Iesaki rakstu:

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu. Nebiju iedomājies, ka man jebkad kaut kas tāds būs jādara. Bet diemžēl neredzu citu iespēju, kā pasargāt savu reputāciju.

Una Rozenbauma savā “Sieviešu stendapa” priekšnesumā LAMPĀ – pilnīgi nejokojot – mani apvaino viņas goda un cieņas aizskaršanā, kā arī viņas personības pazemojošā reducēšanā līdz sievietes fizioloģijai.

Šie apgalvojumi par attiecīgo sarunu ir pilnīgi izdomājumi, kuriem nav nekāda pamata.

Nekad dzīvē neesmu nevienu cilvēku ne publiski, ne privāti nosaucis tādos vārdos, kādus norāda Una Rozenbauma. Un viņas citātā izmantoto saīsinājumu svētdien gūglēju, lai saprastu, ko viņa bija domājusi.

Šie apvainojumi ir vērsti uz manas sabiedriski politiskās un personiskās reputācijas graušanu.

Ja es tiešām būtu rīkojies, kā Una Rozenbauma apgalvo, tad es nedrīkstētu būt pat PROGRESĪVO biedrs – šāda uzvedība ir pilnībā nesavienojama ar tām idejām un ideāliem, ko pārstāv PROGRESĪVIE. Arī man tāda rīcība būtu absolūti nepieņemama un nosodāma. PROGRESĪVO biedrs, kas šādi rīkojas, būtu no partijas jāizslēdz un viņam jāliedz politiskās līdzdalības iespējas. Arī es tam piekrītu.

Attiecīgi sekas šiem izdomātajiem apvainojumiem ir dramatiskas – sākot no melna traipa manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr, līdz pat iespēju liegšanai man līdzdarboties Latvijas politiskajā procesā.

Tāpēc izmantoju savas likumiskās tiesības uz Latvijas valsts aizsardzību.

Paldies par izpratni un atbalstu.

Šeit konkrētā priekšnesuma transkripts Jums visiem fona informācijai:

““Nākošais stāsts, kas ir dedicated to [veltīts – angl. val.] Edgaram Šubrovskim, jo viņš teica, ka man tas ir obligāti jāizstāsta, ir formāts, kurā es tā kā izšķīros no partijas. Un es izšķīros no partijas formātā, kas bija… Es iestājos partijā, kas saucas PROGRESĪVIE.

Es pieņemu, ka šeit ir partijas biedri vai sekotāji, vai kāds, kas ir balsojis par šo partiju. Nu lūk.

Tad es biju partijas dibināšanas kongresā, kas man likās “Yes!”, beidzot mēs iestājamies par īstām vērtībām, un tas ir tas, par ko mūsu sabiedrībai tā kā vajadzētu turēt rūpi.

Pagāja kaut kādi divi mēneši, un šīs partijas priekšpusē parādījās Roberts Putnis, kurš uzskatīja, ka viņam pieder šī partija tāpēc, kā tā atbilst viņa vērtībām. Tā nebija.

Bet tajā brīdi, kad es teicu: “OK, man tās tavas vērtības vai komunikācijas forma šķiet nepareiza”, tad viņš man norādīja uz to, ka par spīti tam, ka partijas vērtības bija tur vienlīdzība, feminisms, un vēl kaut kas, viņš man teica: “Zini kā, ja tu to domā publiski, kuce, pateikt… Man liekas tev ir PMS [premenstruālais sindroms], varbūt tev vajag tur bišķi nogaidīt.”

Man likās – tā kā nopietni? [smejas] Nu tā.”