Iesaki rakstu:

Sākusi gūt papildu apstiprinājumu Pietiek nesen publiskotā informācija par to, ka afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami problēmas ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm sākušās pēc tam, kad viņš pēc savu tuvu paziņu lūguma sācis pieprasīt uzņēmējam ar iniciāļiem V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā. Pietiek rīcībā nonācis ar roku rakstīts saistību raksts, kurā "Meļņiks V.I." - visticamākais, pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks - apņēmies pārskaitīt kādam Ukrainas uzņēmējam aptuveni 50 miljonus dolāru.

"Pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas," - šādi Pietiek publicētajā detalizētajā lasītāja vēstulē bija aprakstīts, kā pēc šī gadījuma sākušās Gulami problēmas ar Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm.

Nu Pietiek rīcībā nonācis ar roku rakstīts saistību raksts - vienošanās, kas datēts ar 2012. gada 25. decembri un kurā minēts, ka kāda persona "garantē nodrošināt ne mazāk kā trīs līdzekļu pieņemšanas finanšu kompānijas un līdzekļu atlikuma nosūtīšanu pēc kontrakta līdz 30.12.2012. Prasības attiecībā uz kompānijām - dažādas jurisdikcijas, dažādas bankas un ne Latvijā".

Savukārt Meļņiks, kā izriet no šī saistību raksta, no savas puses ir apņēmies veikt iespaidīgu finanšu līdzekļu pārskaitījumu: "Meļņiks V.I. apņemas veikt visu līdzekļu pārvedumu, apmēram, 50 miljonus dolāru, līdz 05.02.2013. Sastādīts ... klātbūtnē. ... V.I. Meļņiks."

Pietiek aizvadītajos mēnešos bieži pieminētais miljonārs Vasilijs Meļņiks šonedēļ nevēlējās atbildēt uz jautājumu - vai viņš ir bijis tas "Meļņiks V.I.", kurš 2012. gada decembrī parakstījis saistību rakstu, solot pārskaitīt aptuveni 50 miljonus ASV dolāru, un vai šīs saistības ir tikušas izpildītas.

Tikmēr notikumu secība pēc šī saistību raksta parakstīšanas un, pēc visa spriežot, nepildīšanas, ir bijusi šāda: saistībā ar tā saukto "Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu", kurā iesaistīts Gulami, procesi sākotnēji ir notikuši civiltiesiskā līmenī un tikai pēc Gulami "draudzīgā atgādinājuma" Meļņikam par nepieciešamību pildīt saistības "pārvērtušies" kriminālprocesā, kas pašlaik jau nonācis tiesā.

"Tadžiki" (kaut patiesībā darījuma laikā kravas īpašnieka Logistic-Ekspress īpašnieks bijis Ukrainas pilsonis Andrejs Stepovojs) 2013. gada februāra beigās bija mēģinājuši atprasīt strīdīgo kravu civiltiesiskā ceļā, iesniedzot prasību Rīgas apgabaltiesā pret SIA W.E.E.S.A., kuras vienīgais valdes loceklis ir Gulami, bet īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Vilis Dzebalis (5%) un ārzonas kompānija Eurocapital L.L.C. (95%).

Tikai gadu vēlāk, pagājušā gada pavasarī Igaunijā reģistrētais uzņēmums Logistic-Ekspress  vai tā pārstāvji pēkšņi vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu". Tieši ar laiku pirms šī iesnieguma tapšanas, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, arī datējams Gulami atgādinājums Meļņikam par nepieciešamību atdot iespaidīgo summu.

Savukārt pagājušā gada maijā "tadžikiem" izdevās kokvilnas kravas jautājumu pacelt starptautiskā līmenī, izmantojot Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīti Tadžikistānā, turp dodoties ievērojamai - aptuveni 100 cilvēku lielai delegācijai, kurā bija ne tikai valstsvīri, ierēdņi un uzņēmēji, bet arī citu profesiju pārstāvji, tostarp divi advokāti.

Viens no viņiem, advokāts Viktors Tihonovs (formāli iekļauts delegācijā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apstiprinājuma) tad arī prezidenta delegācijas vizīti ir izmantojis, lai sāktu risināt kokvilnas jautājumu šādā līmenī un Tadžikistānas galvaspilsētā medijiem nāktu klajā ar šādu paziņojumu:

"Mums ir tātad no Latvijas valsts puses kādu laiku atpakaļ ir uzsākta izmeklēšana, mēs ceram, klienti sagaida, ka būs rezultatīva, šodien arī vizītes laikā dzirdējām tādu stingru apstiprinājumu no mūsu valdības un sevišķi prezidenta, ka investīcijas Latvijā ir drošas un tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība."

"Šī ir tipiska Meļņika metode - rīkoties caur trešajām un ceturtajām personām, pašam paliekot ēnā. Vajag atrisināt problēmu ar kādu nevēlamu cilvēku? Tiek iedarbināti kontakti valsts līmenī, vieni cilvēki prezidenta ēnā "kārto lietas", citi tikmēr nokārto, lai rodas vajadzīgie iesniegumi un lai iesniegumiem attiecīgajās tiesībsargāšanas struktūrās tiek dota zaļā gaisma - un attiecīgais "problemātiskais cilvēks" uz ilgu laiku aizmirsīs kaut kādu tur naudas atprasīšanu, viņš būs aizņemts ar paša problēmām," Pietiek skaidroja kāds izbijis Meļņika uzņēmumu "drošības speciālists".

Pats Tihonovs Pietiek gan noliedza, ka došanos līdzi prezidenta vizītē būtu izmantojis "valstiskam spiedienam": "Liels pagodinājums, ka es varu izdarīt valstisku spiedienu. Ja mani kāds pagodina, ka varu izdarīt uz Tadžikistānas valsti spiedienu, tas ir pagodinājums, bet nekādu spiedienu es nevaru izdarīt. Šādas vizītes tiek organizētas valstiskā līmenī, kur valsts aicina līdzi uzņēmējus un nozaru profesionāļus."

Advokāts apgalvoja, ka arī "Meļņika kungu esmu saticis vienu reizi mūžā pirms gadiem desmit, es viņu nepazīstu", taču nenoliedza, ka uz Tadžikistānu prezidenta delegācijas sastāvā devies tieši saistībā ar kokvilnas kravu: "Es stingri pārliecinoši varu teikt, ka mūs uzmeklēja pati kompāniija, pati mūs nolīga, mēs strādājam nepastarpināti šīs kompānijas uzdevumā. Mums nav citu pasūtījumu. Pats klients ir satraucies par vai nu kokvilnas atgūšanu vai naudas atgūšanu."

Tihonovs pieminēja arī vārdā nenosauktas "dažas negodprātīgas amatpersonas, kuru dēļ kravas vienkārši tiek zagtas": "Tuvo austrumu valsts uzskata, ka Latvija ir Eiropas Savienības valsts un tas nav iespējams, ka notiek šādi gadījumi. Pēc viņu domām, ir jābūt objektīvai izmeklēšanai un taisnīgai tiesai. Viņi nebaidās to paust valstiskā līmenī gan Ārlietu ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas līmenī."

Pietiek jau informējis, ka civilstrīds par kokvilnas kravas piederību kriminālprocesā, kurā apsūdzēts Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami, varētu būt "pārvērties" pēc tam, kad Gulami "nedraudzīgi" atteicies no bijušās prokurores irinas Bogdanovas "pakalpojumiem" un piedevām vēl atļāvies atprasīt parādu no miljonāra Meļņika.

Saistībā ar "ukraiņu - tadžiku" attiecībām un to, kā tieši civilprasību ir izdevies pārvērst par krimināllietu, Pietiek jau ir publicējis kāda acīmredzami informēta lasītāja vēstuli, kurā cita starpā bija teikts:

"Parasta saimnieciskā strīda laikā 2012.gadā G.Gulami kompānija bija uzvarējusi pirmās instances tiesā. Šī strīda ietvaros 2013.gada sākumā bija jānotiek otrās instances tiesai. Šajā laikā G.Gulami bija dokumenti, ar kuru palīdzību tiesā bija pierādīts, ka kokvilna nosūtīta likumīgā ceļā.

Vienā dienā kopā tika uzrakstīts iesniegums pret G.Gulami, viņa dzīvesbiedri un darbiniekiem, kā arī tam dota "zaļā gaisma". Neapstrīdami, ka šajā sazvērestībā piedalījās V.M., kurš sniedza kolosālu atbalstu G.Gudermaņa struktūrai, lai sāktu krimināllietu un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Kaut kur turpat blakus bija arī nesen aizturētā U. Araka ieinteresētība.

Lietas ietvaros tika palūgts "pievērt acis" uz to, ka "tadžiku kokvilna" nemaz nav tadžiku kokvilna, jo kokvilna tika piegādāta pēc līguma ar Igaunijas kompāniju Logistic-Ekspress, kur īpašnieks bija Ukrainas pilsonis.

Vienīgais, kas ir, ir tas, kas kokvilna ir ražota Tadžikistānā, bet saskaņā ar Tadžikistānas valdības nostādnēm nevienu kokvilnas ķīpu nevar eksportēt bez priekšapmaksas. Tātad naudai bija jābūt samaksātai - bet tāpēc arī V.M. palīdzēja nokārtot, lai šo jautājumu neviens neuzdotu.

"Tadžiki" samaksāja labas summas, lai ierosinātu krimināllietu un viņi varētu atņemt G.Gulami lielu naudas summu, lai arī „tadžikiem” uz rokas nav nekādu dokumentu, kas pierādītu, ka viņiem ir kaut jelkāda saistība ar šo kokvilnu..."