Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.

1. “Progresīvie” grib celt nodokļus un aplikt naudas pārskaitījumus ar nodokli

Elīna Pinto, “Progresīvo” saraksta pirmais numurs: “Šajā ziņā mēs iestājamies par to, ka Eiropai ir vajadzīgi lielāki pašu resursi, paplašinot nodokļu bāzi. [..] Tas nozīmē paplašināt nodokļus par nepārstrādāto plastmasu, tas nozīmē jaunu finanšu transakciju nodokli.”

2. Ušakovs joprojām slavē un aizstāv 9. maiju un savu rīcību tā ilggadējā svinēšanā

“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uz jautājumu par šī datuma svinēšanu atbildējis: “9. maijs mums vienmēr bija kā ģimenes formāta pasākums. 2019. gadā pārkāpumu skaits bija 10 reizes mazāks nekā festivālā "Positivus". [..] Mēs visu esam izdarījuši pareizi. [..] Man ne par vienu 9. maiju, kas aizvadīts pie pieminekļa Pārdaugavā, nav kauns, mēs visu esam darījuši pareizi, tā arī stiprinot Latvijas sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienmēr būs cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem.” (Piezīme: 2019. gadā “Positivus” vēl norisinājās Salacgrīvā, tas tolaik notika 100 km no Rīgas, un galvaspilsētā noticis vienīgi pēdējos divus gadus.)

3. Profesors Ījabs grib Francijas kodolgarantijas paplašināt līdz Baltijai, vienlaikus “nebraucot ar muti”

“Latvijas Attīstībai” sarakstu vadošais LU profesors Ivars Ījabs uz jautājumu par Eiropas kopējām aizsardzības spējām atbild: “Viens no aspektiem ir tas, kas saistās ar kodollietussargu, jo ES ir viena kodollielvalsts – Francija. Francijai vēsturiski ir ambīcijas būt vadošajā lomā [..]. Tuvāko gadu laikā būs jāuzdod jautājums, vai Francijas kodolarsenāls attiecas tikai uz Franciju, vai arī to varēs uzskatīt par Eiropas kodolarsenālu. Kamēr Francijā un Eiropā par šiem jautājumiem atklāti nerunā, spriest par kaut kādiem Eiropas bruņotajiem spēkiem, Eiropas autonomiju un neatkarību no amerikāņu partneriem nav lielas jēgas. Ja piepildās cerības, ka karš Ukrainā beigsies ar pilnīgu un nepārprotamu Ukrainas uzvaru, arī tad Eiropa nevarēs atgriezties tajā stāvoklī, kāda tā bija 2022.gada sākumā. Tāpat būs jādomā par to, kas notiks pasaulē, jo Krievija tuvākajā laikā nemainīsies – arī tad, ja to karā sakaus. [..] Viena lieta ir "braukt ar muti", cik Eiropa būs neatkarīga un kā bloks kļūs par militāru lielvaru, pavisam kaut kas cits ir pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai, piemēram, attiecinātu Francijas kodolgarantijas uz visu ES.”

Novērtē šo rakstu:

12
17