Iesaki rakstu:

Internetā var lasīt: „Savukārt Āboltiņa pirmdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un komentējot par demisiju paziņojušās Straujumas sacīto, ka viņa kā nākamo premjeru redz Kozlovski, uzsvēra, ka "mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus" (izcēlums mans- A.P.).

Līdz šim bija vispusīgi zināms par partijas „Vienotība” priekšsēdētājas Āboltiņas kundzes morālo netiklību, ko tagad tēraudbetonē vienas eirodāmas teiktais: „Taču viens gan bija acīmredzams - Laimdota Straujuma vairs nesaņēma pietiekamu atbalstu no "Vienotības" vadības. Un man par to ir kauns. Viņa nepadevās "zaķismam" un savu darbu darīja godprātīgi, ar mugurkaulu.”

Eirodāma latviešu tautai izskaidro valdības krišanas īsto iemeslu. Īstais iemesls, izrādās, ir ļoti amorāls. Valdības krišana ir partijas „Vienotība” priekšsēdētājas Āboltiņas amorālais šļūciens. Viņai valsts intereses neeksistē. Eksistē vienīgi reti nekaunīgas un reti varaskāras sievietes intereses.

Tagad kļūst publiski zināms arī par vienotās vienotības partijas priekšsēdētājas stindzinošo tumsonību. Viņa ir studējusi LVU. Turklāt studējusi Juridiskajā fakultātē. Tātad viņai par valsts tiesiskās pārvaldes jautājumiem ir jābūt maksimālai kompetencei. Tāds cilvēks teorētiski nekādā gadījumā nedrīkst teikt „mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus”.

Jā, Latvija nav un nekad nebūs monarhija. Tā tas ir un būs, ja vien nākotnē kāds sarkanmatains tumsonis kopā ar citiem Lielās Bandas tumsoņiem kādu savējo patiešām nekronēs par karali. Tumsonības pārņemtā „valstī” tas ir iespējams.

Tomēr, domājams, tumsoņus apturēs „Eiropa”. „Eiropa” necenšas apturēt Lielās Bandas nelietības. Taču Latviju pasludināt par karalisti „Eiropa” acīmredzot tomēr neļaus. Tas smieklīgi devalvētu Eiropas monarhijas. Karaļa tituls pārvērstos parodijā.

Manuprāt, katrs izglītots cilvēks zina, ka karaļi nenosauc savus pēctečus. To var nezināt vienīgi izglītots tumsonis, kura gara un prāta tumsonību nevar aizstāt nevienas universitātes diploms.

Karaļa troni manto. Karaļa tronis pāriet mantošanas rezultātā, bet nevis iecelšanas rezultātā. Karalis nevar nosaukt savu pēcnācēju. Karaļa pēcnācējs būs tas, kuram tronis pienākas mantošanas kārtībā. Par karali nekad nevienu neieceļ. Atkārtoju – karaļa troni manto. Eiropā tā tas jau bija vandaļu, franku un citu seno cilšu laikā.

Un vēl kas. Monarhijā ir tikai viens karalis. Monarhijā nav vairāki karaļi, un nevar būt vairāku karaļu pēcteči. Tāpēc nedrīkst teikt „monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus”. Tā var runāt vienīgi cilvēks, kurš nav spējīgs nomaskēt savu tumsonību. Tumsonība ir pārāk liela un varena. Vienīgais veids, kā var nomaskēt tumsonību, ir klusēšana un izvairīšanās no komunikācijas ar līdzcilvēkiem.