Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai tad, kad līgums par fotoradaru darbību uz Latvijas ceļiem ir jau faktiski lauzts, Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra reaģējusi uz daudzskaitlīgajām aizdomām par fotoradaru darbības apšaubāmo tiesisko pamatu un uzdevusi Iekšlietu ministrijai veikt par to pārbaudi.

Ne Ģenerālprokuratūra, ne Iekšlietu ministrija pagaidām nekādu plašāku informāciju nevēlas sniegt, savukārt Pietiek par uzsākto resorisko pārbaudi zināms no prokurora Ginta Bērziņa parakstītās atbildes uz Pietiek pārstāvja šā gada novembra beigās prokuratūrai nosūtīto iesniegumu.

Tajā Pietiek vērsa Ģenerālprokuratūras uzmanību uz to, ka, neraugoties uz dažādajiem Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas aizbildinājumiem par privātā partnera apsaimniekoto fotoradaru darbības tiesiskumu, vērā līdz šim nopietni nav ņemts Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants. „Braukšanas ātruma kontrole”.

Šis pants bez kādām interpretācijas iespējām nosaka: „Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.” Nekas par to, ka braukšanas ātruma ievērošanu varētu kontrolēt arī privātpersonas, šajā pantā nav teikts.

„Šis likuma pants ir spēkā, taču tajā pašā laikā mēnešiem ilgi valsts iestādes, pārkāpjot šo likuma pantu, pieļauj un tieši atbalsta situāciju, kad noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē privātkomersants, kas par šo likumā neatļauto rīcību vēl saņem no valsts budžeta ievērojamus finanšu līdzekļus,” bija teikts Kalnmeieram adresētajā Pietiek iesniegumā, aicinot viņa vadīto iestādi „nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu šo organizēto Ceļu satiksmes likuma normas pārkāpšanu, ko veic augstas valsts amatpersonas sadarbībā ar privātkomersantu”.

Tieši atbildot uz šo Pietiek iesniegumu, Ģenerālprokuratūra atklājusi, ka Iekšlietu ministrijai jau pirms tā saņemšanas ir uzdots veikt resorisko pārbaudi par fotoradaru darbības tiesiskumu. Nekāda plašāka informācija gan sniegta netiek.

Pagaidām nekādas atbildes uz līdzīgiem iesniegumiem nav sniedzis ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņiem abiem tika uzdoti identiski jautājumi – vai fotoradaru izmantošana, ko veic privātkomersants, atbilst šim likuma pantam, bet, ja ne, tad kura amatpersona un iestāde atbildīga par šī likuma panta pārkāpšanu?

Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei (attēlā), kura bija ministrijas Iepirkuma komisijas vadītāja un tieši atbildīga par noslēgto fotoradaru līgumu, Pietiek jau pieprasījis sniegt pilnu informāciju par to, kādi dokumenti ministrijas lietvedībā laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 29. oktobrim fiksēti saistībā ar tā saukto fotoradaru iepirkumu, par katru dokumentu minot tā nosaukumu, lietvedības numuru, pieņēmēju, pieejamības statusu un institūciju/amatpersonu, kas šādu statusu noteikusi, kā arī šī statusa termiņu.

Tāpat Pētersonei-Godmanei pieprasīts atklāt, kādus lēmumus saistībā ar minēto iepirkumu minētajā laika periodā pieņēmusi IeM iepirkuma komisija, par katru dokumentu minot tā nosaukumu, lietvedības numuru, pieņēmēju, pieejamības statusu un institūciju/amatpersonu, kas šādu statusu noteikusi, kā arī šī statusa termiņu un pamatojumu, kā arī nodrošināt iespēju iepazīties ar viņas vadītās komisijas protokoliem, lemjot par minēto iepirkumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0