Iesaki rakstu:

Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.

Lai izveidotu Republikas pārvaldi, vispirms jāveic trīs lietas:

1. Jāveic varas decentralizācija;

2. Jāizbeidz valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā;

3. Jāizbeidz valsts iejaukšanās sociālajā sfērā (pensijas, sociālā palīdzība, izglītība utt.).

Šī raksta ietvaros apskatīsim pirmo sadaļu - decentralizāciju.

Decentralizācija

Kā jau minēju iepriekš: varas un pārvaldes decentralizācija ir pasākumu komplekss, kas jāveic, lai beidzot novados sāktu attīstīties brīvais tirgus. Tam būtu jāietver:

- Teritoriāli administratīvās reformas pabeigšana;

- Nodokļu reforma (ieskaitot to maksāšanas reformu);

- Vēlēšanu reforma;

- Pilsoniskas sabiedrības izveidošana;

- Valsts un pašvaldību pārvaldes reforma.

Teritoriāli administratīvās reformas pabeigšana.

Uzskatu, ka reformas mērķim bija jābūt konkurentspējīgu teritoriju izveidošanai, kur būtu jābūt samērojamām teritorijām un pastāvīgo iedzīvotāju skaitam. Skatot 2024. gada statistikas datus, jākonstatē, ka ne viens, ne otrs uzdevums nav izpildīts. Ļoti mazas teritorijas ir Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ādažu, Saulkrastu, Līvānu un Varakļānu novadiem. Arī iedzīvotāju skaits ir nevienmērīgs un attiecīgi ir 37 025, 20 658, 31 303, 23 281, 9 926, 10 215, 2 890 iedzīvotāji.

Ja pieņemam, ka pietiekams iedzīvotāju skaits būtu ap 20 000 novadā, tad Saulkrastu, Līvānu un īpaši Varakļānu novads ir ar nepietiekamu iedīvotāju skaitu. Es iesaku pārskatīt reformu un veikt dažu novadu apvienošanu. Pēc teritorijas/ iedzīvotāju skaita optimizēšanas, teritorijas robežas nedrīkst mainīt vismaz 50 gadus.

Nodokļu reforma, ieskaitot to maksāšanas reformu

Jālikvidē VID, jāatjauno novados nelielas nodokļu inspekcijas. Jāatceļ visi neredzamie nodokļi kā PVN, sociālie nodokļi, muitas nodokļi. Jāveido jauni, visiem saprotami nodokļi (piemēram, pārdošanas nodoklis). Nodokļi jāmaksā katram pašam gada beigās. Vairums nodokļu jāparedz lietošanai novadā. Nedrīkst būt nodoklis par vienīgo nekustamo īpašumu. Jāatceļ visas pašvaldību nodevas. Pašvaldībā jāstrādā par algu, ko veido no nodokļiem. Novads drīkst nodarboties ar izglītību, sociālo aizsardzību. Jo tuvāk cilvēka dzīves vietai lieto viņa maksātos nodokļus, jo tas ir saprotamāk.

Šai sakarā arī novadam būtu tiesības noteikt nodokļus un to atvieglojumus arī uzņēmējdarbībai.

Vēlēšanu reforma

Vēlēšanu sakarā tiek pieņemts, ka vislabāk darbojas brīvas, vispārējas vēlēšanu tiesības. Diemžēl šī sistēma nedarbojas, jo vairums cilvēku nespēj domēt ilgtermiņā. Tiem nav zināšanu par politiskiem procesiem, politiķiem, partiju programmām utt. Šķiet, būtu saprātīgi, ka vēlētājam būtu šīs lietas jāpārzina un tiem, ko ievēlē, jābūt vēl lielākai izpratnei par tām.

Šeit, mazliet aizsteidzoties uz priekšu, īsi par Saeimas vēlēšanām. Ierosinu izveidot divpalātu parlamentu ar:

- Apakšpalātu, kurā ir 50 deputāti. To vēlē tauta bez ierobežojumiem, par piemēru ņemot šādas kvotas: 1 deputāts no 20 000 iedzīvotāju, bet, kur tik daudz vēlētāju nav, kandidāti jānosaka, piemēram, diviem novadiem kopā. Vēlētājiem jābūt LR pilsoņiem.

- Augšpalātu, kurā ir 25 deputāti. Šo un prezidentu vēlē cilvēki, kas mēnesī pelna vismaz, piemēram, 5 minimālās algas. Šie vēlētāji var apvienoties partijās. Šie vēlētāji arī ir tie, kas pārsvarā maksā nodokļus valsts uzturēšanai.

Lēmumiem jābūt pieņemtiem abās palātās, tad likumprojektu drīkst izsludināt prezidents. Prezidentam jāpārstāv izpildvara.

Tā kā uzsvars pārvaldīšanai būs uz novadiem, tad būtu jāveic šādi pasākumi:

- Novadu vēlēšanās nedrīkst piedalīties partijas;

- Jānosaka deputātu maksimālais skaits novadā – piemēram, 5 deputāti, kuri katrs atbild par atsevišķām lietām;

- Deputātus vēlē novada iedzīvotāji. Valdība nedrīkst atsaukt ievēlētos deputātus, bet vēlētāji gan. Piemēram, 25% no deklarēto iedzīvotāju skaita;

- Novadu vadītāji pēc kāda laika darbošanās, piemēram, pēc 3 gadiem, var kandidēt uz Saeimu.

Pilsoniskas sabiedrības izveidošana

Būtu jāsāk no pagastiem ar sabiedrisku apspriešanu un lēmumu pieņemšanu pagastam svarīgos jautājumos. Piemēram, pagastmājas remonts. Pagastvecis izsludina saietu kādā sporta zālē, un tur var ierasties jebkurš no pagasta iedzīvotājiem. Risinājums darbiem tiek sagatavots jau iepriekš. Noteiktā laikā tiek uzsākta diskusija, kas jādara, kā un cik tas varētu maksāt. Tie, kuri ieradušies, izsaka dažādus viedokļus par remontiem, izmaksām, iepirkuma procedūru, varbūtējiem būvnieku kandidātiem utt. Nobeigumā balso par jautājumu, kā tiks aprēķināts, cik katram pagasta iedzīvotājam jāmaksā. Var tikt pieņemti jebkādi risinājumi. Vai nu vienādi no katra, vai kā procenti no nekustamā īpašuma vērtības utt. Balsošanā pieņemtais lēmums ir saistošs visiem pagasta iedzīvotājiem. ASV šādas kopienas vajadzībām gadā tiek maksāti 1-2 % no mājsaimniecības tirgus vērtības.

Līdzīga apspriešana būtu jārīko novados, kur šiem cilvēkiem jānosaka jau citādāki jautājumi: kādas šeit būs skolas; cik to būs; kādas būs to izmaksas; vai būs sociālās mājas; vai būs sociālie maksājumi; cik bieži jāremontē kāds novada galvenais ceļš utt. Pieņemu, ka skolu programmas drīkst savstarpēji atšķirties, tomēr jānosaka, kāds programmas minimums, kas obligāti jāietver skolu programmās: vēsture, dabaszinības, kāda ētikas mācība. Pagastā un novadā skolu izmaksas būs zināmas, tāpēc cilvēki varēs doties dzīvot uz to pagastu vai novadu, kur skoloties tiem patīk labāk. Dažādu vērtību dēļ pagasti varēs konkurēt savā starpā, tādējādi piesaistot vairāk iedzīvotāju. Šāds ir pilsoniskās sabiedrības veidošanas pamatprincips: pašpārvalde ar izaugsmes iespējām.

Neliels skaidrojums par esošo pensiju sistēmu.

Šobrīd no gan fiziskās, gan juridiskās personas iemaksātajām summām tikai aptuveni 40% tiek novirzīti pensijām pirmajā līmenī. Ar otrā pensiju līmeņa 6% no iemaksātajām summām valsts regulāri spekulē. Diemžēl neveiksmīgi. Vēl viens piemērs valsts nesekmīgām sociālajām manipulācijām.

Es neapgalvoju, ka valsts nedrīkst nodarboties ar pensijām. Kādu laiku tas vienalga būs jādara. Taču pēc pārejas perioda beigām cilvēkam jābūt izvēlei: es jums maksāju un pieņemu jūsu noteikumus vai es nemaksāju valstij nekādu sociālo nodokli un arī neprasu jums pensiju.

Diezgan līdzīgā veidā šādu īstenu pašpārvaldi jau vairāk nekā desmit gadus iepriekš tika paredzējis dr. Valdis Šteins.

Valsts un pašvaldību pārvaldes reforma

Vispirms jāizsludina pārejas periods, kuram varētu būt dažāds ilgums, piemēram 2-  15 gadu (dažās jomās, piemēram, pensijas).

Šeit ir paredzams tik daudz darāmā, ka iespējams paredzēt tikai dažus izmaiņu virzienus. Par Saeimas reformu jau rakstīju 3. sadaļā. Jāpārveido likumdošanas akti, lielu daudzumu anulējot. Jālabo Satversme. Jālikvidē valsts īpašumi. Latvijā īpašumiem jāpieder privātpersonām, kā arī tie var piederēt novadiem. Novadiem un valstspilsētām tie ir jāpārvalda. Nedrīkst būt kaut kādas zemes īpašumu jauktās formas, kā šobrīd ir valsts un pašvaldības īpašums. Kam tad tas īsti pieder? Kam tas jāpārvalda? Jālikvidē valsts īpašumi, tai skaitā tilti, autoceļi, mākslīgās būves utt. Valstij nav jāpārvalda īpašumi. Tas ir jādara novadiem. Respektīvi, ja valstij nepieciešama zeme tās funkciju veikšanai, tad tā valstij jāiznomā no novada vai valstspilsētas.

Kā jau rakstīju iepriekš, valstij jāatstāj specifiskas jomas, kuras vienmēr var veikt tikai valsts:

Iekšējā drošība. Pilnībā jāreorganizē policija (uzskatu, ka ar saprātīgu pienākumu pārdali vairs nebūtu vajadzīga pašvaldības policija);

Ārējā drošība. Ar to jāsaprot amija, pretgaisa aizsardzība, arī robežsardze;

Jurisprudence. Likumi, to sakārtošana;

Naudas stabilitāte. Jāatjauno Latvijas lats. Vai jāievieš kriptovalūta. Ņemot vērā, ka tā ir privāts projekts, var pieņemt, ka tā darbosies labāk nekā eiro.

Veicot šīs pārmaiņas, būtu iespējas fundamentāli samazināt valsts aparātu, likvidēt veselu virkni ministriju ar to aģentūrām, departamentiem, līdz ar to ievērojami samazināt korupciju.