Iesaki rakstu:

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam neesot skaidrs, kāpēc kādu varētu interesēt viņa vadītās iestādes lēmumu saturs par tās vadības iepriekšējo gadu algām, kas bija lielākās Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidū. Pēc Rimšēviča domām, kas izklāstītas Latvijas Bankas oficiālā iesniegumā tiesai, sabiedrībai ir pilnīgi pietiekami, ja tai tiek sniegta informācija par lēmuma pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru.

Šo oficiālo skaidrojumu Rimšēvičs tiesai sniedzis, Latvijas Bankai turpinot cīniņu par to, lai tai nevajadzētu atklāt pilno savas vadības atalgojumu, kas iepriekšējos gados dažiem darbiniekiem varēja pārsniegt pat 10 tūkstošus latu mēnesī.

Kā informējis Pietiek, šā gada februāra sākumā jau otrais Administratīvās rajona tiesas spriedums uzlicis par pienākumu Rimšēviča vadītajai Latvijas Bankai atklāt pilnīgu informāciju par tās padomes un valdes jebkāda veida atalgojumu.

Saskaņā ar tiesas spriedumu Latvijas Bankai uzlikts par pienākumu sniegt „informāciju par Latvijas Bankā 2008. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, norādot to pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru, kā arī atbildei pievienot Latvijas Bankā 2008. un 2009. gadā pieņemto lēmumu, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, kopijas vai sniegt atbildi, kādēļ pieprasīto lēmumu kopijas nav izsniedzamas”.

Taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka Latvijas Banka pārsūdzējusi arī šo spriedumu, turklāt šoreiz izmantota būtiski cita argumentācija.

Pārsūdzot pirmo spriedumu, kas lika atklāt Latvijas Bankas vadības atalgojumu, Rimšēvičs pauda viedokli, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota.

Tāpat nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma.

„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.

Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu saskaņā ar Rimšēviča skaidrojumu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.

Savukārt otrā tiesas sprieduma pārsūdzībā Rimšēviča izmantotā argumentācija ir cita, - Latvijas Bankas prezidents pauž uzskatu, ka sabiedrībai nemaz nav jāzina viņa vadītās iestādes pieņemto lēmumu saturs.

„Nav skaidrs, kādēļ, sniedzot visu pieprasīto informāciju par lēmumiem, būtu nepieciešams pievienot arī lēmumu kopijas, un otrādāk - kad pieprasīti lēmumi, kuri satur informāciju par pieņēmēju, pieņemšanas datumi, nosaukumi un lietvedības numuri, kādēļ atbildes vēstulē būtu nepieciešams vēlreiz uzskaitīt lēmumos esošo informāciju,” teikts Rimšēviča parakstītajā kasācijas sūdzībā.

Tikmēr tiesas spriedumā, ko pārsūdzējusi Rimšēviča vadītā iestāde, ir norādīts, ka Latvijas Republikā vispārpieejamā informācija sniedzama pēc jebkuras privātpersonas, kas to vēlas saņemt, pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, turklāt pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

„Ikvienai iestādei, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nodrošinot sabiedrības intereses, ir pienākums sniegt jebkurai personai vispārpieejamu informāciju, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt. Tai skaitā pienākums sniegt informāciju ir arī Latvijas Bankai, kuras galvenais mērķis saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 3.pantu ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, tātad realizēt valsts pārvaldes kompetenci monetārās politikas veidošanā,” atzinusi Administratīvā rajona tiesa.

Tāpat tiesa atsaukusies uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija spriedumu, kurā atzīts, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo: „Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.”

Kā zināms, pašlaik Latvijas Banka ir spiesta atklāt savas vadības iepriekšējā mēneša atalgojumu. Saskaņā ar šiem publiskotajiem datiem Rimšēvičs februārī saņēmis Ls 4579, viņa vietnieks Andris Ruselis – Ls 3980, bet valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags – Ls 6150.