Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš rakstos minēts, Līvānu novada pašvaldība ieplānojusi likvidēt Rožupes pamatskolu. Tam, protams, asi iebilst vecāki, pedagogi un paši bērni.

Lasi te:

https://pietiek.com/raksti/papildu_informacija_par_livanu_novada_pasvaldibas_neizdaribu_skolu_likvidacijas_sakara/.

Vecāki pievērsa sabiedrības uzmanību ar savu protestu, dziedot himnu, izkarinot skolas somas un bērnu mantas uz tilta pār Dubnu (paldies Mērsraga vidusskolai par ideju). Skolā viesojās Bez Tabu, Vidusdaugavas televīzija. Iesaistījās arī citi mediji. Tapa raksti, aptaujas un bērnu video ar lūgumu Līvānu pašvaldībai, lai viņu skola netiek likvidēta. Tika rakstītas vēstules gan prezidentam, gan ministru prezidentei, gan tiesībsargam. Tika savākti paraksti gan klātienē, gan manabalss.lv iniciatīvu portālā.

Šo rīcību rezultātā iepriekš tik šerpā domes priekšsēdētājas vietniece Ginta Kraukle (attēlā) nu velta atzinīgus vārdus “topošo zaudētāju” vecākiem. Ne vārda vairs par izglītības kvalitāti, par to, ka apzogam savus bērnus, par skolotājiem, kuri tomēr ir. Pat ar atlaišanu vairs nav draudēts. Nu pēkšņi vecāki kļuvuši par malačiem, kas aizstāv skolu.
Nu pēkšņi Kraukles kundze aktīvi ir sākusi savu viedokli paust arī facebook un dažādās komisijas sēdēs. Pēkšņi facebook komentāros tiek uzsvērts, kā ar asarām acīs Kraukles kundze cīnās par skolu palikšanu. Interesanti, vai šādu viedokļa pārmaiņu neatpūta tuvojošos vēlēšanu vēji?

Lai kā gribētos spodrināt savu tēlu sabiedrības acīs, tomēr pat tiesībsargs atzīst, ka komunicēt Līvānu novada pašvaldībai jāmācās. Citāts no tiesībsarga atbildes vēstules Līvānu novada pašvaldībai: “[2.4] Visu rezumējot, tiesībsargs aicina Līvānu novada pašvaldību, ņemot vērā šajā vēstulē paustos argumentus par labas pārvaldības principu un bērnu labāko interešu prioritātes principu, pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību un iesaistīt to lēmuma pieņemšanā.”

Šķiet, ka tiesībsarga aicinājums nav uzklausīts. Pēc divu mēnešu epopejas pašvaldība šobrīd vēlas sākt komunicēt ar iedzīvotājiem, kuru skolas likvidēs/reorganizēs. Tomēr sapulce, kuras laikā paredzēta diskusija par Rožupes pamatskolu, tika pārcelta. Un, protams, nenotiks plkst.17.00 kā visās pārējās skolās, lai vecāki pēc darba var to apmeklēt, bet gan plkst.15.00. Vai tas nav darīts speciāli, lai spētu ierasties tikai daļa vecāku? Varbūt pašvaldības pārstāvji nav gana drosmīgi stāties pretī visiem vecākiem un izstāstīt savu redzējumu? Aktuāls paliek arī jautājums, vai pašvaldības pārstāvji beidzot publiski atvainosies matemātikas skolotājai, par saviem iepriekšējiem izteikumiem? To mēs visi laikam uzzināsim nākošajā “sērijā”.

Un te – tiesībsarga vēstule „Par Rožupes pamatskolas slēgšanu”:

[1] Latvijas Republikas tiesībsargs ir izskatījis privātpersonas iesniegumu (reģistrēts 09.01.2024. ar Nr. 30) par Līvānu novada pašvaldības ieceri slēgt Rožupes pamatskolu.

Iesniegumā norādīts, ka 2023. gada 22. decembra ierakstā facebook pašvaldība publiskoja informāciju par Rožupes pamatskolu un ieceri to slēgt. Ierakstā paustas maldinošas ziņas par skolu, kas izraisīja sašutumu iedzīvotāju vidū. Pretēji pašvaldības norādītajam kopā skolā mācās 97 bērni, nevis 73. Apgalvots, ka trūkst skolotāju matemātikā un angļu valodā, taču pedagogi ir. Skolas izglītības kvalitāte nav pazemināta – bērniem ir labi sasniegumi. Bērniem ir iespējas apgūt arī interešu izglītību. Pašvaldības apgalvojums, ka šie bērni būs zaudētāji nākotnes darba tirgū, ir nekorekts.

Vecāku un bērnu viedoklis nebija uzklausīts, nav notikusi neviena sapulce, lai izskaidrotu skolas slēgšanas iemeslus. Vecāki vēlējās vākt parakstus pret skolas slēgšanu, taču pašvaldība par to ir aizrādījusi. Sabiedrībā valda uztraukums par skolas slēgšanu, bet atbalstu pašvaldība nesniedz.

Iesniedzējs lūdz tiesībsargu atrisināt šo situāciju.

[2] Pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 11. panta 3. punktā noteikto tiesībsarga funkciju veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē, tiesībsargs norāda turpmāk minēto.

[2.1] Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā ir noteikta pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību. Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu, turklāt tikai dome var izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības administrācijas sastāvā esošās institūcijas.

Judikatūrā atzīts, ka gadījumā, ja lēmums pieņemts, balstoties uz amatpersonu iekšējo pārliecību un subjektīviem kritērijiem, un likumā nav izvirzīti nosacījumi, kuriem iestājoties, balsojams vienā vai otrā veidā, lēmums uzskatāms par politisku.[1]

No iepriekšminētā secināms, ka domes lēmums par skolu reorganizēšanu vai likvidēšanu ir politisks lēmums, kas tiek pieņemts pašvaldības autonomo funkciju īstenošanas jomā.

Politisks lēmums ir lēmums, kura pamatā ir politiski, nevis juridiski apsvērumi, un tāpēc tā izdevējam nav nepieciešams to juridiski pamatot.[2] Politiskā lēmuma būtība ir tieši atkarīga no pieņēmēja politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās.[3] Politiskie lēmumi nav pakļauti tiesas kontrolei, proti, tie nav pārsūdzami, un citādā veidā skolas reorganizācija nav apstrīdama.

Pašvaldībai, lemjot par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju, normatīvajos aktos nav izvirzītas konkrētas prasības, kas būtu jāizpilda, lai šādu lēmumu būtu iespējams pieņemt. Vienlaikus arī politiska lēmuma pieņemšanā ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas sevī ietver caurskatāmību, atbildīgu attieksmi, atbildību, līdzdalību un reaģēšanu uz iedzīvotāju vajadzībām.[4] Tādējādi izglītības iestāžu reorganizācijas procesā pašvaldība nav atbrīvota no pienākuma uzklausīt sabiedrību un atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem.

Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. Sabiedrības līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā vērsti uz regulējuma kvalitātes uzlabošanu – šajā procesā tiek identificēta īstā problēma, tiek izvērtētas iespējamās alternatīvas, savlaicīgi atklātas iespējamās regulējuma “blaknes”, kā arī panākts, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi. Tomēr sabiedrības līdzdalība nenozīmē, ka katrā konkrētā gadījumā lēmums būtu pieņemams, balstoties tikai uz kādas iedzīvotāju grupas redzējumu par atbilstošāko risinājumu. Lēmuma pieņēmējiem sabiedrības viedoklis ir jāņem vērā un jāizvērtē, kas nozīmē arī to, ka sabiedrības priekšlikumus ir iespējams noraidīt, sniedzot argumentētu pamatojumu šādai rīcībai.[5] Citiem vārdiem, publiskā apspriešana ļauj saskaņot pašvaldības un sabiedrības intereses, tomēr pašvaldības pienākums uzklausīt iesaistīto personu (skolēnu, vecāku, pedagogu) viedokļus nenozīmē to, ka šīm personām ir tiesības pieprasīt konkrētu lēmumu pieņemšanu. Taču jebkurā gadījumā pašvaldībai ir jāskaidro sava lēmuma pamatojums.

[2.2] 2023. gada 22. decembrī pašvaldības mājaslapā ir publiskots paziņojums par skolu reorganizācijas plānu Līvānu novadā.[6] Ziņā minēts, ka Līvānu novads gatavo skolu reorganizācijas plānu, jo skolēnu skaits klasēs atsevišķās novada skolās ir kritiski zems. Plāns paredz likvidēt Rožupes pamatskolu, to pievienojot 13 km attālumā esošajai Rudzātu vidusskolai (šai skolai mainot izglītības pakāpi uz pamatskolu). Pašvaldība šobrīd strādā pie skolēnu pārvadājumu maršruta plāna izstrādes, lai visiem likvidējamās Rožupes pamatskolas skolēniem nodrošinātu nokļūšanu izglītības iestādē Rudzātos. Reorganizācija ir balstīta jaunajā Izglītības un zinātnes ministrijas skolu finansēšanas modelī.[7]

Līvānu novada skolu reorganizācijas plāns vai cita detalizētāka informācija par to nav atrodama tiešsaistē, par to liecina arī citu šī novada pagastu iedzīvotāju paustā neapmierinātība par skolu tīkla izmaiņām.[8] Sabiedrība pauž neizpratni par pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, par informācijas trūkumu un sniegto argumentu neatbilstību faktiskajai situācijai. Neatkarīgi no tā, vai pēc būtības lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju ir pamatots, labas pārvaldības principu nevar atzīt par ievērotu. Proti, arī tad, ja pašvaldības lēmums (plāns) vēl nav pilnībā izstrādāts, pašvaldībai būtu jāsniedz informācija par turpmākajām darbībām, jāskaidro iecere un jāiesaista sabiedrība tā izstrādē. Jo sevišķi, ja tiek skarts tik jutīgs jautājums kā skolu slēgšana.

Ir saprotams, ka Līvānu novada pašvaldības iniciatīva ir pamatota ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas finansēšanas sadalījumu, kas balstīts kvalitātes un kvantitātes kritērijos.[9] Neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto skolu tīkla optimizācijas plānu Līvānu novada pašvaldība paudusi arī publiski.[10] Skolu tīkla plānošanā valsts un pašvaldības sadarbībai ir būtiska nozīme. Tieši tādēļ Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktā ir ietverta prasība, ka pašvaldībai par savu lēmumu jāinformē Izglītības un zinātnes ministrija, lūdzot tai šo lēmumu saskaņot. Tomēr par jautājumiem, kas saistīti ar izglītības iestādes pastāvēšanu, visupirms ir atbildīga pašvaldība. Proti, pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja.[11] Pašvaldība pati izlemj par piemērotāko vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla modeli, piemēram, sākumskola (1.–6. klase) un pamatskola un vidusskola (7.–12. klase); pamatskola (1.–9. klase) un vidusskola (10.-12. klase); izglītības iestāžu “klāsteris” (vienā izglītības iestādē vairākas programmas īstenošanas vietas un vienots personāls).[12] Izrietoši pašvaldība nav atbrīvota no labas pārvaldības principa ievērošanas arī gadījumos, ja pamudinājums reorganizēt skolu tīklu ir nācis no citām iestādēm.

[2.3] Gan starptautiskajos, gan nacionālajos normatīvajos tiesību aktos ir nostiprināts bērna interešu prioritātes princips.

ANO Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm.

Bērna tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrā daļa nosaka, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šī panta 2.1 daļas 2. punkts paredz, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību.

Visaptverošam bērna interešu noteikšanas procesam ir jābūt iekļautam visos valsts pārvaldes līmeņos un politikas izstrādē. Bērna interešu noteikšana vienlīdz svarīga ne tikai tad, ja atbilstošajai iestādei jāpieņem lēmums, kura adresāts ir bērns, bet arī gadījumos, kad iestādes (arī pašvaldības) lēmums skar vai var skart bērnu,[13] kas konkrētajā gadījumā ir lēmums par izglītības iestāžu tīkla izmaiņām. Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama.[14]

ANO Bērnu tiesību konvencijas 29. panta 1. punktā uzsvērtas individuālās un subjektīvās tiesības uz noteiktu izglītības kvalitāti. Atbilstoši konvencijā akcentētajām bērna interesēm šajā pantā uzsvērta uz bērnu orientēta izglītība, proti, galvenais izglītības mērķis ir katra bērna personības attīstīšana un viņa talantu un spēju izkopšana, atzīstot to, ka ikvienam bērnam ir unikālas īpašības, intereses, spējas un mācīšanās vajadzības. Tādējādi izglītības programmai jābūt tieši saistītai ar bērna sociālo, kultūras, vides un ekonomisko kontekstu un viņa pašreizējām un turpmākajām vajadzībām, pilnībā ņemot vērā bērna spēju attīstību, kā arī mācību metodēm jābūt pielāgotām dažādu bērnu atšķirīgajām vajadzībām. Pašvaldībai ir jānodrošina, ka pēc izglītības iestāžu reformas izglītojamajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt mācības atbilstoši iepriekš īstenotajām izglītības programmām un apmeklēt interešu izglītības nodarbības. Uzmanība ir pievēršama arī savlaicīgai un ērtai bērnu transportēšanai uz izglītības iestādēm, ievērojot bērnu tiesības uz atpūtu.

Šobrīd informācijas trūkuma dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par ieceres likvidēt Rožupes pamatskolu atbilstību bērnu interesēm. Lai to izdarītu, ir jāvērtē tādi aspekti kā turpmāk nodrošinātās izglītības programmas un interešu izglītības iespējas, transporta maršrutu plāns utt., taču šie jautājumi visticamāk ir tikai izstrādes procesā.

[2.4] Visu rezumējot, tiesībsargs aicina Līvānu novada pašvaldību, ņemot vērā šajā vēstulē paustos argumentus par labas pārvaldības principu un bērnu labāko interešu prioritātes principu, pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību un iesaistīt to lēmuma pieņemšanā.

Tiesībsarga pilnvarojumā

Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere


[1] Senāta Administratīvo lietu departaments 2010. gada 30. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1088/2010 9. punkts.

[2] J. Briede, E. Danovskis, A. Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 116. lapa.

[3] Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 13.janvāra spriedums lietā Nr. SKA-95/2010

[4] J. Briede, E. Danovskis, A. Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 66. lapa.

[5] Skat. arī Satversmes tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 12.3. punktu.

[6] Pieejams: https://www.livani.lv/lv/jaunums/livanu-novada-skolu-reorganizacijas-plans-paredz-celt-macibu-kvalitati-un-nodrosinat-kvalitativu-pakalpojumu-kopumu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F 

[7] Skat. IZM informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”

[8] Piemēram, iniciatīva pret Rudzātu vidusskolas reformu manabalss.lv portālā.

[9] Skat. Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumus Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” un Izglītības un zinātnes informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.

[10] Skat. https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/livanu-pasvaldiba-iebilst-pret-jauno-skolu-tikla-planu/

[11] Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 17.2. punkts.

[12] Izglītības un zinātnes informatīvā ziņojuma “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” 34. lpp.

[13] Tieslietu ministra priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Reģ. Nr.1020/Lp13) pirms otrā lasījuma.

[14] Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr.2019-01-01 23.1. punkts.

Novērtē šo rakstu:

47
7