Iesaki rakstu:

Citāts:  “- Tad sanāk, ka AT plēnums nevērtēja šo trauksmes cēlēja ziņojumu pilnībā, tādā izklāstā, ar tādiem uzsvariem un argumentācijas ķēdi, kādu to uzrakstīja prokurore Jirgena, bet gan senatores Brantas traktējumu, kopsavilkumu par šo ziņojumu? - Jā, senatorei bija nodots gan trauksmes cēlēja ziņojums, gan mans lēmums par pārbaudes ierosināšanu. Pats trauksmes cēlēja ziņojums nebija nodots senatoriem, jo tas saturēja ierobežotas pieejamības informāciju.”

Ievads

Citētais fragments no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša intervijas „Dienai” spilgti izgaismo Latvijas tiesu sistēmā pastāvošu pretrunu – Augstākās tiesas senatoriem, lemjot par būtiskiem jautājumiem, nav pilnīgas pieejas informācijai, kas satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības ziņas. Rezultātā senatoriem jāpaļaujas uz kopsavilkumiem, starpposma lēmumiem vai citu personu interpretācijām. Tas rada jautājumu: vai šāds process atbilst Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nostiprinātajām taisnīgas tiesas prasībām?

1. Satversmes principi un tiesu neatkarība

Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes 92. pants savukārt ikvienam garantē tiesības uz taisnīgu tiesu. Lai šīs garantijas nebūtu tikai formālas, tiesai jāspēj pati, bez starpniekiem, iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Ja tiesa balstās tikai uz kopsavilkumiem, rodas risks, ka tā lemj, nepārbaudot pilnu faktu kopumu, bet tikai “filtrētu” informāciju.

2. Valsts noslēpums un samērīguma princips

Valsts drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, ko atzīst Satversmes 116. pants un starptautiskās tiesības. Tomēr cilvēktiesību ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Tiesas izslēgšana no pilnīgas informācijas aprites var būt pārmērīga, ja vienlaikus netiek nodrošināts mehānisms, kādā tiesa var pārliecināties par klasificētas informācijas pamatotību. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta ne tikai tiesas neatkarība, bet arī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai.

3. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atziņas

ECT judikatūrā (piem., Rowe and Davis v. the United Kingdom, 2000) uzsvērts, ka “equality of arms” princips prasa nodrošināt tiesai un lietas dalībniekiem pietiekamas iespējas iepazīties ar lietas materiāliem. Ja valsts atsaucas uz slepenības nepieciešamību, jāpastāv līdzsvarojošiem mehānismiem – piemēram, īpaši tiesneši ar pielaidi vai neatkarīgi advokāti, kas pārbauda klasificēto informāciju. Pretējā gadījumā tiek pārkāpts tiesību uz taisnīgu tiesu princips.

4. Latvijas sistēmas paradokss

Pašreizējā prakse, kur senatoriem nav pieejas pilnam trauksmes cēlēja ziņojumam, izgaismo vairākas problēmas,

Neatkarības risks – tiesa nevar pilnvērtīgi pārbaudīt izpildvaras argumentus, ja pati neiepazīstas ar pierādījumiem.

Formāls process – lēmumi balstās uz kopsavilkumiem, nevis uz pilnu faktu analīzi.

Sabiedrības uzticības mazināšanās – ja sabiedrība redz, ka tiesa lemj, nezinot visu, rodas jautājums par sprieduma autoritāti un taisnīgumu.

5. Risinājumu iespējas

1. Speciāla tiesnešu grupa ar pielaidi valsts noslēpumam, kas izskata sensitīvākās lietas.

2. “Special advocate” modelis, kādu izmanto Lielbritānijā – neatkarīgi advokāti ar pielaidi, kas pārstāv sabiedrības un tiesiskuma intereses.

3. Satversmes tiesas kontrole, izvērtējot, vai senatoru pieejas ierobežojumi nav pretrunā Satversmes 92. pantam un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantam.

Secinājumi

Citētais piemērs spilgti apliecina, ka senatoru darbs bez pieejas pilnai informācijai rada nopietnas tiesiskas un demokrātiskas problēmas. No vienas puses, valstij jāaizsargā drošība, no otras – tā nedrīkst liegt tiesai piekļuvi būtiskākajiem pierādījumiem. Šī pretruna parāda nepieciešamību pēc reformas, kas ļautu vienlaikus aizsargāt valsts noslēpumu un nodrošināt pilnvērtīgu tiesu varas funkcionēšanu. Pretējā gadījumā tiesu lēmumi riskē kļūt nevis par objektīvu patiesības noskaidrošanu, bet gan par formālu procedūru, kas balstās uz daļēju informāciju.

* tiesību vēstures pētnieks, biedrības "Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija' valdes priekšsēdētājs