Iesaki rakstu:
Vērojot “Saskaņas” aktivitātes, arvien vairāk rodas sajūta, ka tā ir saputrojusies savās vēlmēs un vairs pati īsti nezina, ko gribētu panākt.
Interesanti ir vairāku “Saskaņas” līderu, piemēram, Vjačeslava Dombrovska sniegtie paziņojumi par atbalstu mediķu prasībām. Dombrovskis izmanto dažādus tēlainus salīdzinājumus, lamājot Krišjāņa Kariņa vadīto valdību un valdošās partijas. Vienlaikus viņš stāsta, ka partija vēl tikai lems, kurā brīdī pieslēgties kampaņai par parakstu vākšanu refernduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Dombrovskis negribot pieļaut, lai visi saskatītu Kremļa roku “Saskaņas” sniegtajā atbalstā šai parakstu vākšanas kampaņai.
Zinot ilgstošās labās attiecības starp Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri un “Saskaņu”, ir skaidrs, ka Keris paļaujas uz pilnīgu “Saskaņas” atbalstu parakstu vākšanā par referenduma rīkošanu. Atceroties, cik izšķirošs bija toreizējā “Saskaņas” līdera Nila Ušakova aicinājums visiem partijas atbalstītājiem piedalīties referendumā par otru valsts valodu, ir skaidrs, ka arī tagad daudzi cer, ka krievvalodīgie “Saskaņas” atbalstītāji un vēlētāji nekavējoties atsauksies līdzīgam “Saskaņas” aicinājumam, kas ļautu bez problēmām savākt vajadzīgo parakstu skaitu referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Atliek tikai gaidīt “Saskaņas” uzsaukumu doties kaujā par šīs Saeimas atlaišanu.
Joprojām nav dzirdēti nekādi “Saskaņas” Saeimā ievēlēto deputātu vērtējumi par notikumiem Rīgas domē. Interesanti, cik ilgi viņiem izdosies tēlot kaut kādu eliti, kas stāv pāri tādām ķibelēm kā krīze pašvaldībā. Šie “Saskaņas” deputāti uzvedas tā, it kā būtu cita valsts un viņiem nav nekāda sakara ar daudzajiem biedriem pašvaldībās un izveidotajām korupcijas shēmām Rīgas pašvaldības uzņēmumos.
Rīgas domē ievēlētie “Saskaņas” deputāti ir parūpējušies par nebeidzamu un ilgstošu izrādi vēlētājiem. “Saskaņa” uzstādīja ultimātu Rīgas mēram Oļegam Burovam, pieprasot izslēgt Vadima Baraņņika pārstāvēto Neatkarīgo deputātu frakciju no valdošās koalīcijas un atņemt visus amatus Baraņņikam un pārējiem šīs frakcijas deputātiem – Aleksejam Rosļikovam, Vitālijam Dubovam un Valērijam Petrovam. Viņi esot pārāk daudz domājuši par ietekmes zonām un mēģinājuši ietekmēt amatpersonu lēmumus, piemēram, Rīgas Centrāltirgū.
Kaut arī šāda “Saskaņas” rīcība no malas liekas neloģiska, tomēr jāatceras, ka pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā Ušakovs nepārtraukti runā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Acīmredzot Ušakovs ir pārliecināts, ka arī šoreiz partijas vēlētāji būs uzticīgi viņam un citiem partijas biedriem un ļaus sakārtot problēmas, kas ir radušās pēc KNAB sāktajiem procesiem pašvaldības uzņēmumos, tajā skaitā “Rīgas satiksmē”.
Ušakovs cer, ka jaunas vēlēšanas ļaus arī salabot izjukušo balsošanas mašīnu Rīgas domē, tā nodrošinot “Saskaņai” arī turpmāku kontroli pār naudas plūsmām pašvaldības uzņēmumos, piemēram, Rīgas Centrāltirgū, kā arī dos visas iespējas turpināt ierasto shēmošanu. Tas ļautu nodrošināt pietiekamus ienākumus partijai dažādu aktivitāšu veikšanai un nodrošināt ar darbu un ienākumiem uzticīgākos sekotājus, nodrošinot tiem konsultantu un padomnieku amatus dažādās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Tautā runā, ka sens Ušakova čoms Ēriks Teilāns vēlas privatizēt daļu no Rīgas Centrāltirgus teritorijas. Iespējams, tas daļēji izskaidro Ušakova un pārējo “Saskaņas” deputātu nervozitāti un haotiskos ultimātus.
Protams, būtu interesanti uzzināt, ko ir noziegušies agrākie uzticamie Ušakova līdzgaitnieki Baraņņiks, Rosļikovs un pārējie, ja jau viņi tagad ir kļuvuši tik nevēlami “Saskaņai”. Būtu jauki, ja kādreiz Baraņņiks saņemtos un pastāstītu par notiekošo pašvaldībā un partijā. Šie bijušie “Saskaņas” biedri ir informējuši par nodomu veidot jaunu partiju, lai piedalītos turpmākajās vēlēšanās. Ir skaidrs, ka šāda partija radītu nopietnu konkurenci par krievvalodīgajiem vēlētājiem, kas līdz šim ir atbalstījuši “Saskaņu”.
Naids pret Baraņņika pārstāvēto frakciju izrādījās tik liels, ka “Saskaņa” bija ar mieru veidot koalīciju ar Oskara Putniņa vadīto deputātu frakciju “Rīgai”, kurai ir pievienojušies arī no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī bijusī Nacionālās apvienības mēra amata kandidāte Baiba Broka. Tomēr jāatceras, ka “Rīgai” bija izveidojusi bloku ar Baraņņika pārstāvēto Neatkarīgo deputātu frakciju. Tāpēc ir iespējams, ka “Saskaņai” tomēr neizdosies pilnībā izolēt Baraņņiku un pārējos frakcijas pārstāvjus.
Pēc neveiksmīgā mēģinājuma jauno valdošo koalīciju apstiprināt ceturtdien, kad “Saskaņas” deputāti neieradās uz domes sēdi un nebija vajadzīgā kvoruma, piektdien Kleins tika ievēlēts par vicemēru Baraņņika vietā, un Kleina pārraudzībā tika nodots uzņēmums “Rīgas siltums” un “Rīgas satiksme”. Rīgas brīvostas valdē tika iecelts Putniņš. Savukārt Broka tika iecelta par Attīstības komitejas priekšsēdētāju Rosļikova vietā.
Kaut arī “Rīgai” pievienošanās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcijai ir nodrošinājusi 32 balsis šīs koalīcijas darbībai, tomēr šobrīd ir grūti prognozēt, cik stabila būs šī jaunā koalīcija. To atzina arī Burovs, sakot, ka ar 32 deputātu atbalstu valdošajai koalīcijai būs grūti strādāt.
Nedēļas beigās sarīkotā izrāde, ko panāca “Saskaņa” kopā ar “Gods kalpot Rīgai”, demonstrē, cik asas ir cīņas par amatiem Rīgas domē. Neviens pat nemēģināja izlikties par rīdzinieku glābēju vai solīt rīdziniekiem dažādus labumus. Vienīgais, kas bija redzams un dzirdams šo dažu dienu laikā, bija stumdīšanās ap amatiem, lai katrs varētu panākt sev vēlamākos un izdevīgākos amatus.
Noslēgtā vienošanās liecina, ka ir izdevies panākt kompromisu par amatiem un vairāk vai mazāk apmierināti ir visi “Rīgai” deputāti. Grūti gan saprast, vai uz šādu rezultātu cerēja arī “Saskaņa”, kas joprojām jūtas kā vecākais brālis koalīcijā un mēģina diktēt citiem, kas tiem jādara. Būs interesanti vērot, cik paklausīgi “Saskaņas” diktātam būs Kleins, Putniņš un Broka.
Burovam kopā ar “Saskaņu” ir izdevies pagarināt laiku līdz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tomēr jāatceras arī VARAM ministra Jura Pūces izteikumi, ka iemesls Rīgas domes atlaišanai varētu būt nespēja sakārtot atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Komentējot šos izteikumus, Burovs paziņoja, ka šādā veidā tiek meklēts iegansts, lai Rīgas domi atlaistu politisku iemeslu dēļ.
Turpmākās nedēļas sola nebeidzamu jautrību arī turpmāk ne tikai Rīgas domē, bet arī Saeimā un valdībā, kas būs interesanta visiem politikas vērotājiem.