dienai skaļi pateiktajam mērķim — pārdot visus Ventspils uzņēmumus Krievijai.

Lai īstenotu Latvijas prokuratūras uzliktos un tiesas vēlāk apstiprinātos mantas arestus, ar kuriem tā nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni, attiecīgos arestus Latvijā uzliek tiešā veidā (paziņojot Uzņēmumu reģistram un attiecīgajiem uzņēmumiem, ka tik un tik procenti no viņu statūtkapitāla ir iesaldēti, nedrīkst tikt atsavināti vai likvidēti, ieķīlāti utt.), savukārt attiecībā uz ārzemēs arestētām akcijām vispirms attiecīgo valstu tiesās jālegalizē konkrētais Latvijas prokuroru vai tiesnešu lēmums, nosūtot konkrētus dokumentus no Latvijas.

Saskaņā ar Nīderlandes Uzņēmumu reģistrā (Kamer van Koophandel) atrodamo informāciju nav atrodams, ka Yelverton vai Beleggingsmaatschappij Geit akcijām, kuras savukārt pieder Kirasao ofšoriem, 13 gadu laikā būtu reāli izpildīts Latvijas uzliktais arests.

To pašu nevar konstatēt arī attiecībā uz Kirasao (Nīderlandes Karalistes sastāvā esoša Mazā Antiļu sala) vai Britu Virdžīnās reģistrētajiem R. Meroni ofšoriem, kā arī dažādiem Lihtenšteinas veidojumiem, kuriem piemēroti daļēji vai pilnīgi aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesu” ietvaros.

LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamentā eksistē atsevišķa Starptautiskās sadarbības nodaļa virsprokurores Unas Brenčas vadībā, taču nav atrodami nekādas norādes uz to, ka šī nodaļa 13 gadu laikā būtu jelkādā veidā iesaistījusies mantas arestu īstenošanā ārzemēs reģistrētajām firmām.

Jau 2015. gadā Rīgas apgabaltiesā nonāca līdz tādam absurdam, ka beidzot īstenot uzliktos mantas arestus ārzemēs prasīja ne vien Aivaram Lembergam inkriminētajos noziegumos par cietušajiem atzītās personas — to pašu prasīja arī tiesājamie.

Šobrīd, sekojot ASV uzliktajām sankcijām ar Ventspils ostu saistītām struktūrām, joprojām nav konstatējami nekādi mēģinājumi beidzot praksē īstenot šos mantas arestus ārzemēs reģistrētiem ofšoriem un firmām, kuri uzlikti jau 2007. un 2008. gadā.

Kāpēc prokuratūra un tiesa no tā izvairās visos iespējamos veidos, ir acīmredzami — “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni turpina sev uzticēto mantu ieķīlāt, izšķērdēt, nobēdzināt un izshēmot, pērkot villas un olīvu dārzus Krētā, jahtas un helikopterus, pārrakstīt biznesus uz sava vārda, vienlaikus maksājot desmittūkstošus gadā Ventspils brīvostas tagadējā valdes locekļa Ģirta Valda Kristovska firmai SIA GVK Consulting, to pašu darot arī KPV LV līdera Artusa Kaimiņa firmai utt.