Iesaki rakstu:

Partijas Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše, kurš pirms dažiem mēnešiem Latvijas TV tiešraidē aicināja žurnālistu "varbūt nemācīt, kā ieviest politikā atklātību", saistībā ar topošo grāmatu Grābeklis pārmet Lato Lapsam, ka tas nekad neesot mēģinājis noskaidrot paša Repšes viedokli. Izrādās, Repše "aizmirsis" Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņa rīcība, neatbildot uz Lapsas jautājumiem, ir tikusi atzīta par prettiesisku, un tiesas spriedums ir stājies spēkā.

"Nekad pirms tam neatceros, ka [Jūs] būtu mēģinājis noskaidrot patiesību vai manu viedokli, vismaz no manis paša ne. Vai tas ir patiesību meklējoša žurnālista cienīgi? Vai tas ir vīrieša cienīgi? Vai tas ir cilvēka cienīgi?" elektroniskā pasta vēstulē Lapsam raksta Repše.

Izrādās, politiķis "aizmirsis", kā pirms desmit gadiem, 2004. gada 25. oktobrī Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi spriedumu, ar kuru par prettiesisku atzīta Repšes rīcība, atsakoties sniegt atbildes uz jautājumiem, kurus viņam kā Ministru prezidentam uzdevis Lapsa, un pat pilnvarojot Valsts kanceleju tiesāties ar Lapsu, lai tikai šādas atbildes nebūtu jāsniedz.

Pietiek šodien publicē mazu fragmentiņu no jaunās grāmatas Grābeklis, kas varētu atsvaidzināt atmiņu gan mūsdienu "Latvijas attīstītājam", gan visiem viņa potenciālajiem vēlētājiem. Tāpat publicējam arī ar šo lietu saistītos dokumentus:

"2003. gada rudenī Einars Repše Latvijas TV intervijā visā nopietnībā sāk sūdzēties par "Lato Lapsu, kas iedomājies piespiest brīvu cilvēku piekrist intervijai caur tiesu", kaut gan "ir vesels dienests, kas ar to nodarbojas. Viņi būtu sagatavojuši atbildi uz jebkuru nopietni domātu jautājumu".

Kas gan ir tie jautājumi, kas izraisījuši tik asu skaļā atklātības cīnītāja un aizstāvja reakciju? Lūk, to uzskaitījums no Einara Repšes pieminētās tiesas prāvas materiāliem:

"1) Kādas ir Jūsu izjūtas, tagad raugoties TV kadros, kuros redzams, kā Jūs pirms Saeimas vēlēšanām staigājat pa dzīvokļiem un solāt cilvēkiem labākus laikus un lielākus pabalstus?

2) Kurā gadā Jūs kā valdības un partijas Jaunais laiks vadītājs tagad varat solīt šiem cilvēkiem labākus laikus un lielākus pabalstus?

3) Kādu iemeslu dēļ Jūs tagad vairs nestaigājat pa dzīvokļiem, tiekoties ar iedzīvotājiem, lai uzzinātu viņu problēmas?

4) Vai pirms nākamajām vēlēšanām Jūs gatavojaties rīkoties līdzīgi? Ja ne, tad kāpēc?

5) Kad un kur Jūs pēdējoreiz esat pārvietojies ar sabiedrisko transportu?

6) No kā, kad un kādos apstākļos Jūs iegādājāties 194 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 103-4? Kam, kādos apstākļos un kādu iemeslu dēļ Jūs to pārdevāt vai nodevāt tālāk?

7) Kādas tagad ir Jūsu izjūtas, domājot par Bankas Baltija noguldītājiem? Vai Jūs jūtaties vainīgs viņu priekšā? Ja ne, tad - kāpēc? Ja jā, tad - ko Jūs plānojat darīt, lai mazinātu savu vainas apziņu?

8) Kādā tempā un līdz kādam līmenim, Jūsuprāt, Latvijā ir samazināms ēnu ekonomikas īpatsvars? Uz kādiem aprēķiniem balstīts Jūsu viedoklis?

9) Vai, Jūsuprāt, atbildīgos valsts amatos ir ieceļamas personas, kurām nav profesionālu zināšanu attiecīgajā jomā?

10) Vai Jūs saskatāt pretrunu starp saviem iebildumiem pret politiskas, neprofesionālas personas (TB/LNNK biedrs Vladimirs Makarovs) virzīšanu uz Latvijas pasta vadītāja posteni, un atbalstu citas politiskas, neprofesionālas personas (Jūsu vadītās partijas biedrs Madars Lasmanis) virzīšanu uz Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amatu?

11) Ja jā, tad kāpēc Jūs šādu pretrunu esat pieļāvis un vai uzskatāt savu rīcību par ētisku? Ja nē, tad kā Jūs skaidrojat to, ka šādu pretrunu nesaskatāt?

12) Kā Jūs skaidrojat pretrunu starp savu nostāju Latvijas Bankas prezidenta amatā, kategoriski atsakoties nosaukt savu atalgojumu, un tagadējo nostāju par labu visa veida atklātībai un caurspīdīgumam?

13) Kāpēc, atbalstot atklātību un valsts līdzekļu taupīšanu, Jūs nedodat rīkojumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram publiskot adresātus, kuru sazvanīšanai no mobilā telefona viņš iztērējis prāvas naudas summas?

14) Ja Jūs uzskatāt, ka šāds rīkojums nebūtu tiesisks, kāpēc Jūs nemēģināt pārliecināt Šlesera kungu pašam publiskot šos adresātus? Vai Jūs uzskatāt, ka tā nav Jūsu politiskā un ētiskā atbildība, jeb arī tam ir kāds cits izskaidrojums? Kāds?

15) Kā Jūs skaidrojat to, ka laika posmā kopš vēlēšanām tik liels skaits būtiskos valsts posteņos esošu Jūsu vadītās partijas biedru vai Jūsu līdzgaitnieku (Armands Agrums, Pēteris Viņķelis, Āris Auders, Aivars Aksenoks) ir bijuši iesaistīti dažādos skandālos?

16) Pirms 8. Saeimas vēlēšanām Jūsu vadītā partija solīja, ka, "sākot no augšas, valsts pārvalde tiks attīrīta no korupcijas, birokrātijas un nekompetences". Nosauciet, lūdzu, divdesmit amatpersonas, kuras Jūsu vadītās valdības darbības laikā atbrīvotas no ieņemamā amata par nekompetenci?

17) Cik kopā ir amatpersonu, kuras Jūsu vadītās valdības darbības laikā ir atbrīvotas no ieņemamā amata par nekompetenci?

18) Nosauciet, lūdzu, divdesmit amatpersonas, kuras Jūsu vadītās valdības darbības laikā atbrīvotas no ieņemamā amata vai saņēmušas citu sodu par birokrātismu?

19) Cik kopā ir amatpersonu, kuras Jūsu vadītās valdības darbības laikā ir atbrīvotas no ieņemamā amata vai saņēmušas citu sodu par birokrātismu?

20) Kā Jūs vērtējat šo statistiku par amatpersonu skaitu, kuras kopš Jūsu vadītās valdības darbības sākuma atbrīvotas no ieņemamajiem amatiem par nekompetenci vai birokrātismu?

21) Vai šī statistika saskan ar Jūsu vadītās partijas priekšvēlēšanu solījumu, ka, "sākot no augšas, valsts pārvalde tiks attīrīta no korupcijas, birokrātijas un nekompetences"? Ja jā, tad - kāpēc? Ja nē, tad - kāpēc?

22) Uz kādas informācijas pamata Jūs 23. maijā notikušo protesta pasākumu pret skolu pāreju uz latviešu mācību valodu novērtējāt kā Latvijai naidīgo spēku iespēju parādīt sevi? Nosauciet, lūdzu, vismaz trīs Latvijā reāli pastāvošos Latvijai naidīgos spēkus, kā arī kritērijus, pēc kuriem ir atzīts, ka šie spēki ir Latvijai naidīgi.

23) Uz kādas informācijas pamata Jūs šā gada maijā paudāt publisku viedokli, ka šī ir pēdējā Latvijai naidīgo spēku iespēja parādīt sevi? Vai tagad Jūs uzskatāt šo viedokli par pamatotu?

24) Laikraksta Diena šā gada 26. jūlija pielikumā Sestdiena Jūs esat raksturots kā amatpersona un cilvēks, "kura interese par mehānismiem šķiet lielāka nekā par dzīvām būtnēm". Kā Jūs varat komentēt šo raksturojumu?

25) Šajā pašā pielikumā atstāstīts gadījums, kad Latvijas Televīzijā "no priekšniecības" saņemts rīkojums nekad neizmantot kadrus, kuros Jūs redzams paklūpot pie ieejas Latvijas Televīzijas ēkā, kā arī plati smaidot un kārtojot kaklasaiti. Kā Jūs varat komentēt šo situāciju un šo rīkojumu?

26) Vai minētais rīkojums saistīts ar spiedienu no Jūsu vai kādu ar Jums saistītu personu (piemēram, Jūsu palīgs Dans Titavs) puses? Ja jā, tad kāpēc? Ja nē, tad kāpēc, pēc Jūsu domām, šāds rīkojums tapis?

27) Vai Jūs atbalstītu minēto kadru rādīšanu Latvijas Televīzijā? Vai Jūs esat gatavs apliecināt šādu atbalstu Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam?

28) Vai laikā, kad Jūs pildāt Ministru prezidenta pienākumus, Jūs esat saņēmis tiešus vai netiešus draudus, kas saistīti ar Jūsu darba pienākumu veikšanu? Ja jā, tad kad un kādus? Kā Jūs uz tiem esat reaģējis?

29) Vai laikā, kopš Jūs esat partijas Jaunais laiks vadītājs, Jūs esat saņēmis tiešus vai netiešus draudus, kas saistīti ar Jūsu politisko darbību? Ja jā, tad kad un kādus? Kā Jūs uz tiem esat reaģējis?

30) Kā Jūs kā Ministru prezidents skaidrojat - kādu konkrētu iemeslu dēļ Jums nepieciešama personiskā apsardze, arī dodoties atpūtas braucienos?

31) Vai Jūs atbalstāt personiskās apsardzes piešķiršanu arī pašvaldību vadītājiem? Ja jā, tad kādu apsvērumu dēļ? Ja nē, tad kādu apsvērumu dēļ?

32) Kāds, Jūsuprāt, ir Latvijai piemērotākais demokrātijas modelis? Nosauciet, lūdzu, tā būtiskākās iezīmes.

33) Kādas, Jūsuprāt, ir būtiskākās demokrātijas iezīmes?

34) Vai, Jūsuprāt, Latvija ir tiesiska valsts? Kas, Jūsuprāt, par to liecina?

35) Nosauciet, lūdzu, Jūsuprāt, galvenās tiesiskas valsts iezīmes.

36) Vai Jūsu palīgiem ir jāzina Jūsu vadītās partijas programma un valdības deklarācija? Kā Jūs vērtējat to, ka Jūsu preses sekretāre (palīdze) Kristīne Jučkoviča nav lietas kursā, piemēram, par to, kas ir šajos programmatiskajos dokumentos minētie algotie pagaidu sabiedriskie darbi, un mēģina to noskaidrot no žurnālista, kas uzdod ar šo tēmu saistītu jautājumu?

37) Vai Ministru prezidenta birojā ir domāts par kādiem kvalifikācijas celšanas kursiem, lai premjera viedokļa paudējus iepazīstinātu ar valdošās koalīcijas un valdības mērķiem, solījumiem un uzdevumiem? Ja jā, tad kad tādi varētu notikt? Ja nē, tad kāpēc?

38) Presē daudzkārt tiek minēti (pēdējoreiz - skat. Dienas Bizness 24.07.03) Jūsu vadītās partijas priekšvēlēšanu solījumi panākt, ka valsts budžetā ieplūdīs papildu 400 miljoni latu. Precizējiet, lūdzu, - kas un kad šajā saistībā īsti ir solīts, ko un kādas summas esat solījis Jūs pats un ko - citi Jūsu partijas pārstāvji.

39) Jau minētajā laikraksta Dienas Bizness numurā izteikts viedoklis, ka "šābrīža budžeta sastādītāji ir pragmatiski aprēķinātāji, kuri apzināti samazina prognozes, lai vēlāk, kad plāni bez īpašas piepūles tiks pārpildīti, varētu sist sev pie krūts, uzsverot, ka jaunā slota slaucījusi tīri un ar pilnu atdevi". Kā Jūs varat komentēt šo izteikumu? Vai tas atbilst patiesībai? Ja jā, tad kāpēc Jūs pieļaujat šādu situāciju? Ja nē, tad kāpēc?

40) Kā Jūs komentējat bijušās Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājas Noras Ikstenas viedokli, nosaucot par neētisku Jūsu rīcību, vainojot kultūras ministri Ingūnu Rībenu un kultūras cilvēkus par to, ka viņu lielības un vaimanu dēļ pārējie ministri noraidījuši priekšlikumu nosaukt kultūru kā trešo budžeta prioritāti līdzās integrācijai ES un NATO?

41) Vai Jums kā Ministru prezidentam ir gadījies rīkoties neētiski? Ja nē, tad - kā Jums tas izdevies? Ja jā, tad - kādās konkrētās situācijās?

42) Vai Jums kā politiķim ir gadījies rīkoties neētiski? Ja nē, tad - kā Jums tas izdevies? Ja jā, tad - kādās konkrētās situācijās?"

Kā uz šiem jautājumiem atbild politiķis, kurš vēl salīdzinoši nesen solījis totālo atklātību un caurspīdīgumu? Liek savai palīdzei vienu pēc otras sūtīt šādas "atbildes", aizbildinoties ar premjera milzīgo aizņemtību, rūpējoties par valsts un tās iedzīvotāju labklājību:

"Atbildot uz Jūsu iesniegumu, kurā Ministru prezidentam Einaram Repšem tiek uzdoti 19 dažāda satura jautājumi, paskaidroju, ka jautājumu daudzums un struktūra Jūsu iesniegumu liek traktēt kā intervijas ar Ministru prezidentu pieprasījumu, taču tuvākajā laikā aizņemtības dēļ intervijas Ministru prezidenta darba kārtībā nav paredzētas. Atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem varat atrast Ministru kabineta mājas lapā internetā, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta sagatavotajā informācijā presei, partijas Jaunais laiks mājas lapā."

Un kur tad, lūdzu, visos minētajos avotos šīs atbildes varētu būt atrodamas? "Repšes kungs, uz Jums šā gada 25. un 27. jūlijā nosūtītajām vēstulēm ar Jums adresētiem jautājumiem esmu saņēmis divas Jūsu palīdzes K. Jučkovičas šā gada 12. augustā parakstītas vēstules, kurās minēts, ka atbildes uz mani interesējošiem jautājumiem varu "atrast Ministru kabineta mājas lapā internetā, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta sagatavotajā informācijā presei, partijas Jaunais laiks mājas lapā".

Tāpēc aicinu Jūs sniegt man paskaidrojumus, kur Jūsu palīdzes K. Jučkovičas minētajos informācijas resursos atrodamas atbildes uz šādiem 25. un 27. jūlija vēstulēs minētajiem jautājumiem: Ja Jūs nespējat sniegt precīzus paskaidrojumus, kur Jūsu palīdzes šā gada 12. augusta vēstulēs minētajos informācijas resursos atrodamas atbildes uz minētajiem jautājumiem, aicinu Jūs man paskaidrot šīs nespējas iemeslus."

Taču atklātības aizstāvis savā valstiskajā aizņemtībā atkal neuzskata, ka slavētie un solītie caurspīdīguma principi attiektos arī uz viņu pašu, - seko jauns pēc Einara Repšes rīkojuma tapis atgaiņāšanās šedevrs:

"Atbildot uz Jūsu iesniegumu Ministru prezidentam Einaram Repšem, kurā lūdzat skaidrojumu, kur iegūstamas atbildes uz vēstulē izteiktiem 42 jautājumiem, skaidroju, ka vispārīgās informācijas pieejamība attiecas uz jau sagatavotiem dokumentiem vai citā veidā jau eksistējošu informāciju. Turklāt Jūs savā iesniegumā lūdzat tieši vispārēja rakstura informāciju, nevis tādu, kas attiecas uz Jums pašu vai Jūs skarošu lēmumu.

Saskaņā ar likumu iestādei nav pienākums radīt jaunu informāciju, kas jau nav tās vai citas iestādes rīcībā, bez tam Ministru prezidents šajā kontekstā uzskatāms par politisku personu, nevis iestādi likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskaušanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" izpratnē."

Arī tad, kad jautājumi tiek pieprasīti caur tiesu, Einars Repše turas stingri - nekādu atbilžu nebūs. Lūk, fragments no paskaidrojumiem tiesai:

"L. Lapsas š.g. 15.augusta vēstule Valsts kancelejā tika saņemta š.g. 18.augustā un atbilstoši likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.panta pirmās daļas 2.punktam tika pieņemts lēmums 15 dienu laikā atbildēt iesniedzējam. Š.g. 2.septembrī L. Lapsam tika nosūtīta Ministru prezidenta palīdzes K. Jučkovičas atbilde, kurā viņa korekti norādījusi, ka L.Lapsas iesniegtie 42 jautājumi, ņemot vēro to raksturu, tematu, struktūru un daudzumu, ir uzskatāmi par interviju. Tātad L. Lapsam likumā noteiktajā termiņā tika nosūtīta motivēta atbilde.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Ņemot vērā, ka rakstveida atbilde L. Lapsam ir sniegta likumā noteiktajā termiņā, nepastāv Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.46 pantā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. Līdz ar to atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punktam nav pamata lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā, jo nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

L. Lapsas sūdzībā četros punktos tiek sniegti iebildumi pret Ministru prezidenta palīdzes K. Jučkovičas 2. septembra vēstulē norādīto pamatojumu. Vēršu tiesas uzmanību, ka L. Lapsa ir iesniedzis iesniegumu, kurā lūdz personīgi atbildēt uz žurnāla Klubs 42 jautājumiem, kuri pēc to rakstura, satura, daudzuma un struktūras ir traktējami kā intervijas pieprasījums. Kā Ministru prezidenta palīdzes K. Jučkovičas atbildē sūdzības iesniedzējam pareizi norādīts - aizņemtības dēļ, pildot Ministru prezidenta amata pienākumus, tajā laikā darba kārtībā intervijas nebija paredzētas."

Pēc lielas tiesāšanās, laikā, kad mūsu varonis jau ir zaudējis premjera posteni, viss beidzas ar viņam nelabvēlīgu tiesas spriedumu: "Var secināt, ka ir konstatēts, ka daļa jautājumu attiecas uz Ministru prezidentu kā amatpersonu. (..) Līdz ar to šajā daļā atbilde pēc būtības nav sniegta un šāda rīcība ir pretrunā Satversmes 104. pantam un likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 1. pantam. (..) Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka Ministru prezidenta rīcību nevar vērtēt kā tiesību normām atbilstošu."

Līdz ar to "Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: apmierināt Lato Lapsas sūdzību (pieteikumu) daļā un atzīt par prettiesisku Latvijas Republikas Ministru prezidenta Einara Repšes rīcību, nesniedzot pēc būtības atbildes uz Lato Lapsas 2003. gada 15. augusta un 2003. gada 19. augusta iesniegumiem". Taču no nepatīkamā pienākuma tomēr atbildēt Einars Repše tiek atbrīvots, jo jau pirms tam ir atbrīvots no premjera pienākumiem:

"Lietas izskatīšanas gaitā Ministru prezidenta amatā ir stājusies cita persona. Iesniegumi tikuši adresēti personai, kura iepriekš bijusi Ministru prezidenta amatā. Tiesa nevar uzlikt par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības personai, kura vairs nav šajā amatā, jo viņa vairs nav uzskatāma par iestādi, kas pārstāv atbildētāju (t.i., valsti). Tajā pašā laikā, kā redzams no lietas materiāliem, iesniegumi adresēti nevis vispārīgi Ministru prezidentam, bet gan konkrētai personai, kura bijusi šajā amatā. Prasība atbildēt pašreizējam Ministru prezidentam ir zaudējusi savu nozīmi, jo pēc būtības ir adresēta citai personai."

Taču saistībā ar šo tiesāšanos un "atklātības paraugstundu" ir arī kāds līdz šim neuzdots jautājums - ar ko gan Einars Repše šajā laikā ir tik ļoti bijis valstiski aizņemts, ka neparko nav spējis atbildēt par viņam galēji nepatīkamām tēmām? Un te nu mums jāatgriežas nedaudz atpakaļ - uz 2003. gada 8. jūliju, kad Rundāles pilī notiek Vairas Vīķes-Freibergas otrās prezidentūras sākuma inaugurācijas balle..."

Par to, kas tad tieši notiek šajā ballē un kā tas saistīts ar Einara Repšes "cīņu par atklātību" un "aizņemtību", varēs izlasīt jaunajā grāmatā Grābeklis.