Iesaki rakstu:

Runas par to, ka Krišjāņa Kariņa (Vienotība/Jaunā Vienotība) veidotajā valdībā finanšu ministra amatā varētu tikt ielikts līdzšinējais labklājības ministrs un kādreizējais uzņēmuma Prudentia direktors Jānis Reirs, kurš vienreiz jau ieņēmis arī finanšu ministra amatu, partijas vadības aprindās ir likušas atcerēties un pārrunāt kādu Reira darbinieku – viņa bijušo padomnieku Jāni Dambīti, kurš savulaik tika dēvēts par partijas „melno kasieri” un „lietu kārtotāju” Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās.

Dambīti partijā un vēlāk Finanšu ministrijā savulaik ieveda Einars Repše, bet amatu kā Reira labajai rokai viņam nācās pamest līdz ar varas maiņu Finanšu ministrijā.

2016. gada sākumā Dambītim nācās pamest ilgi ieņemto finanšu ministra padomnieka amatu, kas nodrošināja plašas iespējas „lietu kārtošanai” un „informācijas apritei” un pat Valsts ieņēmumu dienesta „universālo caurlaidi”.

„Jānis Dambītis bija finanšu ministra Jāņa Reira ārštata padomnieks nodokļu administrēšanas jautājumos uz viņa pilnvaru laiku. Sakarā ar jaunās valdības apstiprināšanu beidzās J. Reira pilnvaras, tāpēc atbilstoši normatīvajiem aktiem (Valsts pārvaldes iekārtas likums) 2016. gada 11. februārī tika izbeigtas darba attiecības ar J. Dambīti,” – šādi bija Finanšu ministrijas oficiālais skaidrojums par Dambīša gaitu beigām ministrijā.

Faktiski Dambītim bija jāaiziet tāpēc, ka politiskajās aprindās viņš viennozīmīgi jau gadiem ilgi tika uzskatīts par prasmīgu dažādu „lietu kārtotāju”, izmantojot savus kontaktus Finanšu ministrijas struktūrās un specdienestos, kurš politisko „jumtu” atradis „zem Vienotības”, lielā mērā pateicoties izrādītai lojalitātei tieši toreizējai partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Līdz ar ZZS pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas sēšanos ministra krēslā Vienotības laiks Finanšu ministrijā bija beidzies. Lai gan, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, „kasieris” bija mēģinājis „neuzkrītoši” apliecināt savu potenciālo lojalitāti un noderīgumu „jaunajai varai”, tas nav izdevies.

Pirms tam, 2014. gadā Dambītis bija spiests pamest toreizējā finanšu ministra Andra Vilka (arī Vienotība) štata padomnieka posteni - viņš tikai pārcelts ārštatā. Tieši šis Vilka lēmums, kā toreiz tika ziņots, bija patiesais iemesls, kas piešķīlis tādu asumu partijas līderes Āboltiņas komentāriem par finanšu ministra nostāju iespējamās nodokļu celšanas jautājumā.

Cita informācija toreiz liecināja, ka Dambīti no amata savā birojā palūdzis aiziet finanšu ministrs un pāriešana ārštatā bijusi kompromiss, lai neizraisītu vēl lielāku partijas vadības neapmierinātību ar Vilka rīcību.

Vilks, kurš partijā ienāca ar tā dēvēto "lietussargu grupu", šaurā lokā jau senāk bija paudis gatavību atbrīvoties no Dambīša pēc tam, kad atklātībā parādījās fakti par padomnieka dārgo dzīvesveidu, piemēram, slēpti iegādāto un izmantoto dārgo auto, kas lika uzdot jautājumus par to samērību ar oficiālajiem ienākumiem.

Tieši Vilka lēmums par Dambīša nostumšanu, mazinot padomnieka ietekmi Finanšu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, līdz ar to arī ietekmi uzņēmēju vidū, kas gatavi ziedot partijai, toreiz bija galvenais iemesls Vienotības spices dusmām uz finanšu ministru. Kā zināms, tas beidzās ar Vilka aiziešanu no politikas.

Dambītis Pietiek toreiz gan noraidīja uzņēmēju vidē un politikas kuluāros sev piedēvētā Vienotības finanšu piesaistītāja lomu. "Nē, ar to gan es nenodarbojos pavisam droši," apgalvo Dambītis. Lai gan raksturots kā Āboltiņai ļoti pietuvināts, īpaši kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no partijas finanšu lietām, pats Dambītis apgalvoja, ka viņa attiecības ar Āboltiņu esot kā ikvienam ierindas biedram ar partijas līderi.

Pēc padomnieka amata pamešanas Dambītis, kā rāda Lursoft dati, ir mēģinājis nodarboties ar uzņēmējdarbību kā konsultāciju uzņēmuma SIA Principale vienīgais īpašnieks (bet ne valdes loceklis). Šis uzņēmums pagājušo gadu beidza ar 247,8 tūkstošu eiro apgrozījumu, savukārt divi tā meitasuzņēmumi nekādu reālu uzņēmējdarbību pērn nav veikuši.