Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi. Šķiet, vēl daudzi atceras, ka filmā “Teātris” viena no galvenajām pamācībām skanēja aptuveni šādi – ja vēlies ņemt pauzi, izturi to iespējami ilgi.

Acīmredzot šo principu pilnā mērā ievēro arī “Saskaņa”. Pēdējo mēnešu laikā nav dzirdami nekādi komentāri un vērtējumi no šīs partijas līderiem. Medijos nav redzams ne partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, ne iespējamais nākamais partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis, ne arī citi aktīvisti, piemēram, Regīna Ločmele-Luņova vai Andrejs Klementjevs, nemaz nerunājot par pārējiem partijas biedriem, kuri acīmredzot pilda tikai “balsošanas mašīnas” funkcijas.

Vienīgais publiski zināmais ir šīs partijas paziņojums, ka tās kongress varētu notikt oktobrī. Tajā tiktu izvērtētas pēdējās aktualitātes, piemēram, partijas panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par “Saskaņas” jauno līderi un arī nākamo simbolu Nila Ušakova vietā. Kaut arī Ušakovs nav paziņojis, ka atsakās no partijas līdera pienākumiem, tomēr ir maz ticams, ka viņš varētu turpināt pildīt šo lomu no Briseles.

Tam varētu traucēt arī pēdējā laikā klajā nākušie korupcijas skandāli Rīgas domē, par kuriem ir tieši atbildīgs bijušais Rīgas mērs Ušakovs. Kaut arī ir skaidrs, ka liela daļa no “Saskaņas” atbalstītājiem un vēlētājiem uzskata, ka korupcija nav iemesls Ušakova atstādināšanai no Rīgas mēra amata, tomēr ir iespējams, ka šīs apsūdzības var sākt traucēt “Saskaņai”.

Interesanti, ka Saeimā ievēlētie deputāti no “Saskaņas” izturas tā, it kā viņiem nebūtu nekādas daļas par skandāliem Rīgas domē. Iespējams, viņi tiešām tic, ka visas šīs apsūdzības ir tikai atriebība “Saskaņai” ar mērķi nepieļaut tās iekļūšanu valdībā. Var arī pieļaut, ka daudziem deputātiem patīkams varētu likties izskaidrojums, ka vēršanās pret Rīgas domi un daudzajiem korupcijas skandāliem pašvaldības uzņēmumos patiesībā ir slikto nacionālistu atriebība gan “Saskaņai”, gan personīgi Ušakovam.

Ir redzams, ka Saeimas deputāti no “Saskaņas” ir izvēlējušies izlikties, ka viņi darbojas pilnībā šķirti no saviem partijas biedriem Rīgas domē un līdz ar to nav nekādā veidā atbildīgi par Rīgas domē esošās “Saskaņas” frakcijas darbībām. Tiek mēģināts radīt iespaidu, ka tie “Saskaņas” biedri, kas ir ievēlēti Saeimā, ir kāda atsevišķa republika un viņiem nav nekāda sakara ar citiem “Saskaņas” biedriem, kas ir ievēlēti Rīgā un arī citās pašvaldībās.

Šī Saeimas deputātu norobežošanās šķiet vismaz dīvaina. Vai tiešām Urbanovičs, Dombrovskis, Ločmele-Luņova un Klementjevs - nemaz nerunājot par pārējām Saeimas “balsošanas mašīnas” sastāvdaļām – uzskata, ka šī ir pareizākā taktika gadījumā, kad arvien redzamāka kļūst “Saskaņas” atbalstītā korupcija Rīgas domē? Ir skaidrs, ka nav patīkami atzīt, ka partijas simbols Ušakovs patiesībā ir tikai blēdis, kas ir ļāvis izzagt pašvaldības budžetu un atbalstījis zagšanu pašvaldības uzņēmumos.

Redzot to, cik aktīvi Saeimas deputāti no “Saskaņas” darbojas citos gadījumos, pieprasot valdībai un pozīcijas partijām atskaitīties par dažādiem pārkāpumiem un viņu izdomātiem grēkiem, ir skaidrs, ka “Saskaņas” deputāti jau sen varēja aktīvāk vērsties pret pārkāpumiem Rīgas domē. Piemēram, tikpat aktīvi kā “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš pieprasa atcelt OIK vai Evija Papule kritizē izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbību “Saskaņas” deputāti varētu arī pieprasīt izvērtēt Rīgas domes vai jebkuras citas pašvaldības darbību. Varētu arī izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Rīgas domes vadības darbības izvērtēšanai, līdzīgi kā ar “Saskaņas” atbalstu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izvērtēšanai.

Par partijas biedru darbošanos Rīgas domē klusē arī Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šīs komisijas uzdevums ir rūpēties par labas pārvaldības principiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, tā izskata interešu konfliktu novēršanu un partiju finansēšanu. Dolgopolovs šajā komisijā strādā jau kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, un kopš ievēlēšanas 11.Saeimā ir šīs komisijas priekšsēdētājs. Pirms tam viņš ir bijis Rīgas domes deputāts un ieņēmis arī vicemēra amatu. Zīmīgi, ka arī viņš nesaskata nekā nosodāma “Saskaņas” darbībā Rīgas domē.

Jāsecina, ka “Saskaņa” nespēj izvērtēt savas kļūdas un atzīt nepilnības. Tas liek domāt, ka mūžīgā citu partiju kritizēšana ir radījusi pārliecību, ka viss, ko dara “Saskaņa”, ir pareizi un citādi nevar būt. Acīmredzot, arī partijas struktūra un pilnīgā pakļaušanās līderu visspēcībai un gudrībai ir radījusi situāciju, ka Ušakova aizbēgšana uz Briseli var radīt nopietnu krīzi partijā – simbola nomaiņa nekad nav bijusi viegla un nesāpīga.

Būs interesanti vērot, kurš kļūs par nākamo “Saskaņas” priekšsēdētāju un simbolu, kas iesāks jaunos laikus partijā. Šim cilvēkam būs ne tikai labi jāizskatās, bet arī jāprot iepatikties partijas atbalstītājiem un vēlētājiem. Kaut arī “Saskaņai” ir spēcīgi konsultanti un arī krievvalodīgo mediju, tajā skaitā Krievijas izdevumu atbalsts, tas nav tikai vienkāršs shēmošanas un reklamēšanas jautājums.

Tas, cik publiski neredzami pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši “Saskaņas” līderi un aktīvākie biedri, liecina, ka krīze partijā ir pietiekami dziļa. Uz to norāda arī, piemēram, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumi par nodomu veidot jaunu pilsētas partiju, lai startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot Elksniņš ir izlēmis, ka ar jaunu pilsētas partiju ir vairāk cerību iegūt labus rezultātus Daugavpilī nekā startējot “Saskaņas” sarakstā.

Par nodomu veidot jaunu partiju ir paziņojuši arī no “Saskaņas” frakcijas Rīgas domē un no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valerijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Izveidojot jaunu frakciju Rīgas domē, viņi arī paziņoja, ka viņu darbību atbalsta daudzi tagadējie “Saskaņas” biedri, kuri varētu iestāties jaunajā partijā. Ja šāda partija tiešām tiks izveidota, tā var radīt konkurenci “Saskaņai” cīņā par tā saukto krievvalodīgo vēlētāju atbalstu.

Būs interesanti vērot, cik ilga un konsekventa būs “Saskaņas” ieturētā pauze. Šobrīd “Saskaņa” darbojas kā zemūdene, kas ir ienirusi zem ūdens un cenšas būt neredzama un nemanāma citiem, klusumā pārlaižot grūtos laikus. Ja notiks brīnums un izteiktie pārmetumi “Saskaņai” samazināsies, tā atkal iznirs virs ūdens un darbosies tālāk, it kā nekas slikts nebūtu noticis, paļaujoties uz savu atbalstītāju un vēlētāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

24
21