Iesaki rakstu:

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere ir nolēmusi ignorēt kultūras ministres, fonda padomes locekles Daces Melbārdes aicinājumu atklāt fonda vadības noslepenotos ekspertus un izvērtēšanas komisijas locekļus, kuri nesen paslepus sadalīja „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem vairāk nekā 742 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas. Turklāt izrādījies, ka, mēģinot slēpt vērtētāju vārdus, Bauere ir arī publiski samelojusies.

„Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vērtēšanas komisijā darbojās pārstāvji no dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Ivars Āboliņš), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Gunta Līdaka), Kultūras ministrijas (Aiga Grišāne, Mārtiņš Kaprāns), Rīgas Stradiņa universitātes (Ilva Skulte), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Sandra Murinska),” – tas ir viss, ko ir gatava atklāt fonda vadība. Virkne izvērtētāju tā arī ir palikuši noslepenoti.

Interesanti, ka Bauere apgalvo, ka līdz ar to sabiedrības interese un kultūras ministres aicinājums esot apmierināti, jo vērtētāji taču esot atklāti. Taču SIF direktore ir samelojusies, jo iepriekš SIF oficiālā informācijā bija precīzi uzskaitījis, kādas tieši personas piedalījušās vērtēšanā.

„Visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF,” oficiāli informēja SIF.

Tas nozīmē, ka no desmit sākotnēji noslepenotajiem vērtētājiem tagad VID vadība ir atklājusi sešus, bet, lai gan Bauere melo, ka atklāti esot visi, patiesībā vēl četri tā arī palikuši noslepenoti. SIF tā arī nevēlas atklāti divus augstskolu pārstāvjus, kuri piedalījušies vērtēšanā, kā arī vērtētājus no Valsts reģionālās attīstības aģentūra un paša SIF.

Jau vairākkārt ir ticis ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts sākotnēji bija noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvoja, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli meta arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF paziņoja, ka „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu”.

SIF ikdienas vadība arī mēģināja novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.