Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no slēdzieniem, ar palielināmo stiklu izskatot pašvaldību vēlēšanu rezultātus — reģionālajām partijām nāksies stingri pārdomāt, vai tām vispār ir jēga turpināt individuālo politisko darbību: tās vai nu zaudē atbalstu, amatus un krēslus, vai vispār netiek iekšā domē savās pašu dzimtajās teritorijās.

Un tāda aina ir redzama visos reģionos un visos novados, pat Varakļānu un Rēzeknes novados, kuros vēlēšanas vēl tikai būs: neatkarīgi no pilsētas un novada, sīkpartijas zaudē. Ar retiem izņēmumiem vienīgi tās, kas turas kopā ar kādu Latvijas mēroga partiju, ar grūtībām saglabā mēru un vietnieku krēslus.

Šī apkopojuma ietvaros par tipisku reģionālu partiju uzskatīsim tādu, kas ar savu atsevišķu sarakstu 30 gadu laikā nav tikusi ievēlēta ne Saeimā, ne mūsu galvaspilsētas domē, ne Eiropas Parlamentā — neskaitīsim atsevišķus politiķus, kas bijuši ievēlēti Saeimā, startējot no lielāku partiju listēm, vienlaikus paliekot reģionālo partiju pārstāvji.

Te neapskatīsim arī katastrofālos pašvaldību vēlēšanu rezultātus tādām partijām kā KPV LV, kustība “PAR” un Jaunā konservatīvā partija, jo par šiem faktiem jau daudz rakstījuši citi. Savukārt LRA, neraugoties uz nosaukumu, ir spēcīga visas valsts līmenī un iepriekš bijusi pārstāvēta Saeimā, tagad ir koalīcijā Rīgas domē, tāpat kā savulaik Reģionu partija Ukrainā nebija tikai Doņeckas politiskais spēks.

Jūrmala ir pilsēta, kurā lokālas partijas ir pat vairākas — kā ierasts, te nepilnus 10 procentus un divus mandātus ieguvusi “Tev, Jūrmalai” (šī partija savulaik radusies Ķemeros un vienmēr stingri iestājas par Ķemeru atdzīvināšanu un uzlabošanu, šajā darbā gūstot arī lēnus panākumus), kamēr “Jūrmala — mūsu mājas” guvusi tikai pusotru procentu. Tāpat bijušo “ušakoviešu” jaunais projekts Stabilitātei! dabūjis apaļas 100 vēlētāju balsis — to arī var ieskaitīt ja ne reģionālo, tad sīkpartiju kategorijā noteikti. Arī Jaunajai Saskaņai nav sekmējies.

Vidzemes partija, startējot viena pati, guvusi tikai pa divām vietām Cēsīs, Limbažos, savukārt Alūksnē šāda rezultāta sasniegšanai nācies ņemt talkā Latvijas Reģionu Apvienību, bet Ogrē — Latvijas Attīstībai kandidātus. Valkas novadā toties gūta uzvara, pateicoties savienībai ar Latvijas Attīstībai biedriem, taču šī pati kombinācija Siguldā devusi tikai vienu vietu. Vairākās sava reģiona pašvaldībās Vidzemes partija nemaz nav startējusi, toties sadarbība ar Latvijas Attīstībai nesusi vēl vienu uzvaru — Aizkrauklē.

Cita galvenokārt Vidzemē bāzēta mazā partija Izaugsme guvusi labus rezultātus kopā ar Latvijas Attīstībai, startējot Ķekavā (5 vietas un mērs), kā arī Madonā (2 mandāti), taču tas arī viss. Tikmēr partija “Ropažu komanda” guvusi vien 2,5% balsu un 0 vietas savā dzimtajā vietā. Vismaz Krimuldas novada partija tikusi pie 2 deputātu vietām tagadējā Siguldas novadā (jādomā gan, ka partijai nāksies pamainīt nosaukumu, ņemot vērā, ka Krimuldas novads kā administratīva vienība reformas gaitā ir izbeidzies).

Salaspilī nesekmīgi startējušas Alternative (3%) un Stabilitātei! (4%), pie kam pēdējā startējusi arī Ropažos un Mārupē, kur nav savākusi pat pa vienam procentam balsu. Toties Olainē partija “Sadarbība” ieguvusi mandātu.

Uz šī fona Vidzemē izceļas “Valmierai un Vidzemei” ar 55% balsu un 12 vietām. Kurzemē savās pilsētās tāpat uzvaru svinēja partijas “Kuldīgas novadam”, “Latvijai un Ventspilij”, kā arī Liepājas partija, taču jāņem vērā, ka šīs savu apgabalu uzvarētājpartijas, lai arī dibinātas kā reģionālās partijas, jau 10 un vairāk gadus ir lielāku apvienību (attiecīgi Vienotības un ZZS) sastāvā.

Talsu novads jau pirms triju citu pašvaldību pievienošanas bija diezgan liels, un tajā bija pat divas vietējās partijas: bez "Mēs — Talsiem un novadam" arī "Talsu novada attīstībai", kas (cik neprognozējami!) startējusi kopā ar Latvijas Attīstībai, gūstot attiecīgi 4 un 3 mandātus. Tātad Talsu novads arī šobrīd ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kur reģionālās partijas piedalās cīņā par uzvaru, ne tikai 5% barjeras knapu pārvarēšanu.

Kaimiņos Tukumā vērojama pavisam pretēja aina: pēc Jaunsātu grantsbedres un pašvaldības zemju “privatizācijas shēmu lobēšanas” skandāla notikušās mēru nomaiņas, kas notika pirms nieka diviem gadiem, gaismā nācis tāds lērums ar vēl citiem skandāliem un shēmām, kas ved no lokālās sīkpartijas uz t.s. “Kampara tumbočku” un atpakaļ, ka 15 gadu garumā valdošo koalīciju iepriekš veidojušie "Tukuma pilsētai un novadam" un “Vienotības” kandidāti guvuši tikai pa diviem mandātiem no 19, pie kam agrāk varu turējusī sīkpartija nespēja pat savākt pilnu kandidātu listi.

Turklāt nekaunīguma līmeņa ziņā unikālās shēmas atklājušais un publicējušais vietējais videoblogeris Ruslans Straķis, būdams bezpartejisks iedzīvotāju aktīvists, vēlēšanās pats nemaz nav startējis — ja viņš būtu starp kandidātiem (vienalga, no kura saraksta), tad vispār nevarētu prognozēt, kādi būtu rezultāti.

Zemgalē reti kurā pašvaldībā kāda no reģionālajām partijām vispār pieteikusies dalībai vēlēšanās — bez Aizkraukles tur Jēkabpilī pa 2 mandātiem guva apvienība “Iedzīvotāji”, 2 mandāti arī Jēkabpils reģionālajai partijai, taču tā nav cīņa par uzvaru.

Latgalē vairāki reģionālie politiskie veidojumi guvuši dažāda līmeņa panākumus: Augšdaugavas novadā 7 mandātus izcīnījusi Daugavpils novada partija un vēl 3 tikuši Latgales partijai, kura uzvarējusi Balvos, toties zaudējusi visu līdzšinējo faktisko ietekmi Ludzas novadā (par spīti vairākiem mandātiem) un Preiļos (par spīti uzvarai kopā ar Vienotību), bet Krāslavā tikai viens mandāts.

Preiļos 3 vietas “Iedzīvotājiem” jāuzskata par labu rezultātu šim sarakstam, savukārt Daugavpilī trīs mandāti “Mūsu partijai” un divi mandāti Daugavpils novada partijai rezultējušies šo abu vietējās nozīmes partiju nonākšanā opozīcijā un Daugavpils izpildvaras amatu zaudēšanu.

Attiecībā uz citām reģionālajām partijām jāfiksē šādi rezultāti: “Vienoti Latvijai”, kas savulaik radās kā reģionāla partija Latgalē (partijas nosaukumā liktie vārdi ir ņemti no t.s. “Latgales Māras” pieminekļa Rēzeknē), Ķekavā tagad ieguvusi 3,6% balsu, Ropažos 2%, un viens mandāts iegūts tikai Madonā. Nacionālā savienība “Taisnīgums” ieguvusi 2 mandātus Ogrē, toties apstājusies pie 4,5% Tukuma novadā. Vēl var pieminēt “Iedzīvotājus”, kas apvienotajā Ogres novadā palikuši pie četriem procentiem, Liepājā pie 1%, Dienvidkurzemē pie diviem procentiem un Rēzeknē pie 1,6%.

Tātad var izdarīt secinājumu, ka “reģionālā sīkpartija” kā koncepts, kas bija populārs pirms 10 un 15 gadiem, vēlētāju acīs šobrīd piedzīvo norietu un šādām politiskajām mazkustībām ir iespējas cīnīties par uzvaru tikai tad, ja tās ir valsts mēroga politisko organizāciju sastāvdaļas. Citādi var iegūt vienu līdz piecas pašvaldību deputātu vietas pa visu valsti.

 Turklāt vietās, kur lokālā partija startē kopā ar visas valsts līmeņa partiju, vēlētāji bieži vien dod priekšroku “lielās” partijas kandidātiem. Kopumā reģionālie politiskie spēki kaut ar vienu mandātu spējuši iekļūt tikai 23 novadu domēs, uzvarot vien septiņās pašvaldībās, pie kam visas septiņas uzvarētājas to dara sazobē ar kādu no pilnvērtīgajām politiskajām partijām — ZZS, Latvijas Attīstībai un Vienotību.

Tā izskatās vēlētāju politisko interešu konsolidācija darbībā. Tie ir “cieti” rezultāti, ko ir noteikuši vēlētāji, nevis partiju shēmas.

Novērtē šo rakstu:

7
7