Iesaki rakstu:

No rīta, lauku mājas virtuvē sēžot, meditatīvi atcerējos savas vecmammas stāstus par Pirmo pasaules un Neatkarības karu, ko viņa, jauna meitene būdama, pieredzēja, dzīvojot kaut kur starp Bebreni un Kaldabruņu. Toreiz, 70. gados, viņa atcerējās notikumus burtiski pa dienām un datumiem.

Reiz sarunās ar sava vecuma kaimiņienēm visas kaut ko kopīgi sprieda par senajiem “turku karu” laikiem, par ko viņām kādreiz 20.-30. gados bija stāstījuši vecāki vai vecvecāki. Diemžēl es, jauns un ērcīgs tīnis būdams, to visu laidu gar ausīm, interese par vēsturi tobrīd aprobežojās ar grāmatām un kino.

Vecajā virtuvē brokastis ēdot, padomāju, ka šāda mutvārdu vēsture ilgst gandrīz pusotru gadsimtu, protams, ar nosacījumu, ka ir ilgdzīvotāji vecvecvecāki un ir jaunieši, kas klausās un vēlāk stāsta saviem bērniem un mazbērniem.

Manas vecmammas vecmamma (viena no astoņām) teorētiski varēja būt piedzīvojusi Napoleona karu laiku, Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. Savukārt viņas vecmamma (man 1 no 32) – Lielo ziemeļu karu, Johanu Patkulu, Kārli XII, Saksijas Augustu un Pēteri I. Viņas vecmamma – Zviedrijas karu ar Poliju-Lietuvu, Sigismundu III un Gustavu Ādolfu.

Nākamā vecmamma – Luterisko reformāciju un Livonijas sabrukumu, viņas vecmamma - pirmos Livonijas landtāgus un Lietuvas kristīšanu, viņas vecmamma Rīgas bīskapa un pilsētas karus ar teitoņiem, lietuviešu karagājienus un Rīgas pils celtniecību, bet viņas vecmamma varēja būt personiski pazīstama ar Rūsiņu, Visvaldi vai kādu no Rīgas pirmajiem bīskapiem.

Kāda no vec…mammām noteikti viņus pazina un sastapa, jo lielāka daļa 13. gadsimta Baltijas sieviešu bija manas un visu mūsu vecvec…mammas, tāpat kā vīrieši – vecvecvec…tētiņi.

Vienlaikus jāatzīmē, ka vēsturē senču skaita ģeometriskās progresijas formula nestrādā. Reālajā dzīvē, cilvēkiem dzīvojot lokālās kopienās un ierobežotos reģionos, senču dzimtas koks pārklājas un atkārtojas dažādās dzimtās, viens cilvēks var būt gan mātes sencis, gan tēva sencis, ko izraisīja neizbēgamās laulības tuvāku un tālāku radinieku starpā, vairākas sievas vai vīri u.c. faktori.

P.S. Rīta pārdomās neņēmu vērā ne daudz īsākos cilvēku mūža garumus līdz 19. gadsimtam, ne migrācijas no citām zemēm. Lasīju, ka ēdot nav labi domāt sarežģītas lietas.

Pārpublicēts no Facebook