Iesaki rakstu:
Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi (drīzāk - politikāņi) mēdz sastrādāt daudz ko tādu, par ko vēlāk nākas maksāt visai sabiedrībai. "Labākajā" gadījumā tie ir materiāli neizpildāmi solījumi, kurus vēlāk pēc iespējas neuzkrītoši tie paši solītāji cenšas izņemt no aktuālās dienaskārtības. Smagākas ir situācijas, kas Latvijai draud ar nopietnām starptautiskām sekām.
Tieši tāds ir problēmu mezgls ar bijušajiem Latvijas nepilsoņiem, kuri deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā pieņēma Krievijas pilsonību. Atbilstīgi 2022.gadā veiktajām likumdošanas izmaiņām, viņiem sekmīgi jānokārto valsts valodas eksāmens vai arī 2025. gada laikā jāatstāj Latvija.
Lielumlielākais vairākums no šiem cilvēkiem Krievijas pilsonību izvēlējās ne jau no naida pret Latviju, bet gan praktisku, gluži cilvēcīgu apsvērumu rezultātā. Ar Krievijas pasi viņpus robežai vienkāršāk varēja apmeklēt tuviniekus, senču kapus, un arī nelielā pensija daudziem bija atspaids izdzīvošanai.
Tiem, kas pagātnes notikumiem grib izmantot šodienas mērauklas, atgādināšu, ka uz gadsimtu mijas robežas Latvijas un Krievijas attiecībās valdīja cita gaisotne. Kam piemirsies, to vislabāk simbolizē fotogrāfija - valdzinoši smaidoša Vaira Vīķe - Freiberga kopā ar Vladimiru Putinu zem viena lietussarga Maskavā, Sarkanajā laukumā. Pārmest tiem cilvēkiem nodevību pret Latviju būtu tikpat absurdi kā to piedēvēt mūsu visu laiku populārākajai prezidentei, kas centās pragmatiski skatīties uz tā laika apstākļiem.
Bet ko mums darīt šodien? Jau tagad ir skaidrs, ka liela daļa Krievijas pensionāru nespēs sekmīgi nokārtot valsts valodas eksāmenu, pat ja ļoti centīsies tam sagatavoties. Vecums, kognitīvās spējas, iemaņas strādāt ar datoru, stress... Līdzšinējā prakse rāda, ka sekmīgi tas izdodas mazāk nekā pusei. Un mums ir divas iespējas - abas vienlīdz sliktas. Pārkāpt likumu, likt viņus mierā un tādējādi apliecināt, ka viss šis kāzuss bija revanšistiska priekšvēlēšanu spēka demonstrācija. Vai arī - daudziem tūkstošiem cilvēku, kuri Latvijā nodzīvojuši visu dzīvi, kam te ir bērni un mazbērni, izsniegt izbraukšanas rīkojumus. Ņemot vērā starptautiski stresaino situāciju, mūsu stratēģiskā partnera jau izteiktos aizrādījumus par attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tā varētu izrādīties milzīga, nepieļaujama kļūda...
Ja vien mēs spējam valstiski un atbildīgi novērtēt situāciju, ja patiešām gribam uzlabot šo paveco cilvēku valodas prasmes, nevis viņiem par nez ko "atriebties", tad risinājums ir. Mans priekšlikums ir šāds: noteikt OBLIGĀTUS latviešu valodas bezmaksas kursus; prasību līmenim jābūt atbilstošam viņu vecumam un uztveres spējām; atcelt rakstisko un saglabāt tikai mutisko pārbaudījumu daļu; pēc sekmīga kursu nobeiguma atjaunot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Demokrātija meklē humānus, iekļaujošus problēmu risināšanas ceļus. Un Latvija taču ir demokrātiska valsts?