Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 11. februārī ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu, un tā pamatā ir Pietiek jau iepriekš publiskotā informācija par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes īpašumu Apšuciemā, kāpu aizsaargjoslā par kuru virkne valsts iestāžu ir saņēmušas Pietiek nesen publicēto trauksmes cēlāja ziņojumu.

„2021.gada 11.februārī VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietniece S.Mule, pārbaudot lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pamatotību, pieņēma lēmumu par lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelšanu, līdz ar ko 2021.gada 11.februārī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11390009921 uzsākšanu pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu un šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana,” oficiāli informē Valsts policija.

„Vēl bez tam informējam, ka kriminālprocess Nr.11390009921 tiks nosūtīts VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas birojam, pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai,” norādīts policijas oficiālajā informācijā.

Šis lēmums seko Valsts meža dienesta (VMD) pārbaudē konstatētajam, ka VMD amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā. „Pašreiz VMD gatavo un tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šī administratīvā akta atcelšanu,” – tā nesen informēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Saskaņā ar VMD oficiāli sniegto informāciju šī prettiesiskā administratīvā akta atcelšana ir pamatojama ar Administratīvā procesa likumā 86.panta otrās daļas 3.punktu, respektīvi, administratīvais akts ir atceļams, jo tā palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, kur minētajā gadījumā teritorijā, kas ir nozīmīga no dažādiem aspektiem – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir paredzēta stingrāka kārtība meža teritoriju atmežošanai, nosakot nepieciešamību Ministru kabinetam ikreizēji lemt par atmežošanu, tādējādi nav pieļaujama atmežošanas prasības apiešana, pielāgojot Meža valsts reģistra datus neatbilstošam zemes robežu plānam, kur netiek respektēta faktiskā situācija dabā un tiesiskā kārtība šīs situācijas izmainīšanai.

Tāpat, kā norādīja Valsts meža dienests, administratīvā akta atcelšana būtu pamatojama ar Administtatīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kurās šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir - īpašumā “Teikas” nekādas izmaiņas nav notikušas saistībā ar plānoto būvniecības procesu, kā rezultātā dabā esošais mežs jau būtu pārveidots citā zemes lietošanas veidā, kā arī no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža vēl nav pagājis gads.

Pietiek nesen publicētajā trauksmes cēlāja ziņojumā bija aprakstīts, ka Apšuciema nekustamo īpašumu Teikas un Teikiņas jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.

„Es konstatēju, ka 06.11.2020. interneta vietnē tika publicēti tehniskie noteikumi Nr.KU20TN0001, kas ir izdoti 04.11.2020. Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām, ko zemes īpašniece vai viņas uzticamības personas ir veikušas ar mērķi iegūt tiesības apbūvēt Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslas aizsardzībā esošu zemes gabalu,” bija teikts trauksmes cēlāja ziņojumā.

Tajā bija detalizēti aprakstīts, ka īpašums atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs un tajā iepriekš nekad nav atradušās ēkas vai citas būves ar pamatiem, taču, neraugoties uz to, „zemes gabalā 2020.gada pavasarī tika veikta, iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana ar zemes gabala īpašnieces laulātā, skandalozā miljonāra Andra Ramoliņa kompānijas SIA Stiga RM palīdzību, maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju”.

„Lūdzu ņemt vērā, ka A.Ramoliņš ar savu biznesu darbojas tieši mežizstrādes jomā un viņam ir ietekmīgi sakari un saiknes gan ar mežniecībām, mērniekiem un amatpersonām, kas, iespējams, konsultē un palīdz viņam apiet un pārkāpt likumu prasības, rezultātā panākot prettiesisku risinājumu savas ģimenes mājas būvniecībai Īpašumā, kur tas faktiski nav atļauts. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informēta pašvaldības policija, kas notikuma vietā sastādīja aktu par konstatēto faktu.

Atļauja veikt sanitāro cirsmu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tika izdota, iespējams, prettiesiski negūstot tam visas nepieciešamos saskaņojumus, nepārbaudot dabā, ka simtgadīgās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnīgi veselas un attiecībā uz tām nebija piemērojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritības dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnīgi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arī šobrīd atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbūve 230 kvadrātmetru platībā. Iepriekšējas būves tur nekad nav bijušas, un šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā,” bija norādīts trauksmes cēlāja ziņojumā.

„Lai pārkāptu normatīvo aktu prasības, iespējams, tika veiktas prettiesiskas darbības Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, ēkas pamatu, betona gabalu mākslīgu ierakšanu, imitējot iepriekšēju apbūvi, tādējādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizējot faktu viltošanu, lai iegūtu prettiesisku, bet vērtīgu atļauju uzsākt būvniecību šajā Īpašumā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka līdzīgos tiesiskos apstākļos 20.04.2017. privātīpašumam Engures pagasta Engures novada Zīvartiņš Valsts vides dienests deva atteikumu Nr.VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespējamību, jo šādu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizētu iepriekš veiktas nelikumīgas darbības. Tas ir piemērs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institūciju puses tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi, iespējams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu,” norādīja trauksmes cēlājs.

Pietiek ir zināms, ka pašlaik ziņojumā minētos faktus izvērtē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Novērtē šo rakstu:

23
6