Menu
Pilnā versija
Foto

Pazīmes ieiešanai jaunā mediju ērā

Pietiek lasītājs · 13.12.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kārtējā neticamu atklāsmju čupa nule atnāca no Latvijas medijiem. Izrādās, veids, kā ikviens no mums var dalīties ar jebkuru informāciju ar visu valsti, ir nežēlīgi vienkāršs.

Lai to izdarītu, ir jāizņem no kabatas jebkurš papīra gabals un jāuzraksta uz tā kāds pilnīgs murgs, piemēram, "Boriss Džonsons ēd puņķus". Pēc tam šis papīrs būs jāpielīmē uz žoga kaut kur netālu no vietējā ziņu portāla biroja. Tad vajag nedaudz uzgaidīt, un burtiski pēc 15-20 minūtēm jūsu ziņa par to, ka britu politiķis savu ēdienu bagātina ar olbaltumvielām, kas iegūtas ne no tiem ierastākajiem avotiem, tiks tiražēta visos Latvijas ziņu portālos.

Nu vismaz aptuveni tam mums iesaka ticēt Latvijas mediju augstākā vadība, skaidrojot savu versiju par notikušo ar ziņu par SIA ITERA Latvija prezidenta Jura Savicka “nāvi”. Ja īsumā, tad šī versija ir skaista balāde par to, ka kaut kam kaut kur kaut kādā rutīnā pietrūka elpas un rezultātā "Itera komandas" e-pasta autentiskums netika pārbaudīts.

No pirmā acu uzmetiena tas viss tiešām izklausās loģiski un saprātīgi. Galu galā, kurš nemitīgās informācijas plūsmas laikmetā nepieļauj kļūdas? Tiesa, šajā balādē ir pārāk daudz sakritību un neatbilstību, kas viennozīmīgi norāda, ka patiesajiem "kļūdas" cēloņiem visdrīzāk nav nekāda sakara ar oficiālo versiju.

Piemēram, iespējams, bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Savickis visu mūžu jeb kādus 50 gadus nodarbinātības ziņā ir darījis vienu un to pašu. Taču tīras sakritības dēļ informatīvam teroram viņš tika pakļauts tieši brīdī, kad valstī (vismaz oficiāli) notiek bezprecedenta cīņa gan ar Krievijas specdienestiem, gan ar pašu Krieviju.

Otrkārt, Savickis Krievijas gāzes piegādi Latvijai oficiāli kontrolējis jau kopš 1996. gada. Bet informatīvajam teroram viņš tika pakļauts tikai brīdī, kad gāze kļuva par spēcīgāko ģeopolitisko ieroci mūsdienu vēsturē lielākās ģeopolitiskās konfrontācijas laikā, kurā Savickis spēlē ne to lielāko lomu, taču lomu ne par labu Latvijai.

Treškārt, mūs cenšas pārliecināt, ka nevis viena, bet vairāku ziņu dienestu darbinieki, kas bija atbildīgi par šīs “kļūdas” publicēšanu, skatoties uz “Iteras” e-pastu, domāja apmēram tā:

Es personīgi pazīstu cilvēkus, kuri rakstīja atmaskošanas materiālus par čekistu Savicki. Es lieliski zinu, ka Savickis jau 30 gadus ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem politiskajiem funkcionāriem. Es lieliski saprotu, ka saistībā ar 24. februāri viņa figūra ir sasniegusi bezprecedenta pretrunīguma līmeni. Es zinu, ka Savickis ir spējīgs un pat ietekmē dzīvi valstī, un, iespējams, ir daļa no Krievijas specdienestiem visaugstākajā līmenī. Es ļoti labi apzinos, ka informācija par Savicka nāvi var būt provokācija, kas nāk no jebkuras pašreizējā ģeopolitiskā konflikta puses. Esmu absolūti pārliecināts, ka šis e-pasts ir jāpārbauda trīs reizes un pēc tam atkārtoti jāpārbauda vēl četras. Un, neskatoties uz visu augstāk minēto, es tagad paņemšu klausuli, piezvanīšu kolēģiem uz ziņu nodaļu un pateikšu:

"Nesaskatīt šajā e-pastā vairākus milzīgus signālkarogus var tikai garīgi atpalicis pērtiķis, taču, davai, publicējam visu, kā ir, pilnīgi NEKO nepārbaudot."

Domāju, ka nebūtu lieki ļoti ātri apskatīt šo lietu arī pasaules ģeopolitiskās situācijas ietvaros. Galu galā šāda valsts mēroga “kļūda” vai banāla informācijas afēra Vecās Eiropas valstīs nekad mūžā nebūtu notikusi. Tajā pašā laikā Amerikā līdzīgi incidenti notiek vismaz reizi nedēļā - epasta sarakstes noplūdes, fake news, trauksmes cēlāju atklāsmes utt.

Tātad sanāk ka konfliktos Latvijā starp tiem, kurus pārstāv Savickis, un tiem, kurus pārstāv visādi delfi, arvien biežāk sāk iet ne pēc Briseles noteikumiem, no kā var izdarīt vairākus ļoti acīmredzamus pieņēmumus.

Novērtē šo rakstu:

67
4