Iesaki rakstu:

Jau pirms Gunta Belēviča kļūšanas par veselības ministru viņa ģimenes farmācijas biznesa uzņēmums - oficiāli viņa dēlam Artūram Belēvičam piederošā SIA Saules aptieka mēģinājusi ietekmēt Zāļu valsts aģentūru pieņemt lēmumus tās medikamentu tirdzniecības biznesa interesēs, taču - neveiksmīgi, rāda Pietiek šodien publiskotais tiesas nolēmums un ziņas par Belēviču ģimenes uzņēmuma neveiksmīgo tiesvedību pret Zāļu valsts aģentūru un Veselības ministriju, kuru toreiz nevadīja Guntis Belēvičs.

Kā rāda Pietiek šodien publiskotais Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kau kopš 2010. gada Belēviču ģimenes uzņēmums Saules aptieka mēģinājis panākt sev labvēlīgu Zāļu valsts aģentūras lēmumu saistībā ar vienu konkrētu medikamentu - psihotropām zālēm Frisium.

SIA Saules aptieka bija pieprasījusi aģentūrai atļauju ievest zāles, kuras satur aktīvo vielu Clobazam, jo tās esot nepieciešamas konkrētiem pacientiem. Taču bija saņemts atteikums - sakarā gan ar to, ka attiecīgajam Vācijas uzņēmumam Max Jenne GmbH nemaz nebija licences Frisium eksportam, gan tāpēc, ka Belēviča uzņēmumam iesniegtajām receptēm lēmuma pieņemšanas brīdī bija beidzies derīguma termiņš, un tās neatbilda Ministru kabineta noteikumiem.

Belēviču ģimenes uzņēmumu nebija apmierināts un sāka tiesāšanos, kas dažādās instancēs ilga līdz pat 2014. gadam. Taču arī tiesa pēc tam konstatēja, ka Belēviča uzņēmums faktiski ir vēlējies, lai Zāļu valsts aģentūra rīkojas prettiesiski, jo tai nav tikuši iesniegti pierādījumi, ka Saules aptiekas norādītais piegādātājs vispār it tiesīgs veikt pieprasīto zāļu eksportu.

"No sākotnējā lēmuma izriet, ka pieteicēja [Saules aptieka] jau 2010.gada 21.maijā un 10.novembrī informēta, ka atbilstoši Vācijas Valsts Zāļu un medicīnas ierīču institūta (BfArM) 2010.gada 10.maijā sniegtajai informācijai Max Jenne GmbH nav atbilstošas licences Frisium eksportam. (..) Atzīstams, ka pieteicēja iegādājās medikamentus no tāda vairumtirgotāja, kuram izcelsmes valsts nebija izsniegusi atļauju veikt šādu komercdarbības veidu," teikts tiesas spriedumā.

Turklāt, kā norādīts spriedumā, Belēviča uzņēmumam nebija pamata izlikties par "nezinīti": "Tiesas ieskatā nav pamata atzīt, ka pieteicēja nezināja, ka vairumtirgotājam Max Jenne GmbH nav nepieciešamās eksporta atļaujas, jo Konvencijas 8.pants skaidri noteic, ka IV sarakstā iekļauto vielu ražošana, tirdzniecība (ieskaitot eksporta un importa tirdzniecību) un izplatīšana tiek veikta saskaņā ar licenci vai citu līdzīgu kontroles pasākumu.

Līdz ar to nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka Aģentūrai nebija tiesību aizliegt ievest zāles tā iemesla dēļ, ka sadarbības partnerim zāļu vairumtirgotājam Max Jenne GmbH Vācijas kompetentās iestādes nebija izsniegušas atbilstošas atļaujas un ka iestāde pārkāpa savas kompetences robežas. Pieteicēja ne līdz tiesas sēdei, ne arī tiesas sēdē neuzrādīja dokumentu, kas apliecinātu vairumtirgotāja Max Jenne GmbH tiesības eksportēt zāles."

Kā zināms Pietiek, ar šo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Saules aptiekas vēlme panākt sev labvēlīgu lēmumu šajā lietā nav beigusies, - tikai tad, kad Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemts lēmums atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā, Belēviča uzņēmums samierinājies, ka šajā gadījumā paliks spēkā tam nevēlamais Zāļu valsts aģentūras lēmums.

Foto no belevics.lv