Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) centies izmantot tā dēvētā čečenu grupējuma kontaktus ar politiķiem, lai vāktu kompromitējošu informāciju par diviem politiskajiem spēkiem – Nacionālās apvienības (NA) sastāvā esošo Visu Latvijai un Saskaņas centru (SC). Šādi apgalvojumi pausti Ģenerālprokuratūras lietvedībā esošā dokumentā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Abu politisko spēku līderi Raivis Dzintars un Jānis Urbanovičs nedēļas nogalē Pietiek izteicās, ka vērsīsies pie SAB direktora Jāņa Kažociņa, lai pārbaudītu šīs informācijas patiesumu un pieprasītu skaidrojumus.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā esošs dokuments, kas nonācis Pietiek rīcībā, satur no Latvijas 3. augustā izraidītā Timura Džamaldajeva liecības, ka SAB darbinieks viņam piedāvājis tehnisko atbalstu, tostarp iezīmētas naudas zīmes, lai čečenu grupējuma pārstāvis palīdz “iegāzt jebkuru politiķi no vienas, divām partijām – SC vai Visu Latvijai”.

Pietiek jau rakstīja, ka abi tā dēvētā čečenu grupējuma līderim Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātie - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs - aizvadītajā no Latvijas izraidīti pēc tam, kad pirmais ticies ar augstistāvošu SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš izteicis piedāvājumu sadarboties ar SAB, bet saņēmis atteikumu.

Pietiek rīcībā esošajā Džamaldajeva liecībā izraidītais apgalvo: “SAB darbinieks A.Sparāns piedāvājis man „iegāzt” jebkuru politiķi (vairāk ietekmīgu) no vienas no divām partijām – Saskaņas centrs vai Visu Latvijai: savākt viņus kompromitējošo informāciju vai arī iedot kukuli. A.Sparāns arī piedāvāja man pilnīgu tehnisko atbalstu, lai varētu veikt video vai audio ierakstus, iezīmētās naudas zīmes utml.” Uz šo apgalvojumu pamata Džamaldajevs secina, ka “SAB rīcība ir saistīta ar personiskiem motīviem, kas pamatota ar subjektīvu nepatiku pret manu personu par atteikumu sadarboties Operatīvās darbības likumā paredzēto darbību ietvaros”.

Konkrētu NA un SC politiķu vārdi dokumentā neparādās. Visu Latvijai līderis Raivis Dzintars šīs informācijas sakarā svētdien Pietiek pauda gatavību runāt sar SAB vadību par Latvijas specdienestu darba metodēm, bet politiķis jau šobrīd pieļāva, ka “SAB darbinieki šādu informāciju noliegs”. “Protams, materiāls ir interesants un dod pamatu aprunāties ar Kažociņa kungu par Latvijas specdienestu darbību,” atzina Dzintars.

Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs izteicās, ka šādas SAB metodes, ja informācija atbilst patiesībai, viņu nepārsteidz, jo jau iepriekš atsevišķi partijas ziedotāji vai atsevišķu partijas politiķu bijušie darba devēji vai biznesa partneri saņēmuši no drošības iestādēm piedāvājumus “atcerēties kaut ko, kas varētu mūs iznīcināt”. “Es zinu četrus lielus uzņēmējus, kuriem tika piedāvāts risināt biznesa vai kādas citas problēmas, sniedzot kompromitējošu informāciju par Saskaņas centru,” apgalvo Urbanovičs. Konkrētu uzņēmēju vārdus viņš atteicās nosaukt, jo tas viņiem kaitētu. Lai gan SAB, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Drošības policija, viņaprāt, “ir tik pat vienoti savā starpā, cik vienoti ar mūsu mīļo Vienotību”, kas radot šaubas par to objektivitāti, Urbanovičs vērsīšoties pēc skaidrojumiem pie šo dienestu vadības.

Līdz šim publiskajā telpā cirkulējušas spekulācijas par Nacionālās apvienības sastāvā esošās Visu Latvijai iespējamo saistību ar tā dēvētā čečenu grupējuma finansējumu. 2010. gada oktobrī, dienās, kad pēc 10. Saeimas vēlēšanām smagās koalīcijas veidošanas sarunās izšķīrās, vai Visu Latvijai tiks uzaicināta veidot valdību, toreiz vadoša Vienotības politiķe, iekšlietu ministre Linda Mūrniece paziņoja, ka “ir baumas, ka finansējums [Visu Latvijai] saistīts ar čečenu kopienu Latvijā”. Šis paziņojums tobrīd deva papildu argumentu un atviegloja Vienotības spices nostāju neveidot plašu labējo spēku koalīciju. Mūrnieces piesauktās baumas tobrīd politikas kuluāros izplatīja paši Vienotības politiķi, piemēram, Pietiek par tām dzirdēja no Solvitas Āboltiņas, Aigara Štokenberga un Klāva Olšteina, kurš tobrīd vēl oficiāli darbojās šajā partijā.

Pāris nedēļas pēc Mūrnieces paziņojuma, novembra sākumā Drošības policija paziņoja, ka pārbaudē nav konstatējusi Bislana Abdulmuslimova finansējumu Visu Latvijai. Pietiek, nesen pētot, cik pamatots ir Latvijas politikā jau mitoloģizētais stāsts par „čečenu naudu” Visu Latvijai kasē, atrada četrus ziedojumus kopumā 5 550 latu apmērā, kas noveda uz Abdulmuslimova vadītā SIA AB Holding uzņēmumiem. Iesaistītie to sauca par sakritību un noliedza, ka ziedošana bijusi koordinēta ar Abdulmuslimovu.