Iesaki rakstu:

Prezidentam bija divas izvēles. Viena - atdot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu uz referendumu, otra - atdot lēmumu uz pārskatīšanu Saeimai. Prezidents izvēlējās sevi, nevis tautu.

Mums bieži kā valsts vai pašvaldību vadītājiem ir jāmāk pieņemt tautas griba. Ja prezidenta kungs būtu izvēlējies uzticēšanos savai tautai, pēc referenduma visām pusēm būtu jāsamierinās un iestātos miers. Diemžēl prezidents izvēlējās šķelt sabiedrību ilgtermiņā, kur beigu beigās neviens nebūs uzvarētājs.

Es jau iepriekš rakstītajā paredzēju šādu prezidenta rīcību. Šīs rīcības sekas parāda konfliktu un pretrunu iesēšanu ilgtermiņā. Pseidoproblēmu risināšana, nevis to jautājumu, kas saistīti ar valsts drošību ilgtermiņā.

Es zinu, ka mans viedoklis būs nepopulārs. Es šeit nemeklēju vēlētāju balsis, bet cenšos runāt atklātu valodu. Ja konservatīvie spēki domā atlikt šī lēmuma pieņemšanu uz nākamo Saeimu, tad viņi zaudēs visu, ko var zaudēt. Tiks nodots konservatīvais vēlētājs, un Vienotībai un Progresīvajiem būs iedots vēlēšanu sauklis. Necel, ko nevari pacelt, un nenes, ko nevari panest. Tuvākajās dienās mēs redzēsim, kam ir mugurkauls un kam viņa nav.

Mūs gaida interesants gads. Tad būs lielu pārmaiņu gads, tie, kas nevar iznest savas vērtības, šajā pārmaiņu laikā izzudīs un aizies vēstures mēslainē, paliks tie, kuru pārliecība un vērtības ir stiprākas par viņu pašu gribu.