Menu
Pilnā versija
Foto

Podnieks pats lai ēd „Dogo”

Imants Vīksne · 31.05.2016. · Komentāri (35)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā, jā. Baroju ar Dogo jau gadu, divus, četrus... un nekas nav noticis. Tādu tekstu esmu dzirdējis arī no gluži saprātīgiem cilvēkiem. Arī kolēģiem, un ne reizi vien. Bet tad tas pēkšņi notiek. Un saimnieki kož pirkstos un lamā sevi, ka idiotisku principu dēļ nobeiguši suni.

Varbūt tādējādi gribējuši atbalstīt Latvijas ražotāju, varbūt maksāt kapeikas par barību, jo Dogo tagad gluži vai pakaļ met. Teju lētāk nekā cūkēdiens. Nu kā lai nepērk milzu maisu?! 25 kilogrami par divdesmit eirikiem! 82 centi kilogramā!

Bet nevajag pirkt! Nevajag eksperimentēt ar suni, jo eksperimenta otrajā daļā suni var nākties barot ar karotīti, iespiestu koka rāmītī, vertikālā stāvoklī, pa mazām porcijām, pārmaiņus ar medikamentiem un vemšanu. Dienu no dienas. Mēnešus. Varbūt pat gadus. Un beigās tāpat jāmidzina ciet. Tāda ir alternatīva.

Uzņēmējs piekaucis pilnu ēteru, internetu un avīzes. Reiderisms, apmelošana, nodevība pret valsti. Bariņš jukušu veceņu un uzpirktu žurnālistu te visu safabricējuši. Par sevi arī esmu dzirdējis, ka man maksāts.

Taču, abstrahējoties no emocijām, viens fakts tāpat paliek neizskaidrots. Ar šo reto kaiti sasirguši vairāk nekā 200 suņu, un 94% no tiem ir ēduši Dogo. Tādējādi, kā sarēķinājis matemātiķis Andris Ambainis, suņa iespēja saslimt ar barības vada dilatāciju, ēdot Dogo, nevis jebko citu, pieaug 23,5 reizes. Un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir sakritība, ļaunprātība, ķīmisks piesārņojums, vīruss vai suņa iedomas. Šāds risks ir milzīgs.

Protams, Megaesophagus ir nodarījis būtiskus finansiālus zaudējumus uzņēmuma īpašniekiem Aivaram Podniekam un Vitautam Teličenam, bet, godīgi sakot, man viņu ciešanas šķiet nesalīdzināmas ar tām, kas jāizcieš suņiem un viņu saimniekiem.

Kāds varbūt vaicās, ko es te ar saviem burtiem Ventas Balsī daru, vai tad Rīgā nepietiek, kur publicēties. Varu paskaidrot - nepietiek, jo Tukuma straumei ir ļoti garas rokas. Nezinu, kurp viņi skrējuši – Jēkaba ielu, Puzi vai vēl kur, taču kaut kādā veidā viņiem izdevies stipri vien mazināt mediju runasspējas. Un tā vien šķiet, ka arī zaļā Zemkopības ministrija ar visiem saviem bioriem, lospiem u.c. atavismiem viņiem no rokas ēd.

Tomēr, lai kādi arī būtu atbildīgo institūciju sniegtie attaisnojumi, viņu birokrātiskajā valodā trūkst viena formulējuma. Ministrija apgalvo, ka esošie pierādījumi nav pietiekami, lai varētu droši secināt, ka pastāv cēloņsakarība starp barību Dogo un saslimšanu ar megaesophagus. Taču ministrija arī nav paziņojusi, ka barība Dogo ir droša. Un tieši šāds formulējums tai būtu juridiski saistošs.

Ja veterinārārstiem galu galā tomēr izdotos atrast īsto cēloni, ministriju tad droši varētu sūdzēt tiesā par suņu maldināšanu, un suņi uzvarētu. Taču vārdi “droša barība” savienojumā ar Dogo no uzraudzības dienestu puses tā arī ne reizi nav pateikti. Tos lieto tikai Podnieks. Tad pats lai arī ēd.

Pārpublicēts no ventasbalss.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0