Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa krimināllietas fiasko varētu piedzīvot arī process pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura aizturēšanu pavadīja tikpat gleznains Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „šovs”.

„Tikko informēju Eiropas Savienības Tiesu par galvenā apsūdzības liecinieka Ilmāra Rimšēviča krimināllietā Viktora Ziemeļa vēstuli, kurā viņš raksta, ka ir ticis piespiests atzīties noziegumā, kuru nav izdarījis, sīki paskaidrojot piespiešanas nepatiesi liecināt apstākļus. Īsāk sakot – viss liecinātais par kukuļiem esot bijusi izspiesta nepatiesība,” paziņojis advokāts Mārtiņš Kvēps.

I. Rimšēviča krimināllieta, kurā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons, pašlaik atrodas Rīgas rajona tiesā, taču tiesvedība ir apturēta, jo tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar vairākiem tā saucamajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I. Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.

Rimšēvičs tika aizturēts pirms trim gadiem un tika apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena un naudas – pieņemšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka pēc divu skandalozās Trasta komercbankas pārstāvju informācijas saņemšanas. V. Ziemelis, kas toreiz bija bankas valdes loceklis, bija viens no viņiem, bet otrs – bankas īpašnieks Igors Buimisters.

Kriminālprocesā figurē summa – 250 000 eiro, ko I. Rimšēvičs esot „nopelnījis” par „jautājumu nokārtošanu” saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tiesa, visu naudu viņš neesot saņēmis, jo 10% par starpniecību sev paturējis M. Martinsons. Kukuļa nauda esot izmantota, lai slēpti – jau atkal ar M. Martinsona starpniecību – iegādātos īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Līdz šim aktuāls ir bijis jautājums, vai I. Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim ir vai nav bijusi imunitāte. Taču tagad, līdz ar V. Ziemeļa atteikšanos no iepriekš sniegtās informācijas rodas jautājums par prokuratūras celtās apsūdzības pamatotību un jau kārtējo reizi – arī par KNAB tā dēvētajām „Juraša metodēm”, kad pierādījumi tiek vākti šaubīgā, likumam neatbilstošā veidā.

Novērtē šo rakstu:

124
6