Menu
Pilnā versija
Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Arturs Priedītis · 18.05.2019. · Komentāri (52)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?

Latviešu ierēdņu, biznesmeņu, skolotāju, ārstu, organizētās noziedzības fanu un neorganizētās noziedzības fanu miljons neprotestēs. Šis morāli irdenais miljons lieliski redz priekšniecības atbalstu ebrejam. Ebreju bīda parlamenta deputāti, ministri, departamentu direktori, firmu bosi, profesori, akadēmiķi un tie, kuri sevi piesaka kā rakstnieku vai mākslinieku. Kā vienmēr latviešiem, iztapšana priekšniecībai būs svarīgāka par protestēšanu pret tautas pašcieņas zākāšanu un nacionālo nodevību.

Studenti arī neprotestēs, jo nekaunīgo ebreju atbalsta ieskaišu un eksāmenu, kursadarbu un diplomdarbu valdnieki. Pensionāri arī neprotestēs, jo nekas taču nemainās - himna paliek, karogs paliek, Jāņus svinēt nav aizliegts. Bet galvenais – “Mūsu dārgais Dzintariņš un mūsu dārgā Mūrniecīte arī jūsmo par ebreju!”.

Protesti būtu ne tikai tautas goda aizstāvēšana. Protesti būtu vēršanās pret LKP/VDK morālo kastrātu un viņu sulaiņu ("levitu") varu. Levits ir viens no šīs varas sulaiņiem. Lūk, ko vēsta internets: “1993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā "Jūrmala" tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka - savienības "Latvijas ceļš" (LC) izveidošanu. Tika panākta vienošanās starp komunistiem - "kažokapmetējiem" un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: "Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies."[..] Šī diena noteica: Latvijā nekad nebūs kolaborantu lustrācijas, VDK maisu atvēršanas, deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas, nacionālas un starpnacionālas saskaņas.”

Levita ievēlēšana būs LKP/VDK morālo kastrātu varas kārtējā leģitimācija. Tā atkal notiks, pateicoties latviešu vairākuma politiskajai un morālajai impotencei, samierinoties ar jebkura veida nacionālo pazemojumu. Pēc tam, kad tautas priekšgalā nostājās “6.oktobra paaudze” ar “583 darāmajiem darbiem”, politiskās un morālās impotences vietā ir stājusies dekadence – visaptverošs morālais un intelektuālais pagrimums kā tautas pastāvēšanas pēdējās fāzes vēstnesis. Tādos apstākļos protesti nav iespējami ne teorētiski, ne praktiski. Arī negaidīti brīnumi nav iespējami.

Tautas dekadences pazīmes ir apkopotas. Piemēram, tautu pārņem amnēzija – atmiņas zudums. Tauta vairs neatceras, kas ir jādara pašcieņas saglabāšanai un reputācijas stiprināšanai. Amnēzijas apstākļos nav iespējams izpildīt, piemēram, B.Obamas skaisto novēlējumu. ASV bijušais prezidents 2019.gada aprīlī kādā pasākumā Berlīnē izteica būtisku novēlējumu: "Uzskatu, ka nozīmīgākais, ko tādas valstis kā Igaunija, Latvija un Lietuva var darīt, ir turpināt reflektēt iekšēji par to, ko tām nozīmē tādas vērtības kā demokrātija, brīvība un tiesiskums.”

Principā ļoti pareizi vārdi! Vismaz uz latviešiem šie vārdi attiecas simtprocentīgi. Diemžēl latvieši tagad neturpina reflektēt par brīvību un neatkarību. Latviešiem nacionālajai brīvībai vairs nav nekādas vērtības. Brīvība nav latviešu refleksiju priekšmets. Saprotams, ka tādu tautu nevar uztvert nopietni. Saprotams, ka tāda tauta nemaz vairs nereaģē, tiekoties ar dažāda veida ņirdzīgiem pazemojumiem, kāds vienmēr ir cittautieša iesēdināšana valsts prezidenta tronī. Savukārt demokrātijas vietā Latvijā ir politiskās visatļautības un bezatbildības fundamentālisms, bet tiesiskuma vietā ir noziegumu brīvības totalitārisms.

Starp citu, nav ticams, ka ebreji pieļautu, teiksim, vācieša, arāba, turka, latvieša ievēlēšanu par Izraēlas prezidentu. Uz ebreju tautu Izraēlā nekādā gadījumā nevar attiecināt vārdu “dekadence”. Par to liecina starptautiskās ziņas. Ebreji nevienam neļauj ņirgāties, un katrs tāds mēģinājums tiek momentā sadragāts. Toties latviešu varas inteliģence siekalojas ap “pravieti”, “zvaigzni, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “šodienas nācijas tēvu”, “otru Kārli Ulmani”. Godīgs un gudrs cilvēks pret tādiem epitetiem izturētos kā pret klaju bezkaunību un pazemojumu. Viņš varbūt pat aizbrauktu no Latvijas ja ne uz visiem laikiem, tad vismaz līdz vēlēšanām 29.maijā.

Latviešu varas inteliģence ir noskatījusi reti nekaunīgu, nelietīgu un intelektuāli aprobežotu tipu. Tāds tips ir izvēlēts nevis no latviešu sētas, bet no cittautiešu sētas.

Tas ir ne visai saprotami. Saprotami būtu, ja tiktu izvēlēts dumjš un negodīgs latvietis. Tāda izvēle būtu saprotama un gaidīta. Latvieši nekad neizvēlētos gudru un godīgu latvieti. Bet tagad arī no cittautiešu sētas latvieši ir izvēlējušies nekur nederīgu indivīdu.

Kāpēc tas tā ir noticis? Varbūt latviešu varas inteliģence nemaz nav spējīga identificēt gudru un godīgu cilvēku vienalga kādā etnosā? Varbūt latviešu varas inteliģence nezina, kāds ir gudrs un godīgs cilvēks, un kādas ir intelektuālas un morālas cienījamas īpašības? Varbūt latviešu varas inteliģence spēj identificēt vienīgi dažādas modifikācijas cilvēciskos atkritumus, kuri ir visur pie stūres "brīvajā" Latvijā?

Jau labu laiku pirms “6.oktobra paaudzes” politiski prioritāro pozīciju ieņemšanas Latvijas nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību nebija pelnījis terminoloģisko saudzību – korektu, politkorektu, smalkjūtīgu, iejūtīgu vārdu izvēli. Jau agrāk Latvijas kriminālā kapitālisma vērtējumos neiederējās eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda slikta vārda vietā. Tagad, kad bezjēdzīgajā praktiskajā darbībā katru dienu sevi apliecina “6.oktobra paaudze” ar “583 darāmajiem darbiem”, konkrēti atspoguļojot fundamentālo nevērtību valsts lietās un, visnepatīkamākais, nepārtraukti demonstrējot morāli netikumisko seju, par elementāri nevainojamu valodu vairs nekādā gadījumā nevar būt runas. Jau tagad, dēvējot latviešus par tautu, tiek zinātniski grēkots. Latviešu tauta vairs neatbilst tautas zinātniskajiem kritērijiem.

Ja tiks ievēlēts ebrejs, tad terminoloģiskajai nesaudzībai vairs nebūs nekādu šķēršļu. Arī attiecībā uz latviešu tautu, kura kā jēru bars noskatījās uz nacionālo nodevēju kārtējo nodevību. Lietas un parādības tiks sauktas visnesaudzīgākajos vārdos, kādus drīkst lietot publiskajā telpā, neizmantojot vienīgi necenzētu leksiku. Atklāti un nesaudzīgi ir jāraksturo latviešu tautas kolektīvais stāvoklis. To liek darīt “6.oktobra paudze”, tās atbalstītāju masas un visaptverošā tautas dekadence. Jālieto ir skaidra un atklāta valoda. Terminoloģiskā lavierēšana un divkosība, terminoloģiskā neobjektivitāte un demagoģija būs vienīgi dekadences glaudīšana. Tātad amorāla rīcība.

Novērtē šo rakstu:

94
18