Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim ostu pārvaldības formā valstij un pašvaldībām vēl bija kāda teikšana, jo ostu pārvaldes kā atvasinātās publiskās personas faktiski bija valsts iestādes. Ostu pārvaldes bija nosacīti pasargātas arī no tiešas politiskās iejaukšanās to darbā, jo atradās Ministru kabineta pārraudzībā, kas ir visnekaitīgākā politiķu ietekmes forma. Ostu pārvaldes faktiski veidoja ostu attīstības politiku valstī, savukārt šo pārvalžu izpildinstitūcija, kas realizēja ostu pārvaldes lēmumus, bija ostu pārvaldnieki.

Pārveidojot ostas par kapitālsabiedrībām, valsts zaudē būtisku ietekmes daļu uz ostas darbību. Ieceļot kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju - padomi, kas savukārt ieceļ valdi, valstij un pašvaldībām faktiski zūd iespēja ietekmēt šādas kapitālsabiedrības darbu.

Kapitālsabiedrības rīkojas ar no valsts mantas tām komercdarbības veikšanai nodalīto mantas daļu, kas kļūst par šīs kapitālsabiedrības mantu (ja likumā netiek noteikts citādi), un tādējādi faktiski jau valsts zaudē savas mantas īpašnieka statusu. Iejaukšanās kapitālsabiedrības operacionālajā vadībā, ko realizē valde, no valsts puses nav iespējama, jo kapitālsabiedrība ir privāto tiesību subjekts, ne vairs valsts iestāde.

Nedomāju, ka šī ir gudra un valstiska pieeja valsts ostu pārvaldībā, jo kā zinām ostas ir stratēģiskās infrastruktūras objekti. Vai nebūtu prātīgāk paturēt pēc iespējas lielāku valsts ietekmi pār ostām, lai, Dievs nedod, neizveidotos situācija, ka, piemēram, kādā X stundā kāda osta (kā kapitālsabiedrība), piemēram, varētu liegt ostu izmantot valsts stratēģiskai aizsardzībai?

Vai tikai šīs vētrainās izmaiņas ostu pārvaldības formā, ko plāno jaunkomunisti, drīzāk neizskatās pēc sasteigtas vēlmes ārkārtas situācijas aizsegā sakārtot jautājumus tā, lai nākotnē, iespējams, būtu iespējama ostu privatizācija?

Novērtē šo rakstu:

92
8