Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) jēga ir padarīt būvniecības saskaņošanas procesu caurskatāmāku un vienkāršāku, turklāt solīts, ka BIS neprasīšot nekādus pašvaldības administratīvos un finanšu resursus, realitātē sistēmas ieviešana ne tikai prasījusi pieņemt darbā katrā būvvaldē papildu speciālistu šīs sistēmas darbināšanai, bet arī trīskāršojusi būvvalžu darbinieku pienākumus, - tā atzīst Būvinženieru savienības valdes locekle un Ķekavas novada būvvaldes vadītāja, arhitekte Inese Aizstrauta.

Kā atgādina speciāliste, Ministru kabineta noteikumos ir teikts – BIS radīta, lai samazinātu administratīvos izdevumus un administratīvo slogu, lai būtu vienkāršāk un visiem saprotami. “Šobrīd ir pilnīgi pretēji. Mums ir jāstrādā papīra formātā, jo to prasa pasūtītājs, bet vienlaikus jāaizpilda arī BIS, turklāt vēl ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzspiestā sistēma Namejs, kurā arī jāievada tie paši dati,” darbu trīskāršošanos raksturo Ķekavas būvvaldes vadītāja.

Pēc Aizstrautas domām, sistēmas izveides jēga ir apsveicama, jo paredz, ka visiem Latvijā ir elektroniskie paraksti, būvētgribētājs BIS iesniedz savu ieceri, tālāk būvvalde šajā sistēmā veic visas nepieciešamās darbības, nosūta saskaņošanai visām nepieciešamajām institūcijām, izskata projektus, kontrolē būvniecības procesu un, kad būve uzbūvēta, pieņem ekspluatācijā un par to veic elektronisku ierakstu BIS. Turklāt šī sistēma novērš iespējamību viltot parakstus, kas joprojām ir sastopama parādība būvniecības procesā.

“Mums neviens projekts nav iesniegts caur BIS elektroniski, un reti kurā iesniegumā tiek norādīts, ka dokumentus vēlētos saņemt elektroniskā formātā. Un tad būvvalde pati interpretē iespējas, kā izsniegt šos dokumentus papīra formā, lai tiem būtu juridisks spēks. Izdrukājot no elektroniskās sistēmas, dokuments zaudē juridisko spēku. Dokumenta paraksta zonā rakstītais, ka parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, izdrukātam dokumentam diemžēl nestrādā. Tas ir jāparaksta vēlreiz ar roku vai arī jāizgatavo šī dokumenta noraksts atbilstoši normatīvajiem aktiem," problēmas ar BIS skaidro Aizstrauta.

Turklāt likums paredz, ka būvatļauja procesa laikā vairākkārt ir jāpapildina. Ja tā ir izdrukāta no BIS sistēmas papīra formātā, to vairs papildināt nav iespējams, tādēļ ikreiz ir jāizsniedz jauns dokuments, norāda Ķekavas būvvaldes vadītāja. “Būvatļaujā izdara pirmo atzīmi, otro, jāpagarina termiņi, bieži procesa laikā mainās īpašnieks vai būvnieks, atkal jāizdara atzīme. Līdz ar to dokuments visu laiku tiek raustīts. Ja kādam šķiet, ka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā deklarēšanās sistēma ir sarežģīta, tad šī sistēma ir vismaz piecas reizes sarežģītāka,” uzsver Aizstrauta.

Viņasprāt, sistēmā ir pārāk daudz liekas informācijas, kas būvniecības procesā nav vajadzīga. Kā piemēru būvvaldes vadītāja min būvinspektora atzinumu, kas jāsniedz pirms būvniecības sākšanas par to, ka iecerētajā vietā vēl nekas nav uzbūvēts, lai izvairītos no patvaļīgas būvniecības. Šajā atzinumā jāaizpilda precīza forma par to, kāda būve tur iecerēta – augstums, garums, platums, kvadratūra, stāvu skaits, kadastra numurs, utt., lai pēc tam nākamajā lappusē varētu ievilkt ķeksi, ka būves dabā nav. “Kāpēc mums viss projektējamais jāieraksta, ja mēs konstatējam, ka būves nav?” neizpratnē ir Būvinženieru savienības valdes locekle.

Turklāt likuma anotācijā teikts, ka BIS neuzliks papildu administratīvu un finansiālu slogu pašvaldībām. “Tie ir klaji meli,” uzsver Aizstrauta, piebilstot, ka katrai pašvaldībai jāpieņem darbā papildu cilvēks, kas sistēmu ievieš, viņam jānodrošina dators, darbavieta, datorprogrammas, alga, atvaļinājums, apdrošināšana. Turklāt līdz ar BIS paplašināšanu esot skaidrs, ka ar vienu darbinieku sistēmas apkalpošanai vairs nepietiks un būs jāveido vesela komanda.

Ķekavas būvvalde arī veikusi eksperimentu ar BIS, izmēģinot, cik vienkārši iedzīvotājam ir iesniegt sistēmā sava dzīvokļa pārbūves projektu. To izmēģinājusi būvvaldes darbiniece, kas ir atbildīga par BIS darbību. Tā kā viņa vēlējusies iesniegt projektu kā privātpersona, brīdī, kad sistēma taujājusi, vai viņa vēlas lietot savu darba e-pastu, viņa atzīmējusi, ka nē, jo uzskata, ka privātas lietas nevar veikt ar darba e-pasta adresi. Taču pēc tam sistēma vairs nav atļāvusi viņai pieslēgties darba vajadzībām ar darba e-pastu, un tagad viņa ir spiesta darbā izmantot privāto e-pastu.

Šī darbiniece teju ik dienu sūtot BIS izstrādātājiem un Ekonomikas ministrijai ieteikumus BIS uzlabošanai, norādes par kļūdām un citām problēmām ar BIS, taču lielākoties saņemot atbildes, ka ņemšot vērā ieteikumus, pieteikšot problēmas risinājumus, pie tā tiekot strādāts, lai gan reāli lielākās problēmas tā arī netiek atrisinātas.

Turklāt sistēmas lietošana, pēc Aizstrautas teiktā, ir ārkārtīgi sarežģīta un cilvēkam bez speciālām zināšanām gan būvniecības regulējumā, gan pašas BIS sistēmas lietošanā ir teju neiespējami to lietot.

Pēc Aizstrautas teiktā, Ekonomikas ministrijas statistika, ka BIS ir izsniegti divi tūkstoši būvatļauju, neliecinot par sistēmas popularitāti un lietojamību. “Tie nav būvniecības procesi, kur viss no A līdz Z izdarīts BIS. Katra būvvalde kaut ko ievada BIS, kā mēs sakām, katrā būvvaldē ir tāds amats kā BIS apmierinātājs, kurš kaut ko “ieklibina” un kaut ko izdod ārā. Bet mēs turpinām strādāt papīra formātā, arī Namejā, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzlikta visām pašvaldībām par pienākumu. Līdz ar to mēs vienu un to pašu informāciju rakstām papīra formātā, Namejā un tad vēl arī BIS,” darbu ar informācijas sistēmām un dokumentiem raksturo Aizstrauta.

Pēc viņas domām, ideja par BIS nav slikta, taču sistēmai ir jābūt daudz vienkāršākai un saprotamākai visiem, arī iedzīvotājiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0