Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nespēj minēt faktiski neko konkrētu par rezultātiem, ko sniegusi viņas iniciētā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotācija, tā apstiprinot bažas par šī pasākuma faktisko izgāšanos. Pietiek šodien publicē gan ministrei uzdotos jautājumus, gan arī saņemtās izvairīgās un nekonkrētās „atbildes”.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotāciju vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kādi tieši mērķi tika izvirzīti VID darbinieku rotācijai?

2) kas tieši šos mērķus izvirzīja?

3) kad tieši un kādā tieši formā šie mērķi tika izvirzīti un fiksēti?

4) kuri no šiem mērķiem ir sasniegti līdz 2016. gada 31. jūlijam?

5) kas tieši ir izvērtējis šo mērķu sasniegšanu, pēc kādiem kritērijiem tas ir noticis?

6) kas tieši un kad tieši ir šos kritērijus izstrādājis un apstiprinājis, kādā tieši formā?

7) kad un kā ir fiksēta šo mērķu sasniegšana?

8) kādu konkrēti iemeslu dēļ nav sasniegts katrs no nesasniegtajiem mērķiem?

9) kas un kad ir izvērtējis šo mērķu nesasniegšanas iemeslus?

10) kādas darbības ir plānots veikt attiecībā uz mērķiem, kas nav sasniegti?

11) kas un kad šīs darbības ir apstiprinājis?

Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotāciju

Finanšu ministrija ir izskatījusi Jūsu 2016.gada 2.augusta vēstuli, kurā lūgts sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) darbinieku rotāciju.

Atbildot uz Jūsu l. un 2.jautājumu, informējam, ka Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierēdni, motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā tajā pašā vai citā iestādē, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi.

VID ierēdņu pārcelšanas mērķi un kārtība ir noteikti VID iekšējos noteikumos, un tie ir - paaugstināt ierēdņu profesionālo pieredzi, paplašināt zināšanas un attīstīt kompetences, sekmēt amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, iegūtās profesionālās pieredzes nodošanu citām VID struktūrvienībām, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī veicināt plašāku izpratni par veicamajiem amata pienākumiem, tai skaitā preventīvi samazināt korupcijas riskus.

Atbildot uz Jūsu 3.jautājumu, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktu ierēdnim ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu. Tādējādi, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, pārceļot ierēdni citā amatā, tiek izvērtēta pārcelšanas pieļaujamība un lietderības apsvērumi, samērojot ierēdņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā. Minētais lietderības pamatojums, tai skaitā attiecīgā ierēdņa pārcelšanas mērķis, ir norādīts VID ģenerāldirektora (ja ierēdnis tiek pārcelts VID ietvaros) un Ministru prezidenta (ja ierēdnis tiek pārcelts uz citu valsts pārvaldes iestādi) lēmumā par konkrēta ierēdņa pārcelšanu .

Atbildot uz Jūsu 4.-11.jautājumu, informējam, ka novērtēt to, vai pārceltais ierēdnis sekmīgi veic jaunā amata pienākumus, tādējādi izpildot iestādes funkcijas un noteiktos mērķus, būs iespējams, veicot pārcelto ierēdņu ikgadējo darba izpildes novērtēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu”.

Jautājuma daļā par mērķu sasniegšanas izvērtēšanas kritērijiem informējam, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.494 izpildes novērtēšanā tiks analizēta un vērtēta nodarbinātajam jaunajā struktūrvienībā noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, amata pienākumu izpilde atbilstoši prasībām, kompetenču (tajā skaitā ētiskuma) un profesionālās kvalifikācijas atbilstība amatam un tā attīstības līmenis.

Papildus informējam, ka pārcelšanai valsts interesēs citos amatos tika pakļauti 39 VID ierēdņi, no tiem 32 tika pakļauti pārcelšanai VID ietvaros un septiņi ārpus VID. Uz 2016.gada 8.augustu citos amatos ir pārcelti 34 ierēdņi (29 - VID ietvaros, pieci - ārpus VID), divi ierēdņi tika atbrīvoti no amata pēc paša vēlēšanās, divi atrodas attaisnotā prombūtnē, bet vienu ierēdni plānots pārcelt uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumā Nr.393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam” minētajam ierēdņu pārcelšana (rotācija) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir obligāts process valsts pārvaldē, tā darbojas kā efektīvs pretkorupcijas mehānisms un preventīvi samazina iespējamos korupcijas riskus, jo nodarbinātajam tiek mainīti ierastie darba vides apstākļi, saikne ar kolēģiem un konkrētās iestādes klientiem. Vienlaikus rotācija novērš arī stagnāciju, sniedz ierēdnim profesionālās izaugsmes iespējas, uzlabo izpratni par iestādes darba virzieniem un mērķiem, nostiprina ierēdņa zināšanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0