Iesaki rakstu:

No Latvijas hipotēku un zemes bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldnieks Hiponia pret saviem parādniekiem ar visu bardzību vēršas tieši ar šķīrējtiesas starpniecību, taču izrādījies, ka situācijā, kad šo šķīrējtiesu vēlas izmantot, lai vērstos pret pašu Hiponia, tā ir gatava pat Satversmes tiesā pierādīt, ka šo lietu izskatīt šķīrējtiesai nav tiesību, jo tas skar valsts intereses.

Kamēr bijušā premjera Valda Dombrovska ģimenes biznesam bija vislielākā Hipotēku bankas labvēlība, lielākā daļa aptuveni 2000 no Hiponia klientiem maksājumu grūtībās nonāca, kad banka ekonomiskās krīzes laikā palielināja procentu likmes. Tā kā lielākajai daļai Hipotēku un zemes bankas kredītu ņēmēju ar uzņēmumu konti atradās šajā kredītiestādē, tiem radās nodokļu, algu un citi parādi, jo banka ienākošos naudu nekavējoties „paņēma” kā maksājumu par kredītu, nedodot iespēju uzņēmumam veikt vēl kādus maksājumus.

Līdz ar to lielai daļai Hiponia klientu ir parāds ne tikai par kredītu, bet arī nodokļu parādi, darbinieku prasījumi utt. Lai gan daļa šo uzņēmumu mēģinājuši risināt sarunas ar banku par tiesiskās aizsardzības plāna realizāciju, lai nenonāktu līdz maksātnespējai, tomēr Hiponia pret šiem rosinājumiem bijusi visai nedzirdīga un aktīvi un bez žēlastības vērsusies šķīrējtiesā par parāda piedziņu un ieķīlātā īpašuma realizāciju.

Tā kā vairumā gadījumu piespiedu realizācijas cena bija krietni mazāka nekā parāda summa, uzņēmumam ne tikai neizdevās ar īpašuma izsoli atbrīvoties no parāda, bet tas vēl palika parādā ne tikai Hiponia, bet arī visiem citiem kreditoriem, tai skaitā valsts budžetam par nodokļiem.

Šo shēmu Hiponia realizējusi ar daudziem uzņēmumiem, un jebkuri parādnieku mēģinājumi apturēt šķīrējtiesas dzirnas ar norādi uz Civilprocesa likuma normu, ka šķīrējtiesa nedrīkst pieņemt izskatīšanai lietas, kurās tiek skartas valsts un pašvaldību intereses un šādi strīdi jāizskata vispārējās tiesvedības kārtībā, tikuši atspēkoti ar to, ka Hiponia nav valsts iestāde, bet gan komercuzņēmums, kas, lai gan valstij simtprocentīgi piederošs, bet tomēr darbojas pēc Komerclikuma normām.

Tomēr tajā brīdī, kad šķīrējtiesā tika mēģināts vērsties pret pašu Hiponia, tā ne tikai pamanījās izplatīt preses relīzi, apvainojot prasības iesniedzēju reiderismā, bet pat pamanījās iesniegt prasību Satversmes tiesā, kur kā argumentus savas taisnības pierādīšanai izmantoja tieši tos pašus argumentus, kurus iepriekš bija klaji noraidījusi, kad ar tiem mēģināja cīnīties parādnieki.

"Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā ar šķietami tiesiskām metodēm par reiderisma mērķi var kļūt valstij piederoši un no nodokļu maksātāju naudas finansēti, kā arī nacionāla mēroga uzņēmumi. Esošais tiesiskais regulējums ir acīmredzami nepietiekošs, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts kontroli pār šķīrējtiesu rīcību un to taisītajiem nolēmumiem,"  pērn vasarā skaļi pauda Hiponia izplatītajā paziņojumā presei.

Hiponia konstitucionālās sūdzības mērķis bija panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā un Satversmes tiesa arī apmierināja šo Hiponia prasību. Tikmēr pati Hiponia, vēršoties pret parādniekiem, nevēlas ieraudzīt kredīta līgumos rakstīto, ka strīdu izšķiršanai var izvēlēties šķīrējtiesu vai parasto tiesu.

Šo situāciju "uz savas ādas" ir pārbaudījuši Rīgā, Lāčplēša ielā esošās Sapņu fabrikas īpašnieki. Sapņu fabrikas īpašumus mēģināts pārdot jau divās izsolēs. Pirmajā, lai gan piedalījās četri pretendenti, kā vienīgais solītājs uzvarēja Hiponia, bet tiesa šo izsoli atzina par nenotikušu gan neticami zemu noteiktās sākotnējās cenas dēļ, gan sakarā ar citiem procesuāliem pārkāpumiem. Notikusi arī nākamā izsole, kurā vairs piedalījās tiki Hiponia un kuru arī apstrīdējis parādnieks.

Sapņu fabrika lēš, ka Hiponia neieinteresētības parādnieku maksātspējas atjaunošanā valsts nodokļos zaudējusi vismaz 200 tūkstošus eiro. Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt pašas Hiponia skaidrojumu.