Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) optimistiskajiem paziņojumiem par izdevīgāku ASV gāzes piegāžu iespējamību Latvijai jau pēc diviem gadiem, kas sekoja premjeres vizītei ASV, amerikāņu amatpersonu nesenie izteikumi par gāzes eksporta iespējām uz Eiropu nav tik cerīgi.

ASV enerģētikas sekretārs Ernests Monics (Valsts kancelejas fotogrāfijā redzams kopā ar Straujumu) mēnesi pirms tikšanās ar Latvijas premjeri izteicies, ka notikumi Ukrainā nemainīs ASV līdzšinējo politiku gāzes eksportam un tikai negribīgi pieļāvis, ka iespējams nākotnē lomu spēlēs arī kādi ģeopolitiski apsvērumi. Tas nozīmē ilgstošu procesu eksporta licences iegūšanai eksportam uz valstīm, ar kurām ASV nav noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Turklāt privātās kompānijas priekšroku dod eksportam uz Āzijas valstīm, kas par ASV gāzi gatavas maksāt vairāk un turpmākajiem gadiem jau rezervējušas ASV gāzes ieguves apjomus.

Straujuma un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija, bet kandidēs no Vienotības) nesenās ASV vizītes laikā tikās gan ar ASV enerģētikas sekretāru Monicu, gan divu gāzes eksportā uz ASV ieinteresētu kompāniju pārstāvjiem. Runa ir par United LNG valdes priekšsēdētāju Stīvenu Peinu, kā arī kompānijas DLA-Piper group pārstāvjiem, ar kuriem "pārrunāti enerģētikas jautājumi". Tam sekoja Straujumas optimistiski paziņojumi Latvijas medijos par drīzu iespēju saņemt gāzes piegādes no ASV par cenām, kas būtiski zemākas par šobrīd Latvijas Gāzes piegādāto Krievijas Gazprom gāzi.

Tomēr vēl mēnesi pirms tikšanās ar Straujumu ASV enerģētikas sekretārs ziņu aģentūras Bloomberg rīkotā diskusijā 21. martā uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem, vai situācija Ukrainā paātrinās ASV valdības plānus sākt gāzes eksportu uz Eiropu, atbildējis noliedzoši. Bloomberg interneta izdevums Bloomberg Businessweek atreferējis Monica izteikumus, ka šobrīd valdība izskata 24 licences gāzes eksportam uz valstīm, kurām nav brīvās tirdzniecības līguma ar ASV un šie pieteikumi "tiks izskatīti tāpat kā būtu skatīti, kad Krima vēl bija Ukrainas sastāvā". Tikai uzstājīgāk iztaujāts, ASV enerģētikas sekretārs pieļāvis, ka "varbūt turpmāk mēs piešķirsim kādu papildu nozīmi ģeopolitiskajam kritērijam".

Bloomberg atzīmē: pat, ja ASV valdība paātrinātu licencēšanu un "jau rīt" apmierinātu visus pieteikumus, katrs gāzes eksporta projekts ir privātu, miljonos mērāmu investīciju jautājums un kompānijas, kas izrādījušas vēlmi eksportēt gāzi uz Eiropu, to varētu uzsākt ne agrāk kā 2015. gada beigās vai pat 2018.-2019. gadā. Turklāt Āzijas valstis par ASV gāzi gatavas maksāt aptuveni 50% augstāku cenu, nekā Eiropa. Tāpat ASV gāzes piegādes Eiropai būtiski sadārdzināšot transportēšanas izdevumi, tādēļ cenas starpība starp ASV un Krievijas gāzi eiropiešiem gala rezultātā var būt centos, nevis dolāros mērāma, lēš Bloomberg.

Novērtē šo rakstu:

0
0