Menu
Pilnā versija
Foto

Šķēle uz tiesu

B. Rulle · 04.10.2010. · Komentāri (151)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Gan Gērnsijas dokumenti, gan Jurģa Liepnieka liecības stiprina, to ko Andris Šķēle izmisīgi noliedz – ka bijis Kempmayer daļā.

Otrdien pusdienlaikā viņa sudrabotajam Audi jāpieripo pie Rīgas apgabaltiesas. Divpadsmitos dienā tiesa turpinās digitālās TV krimināllietas iztiesāšanu, kurā liecības atkal jāsniedz Saeimas vēlēšanu neveiksminieces, apvienības Par labu Latvija līderim - ekspremjeram Andrim Šķēlem.

Iespējams, šoreiz uz tiesu viņš neieradīsies ar tik pašpārliecinātu smaidu sejā, kāds tas bija septembra sākumā, kad Šķēle tiesā jau liecināja. Tomēr sagaidīt, ka tagad Šķēle tiesā atzīs, ka bijis saistīts ar daudzus miljonus vērto digitālās TV afēru, droši vien nav pamata.

Ierasti sev no nepatīkamiem valsts apsūdzības uzturētāju jautājumiem Šķēle, ja vien neradīsies iemesli tiesas sēdes atcelšanai, visticamāk, atšaudīsies, turpinot noliegt savu saistību ar šīs digitālās TV ieviešanas sakni - britu pastkastītes firmu Kempmayer Media Ltd.

Šķēle saikni noliedz, lai arī publiskajā telpā nonākušie krimināllietas dokumenti liecina, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā caur ārzonas trastu The Yew Tree Trust (YTT).

Šī trasta patiesā labuma guvēji ir Šķēles ģimenes locekļi – meitas un pirmā sieva. To, ka piedalījies trasta dibināšanā, Šķēle atzinis. Tomēr viņš kategoriski noliedzis, ka trastam ir jebkāda saistīta ar Kempmayer patiesajiem īpašniekiem.

Medijos jau līdz šim parādījušies materiāli vedina spriest, ka Šķēles ģimenei piederošais trasts caur divām citām ārzonu firmām kontrolējis vismaz 25% britu pastkastītes firmas daļu. Papildus tam to, ka Šķēles ietekme Kempmayer veidojusi vismaz 25% savās liecībās prokuratūrai jau 2006.gada nogalē atzina bijušais Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks. Saskaņā ar viņa liecināto Kempmayer iegādājās Ēķis un caur Liepnieku piesaistīja Šķēli, lai darījumam iegūtu politisko „jumtu.”

Pretrunā ar Liepnieka liecībām ir Šķēles septembrī tiesā liecinātais, noliedzot jebkādu savu īpašumtiesību saistību ar Kempmayer.

No apsūdzēto sola, uz kura sēž 20 personas (starp viņiem arī Šķēles labā roka, finansists Harijs Krongorns) PLL līderi paglābis fakts, ka prokuratūrai pēc tam, kad Liepnieks sniedza liecības, atklājot arī Šķēles līdzdalību projektā, neizdevās ārzonu jurisdikciju tiesībsargājošās institūcijās pietiekami ātri iegūt dokumentus, kas tieši apstiprinātu ārzonu firmu saikni ar Šķēles dibināto trastu. Tāpēc ar Liepnieka liecībām bija par maz, lai Šķēlem uzrādītu apsūdzību.

Liepnieks, kas ir vienīgais, kurš liecinājis par iespējamo Šķēles līdzdalību digitālas TV projektā, par savu sadarbību ar prokuratūru nekādu atalgojumu - apsūdzības mīkstināšanu - nesaņēma, jo toreiz vēl spēka nebija grozījumi krimināllikumā, kas ļauj mīkstināt apsūdzību personai, kura ziņo par smagāku noziegumu.

Šķēles dibinātā YTT vārds figurē arī materiālos, kas saistīti ar Latvijas kuģniecības (LK) privatizāciju, kura, kā ļauj spriest ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītās krimināllietas materiāli, īstenota divu grupu – Rīgas un Ventspils – interesēs. Rīgas grupas līderis bijis A.Š., kuru var atšifrēt kā Andri Šķēli.

Tiesa, LK privatizācijas lietā prokuratūra izmeklēšanu neveic, un neoficiālā informācija, kas ir Pietiek rīcībā, vedina spriest, ka to arī nav plānots darīt. Tādējādi iespējamā LK nozagšana, kuru īstenoja A.Š. un A.L. vadītas grupas, paliks tikai kā piemērs negodīgai lielu valsts uzņēmumu privatizācijai. Tas arī nozīmē, ka Šķēle saistībā ar LK privatizāciju var justies droši.

Ļoti iespējams, ka tikpat droši par nenonākšanu uz apsūdzēto sola Šķēle var justies arī saistībā ar digitālās TV afēru. Tā ir, jo maz cerību, ka kriminālprocesā, kuru prokuratūra aizvien izmeklē saistībā ar Kempmayer patiesajiem īpašniekiem (to vidū ar Šķēles vārdu saistītā Ratcliff), gaidāmi strauji pavērsieni. Lai arī prokuratūra vērsusies virknē ārvalstu jurisdikciju ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, vairāki avoti Pietiek atzinuši, ka izmeklēšana uz priekšu virzās ļoti gausi.

Pavērsiens digitālās TV lietā būtu, ja liecības par Šķēles saistību ar Kempmayer un šīs afēras organizēšanu sniegtu kāda no viņam pietuvinātam personām, piemēram, Šķēles bijušais advokāts Jānis Loze. Tomēr prognozes par Lozes interesi liecināt ir ļoti skeptiskas: lai arī izbeidzis attiecības ar Šķēli, viņš visticamāk nekad neliecinās pret viņu.

Kā izriet no prokuratūras apsūdzības digitālās TV lietā, ar Kempmayer palīdzību organizēta krāpnieciska shēma, kas viltus ceļā no valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs meitasfirmas Digitālais radio un televīzijas centrs ieguvusi 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, kuru apmaksātu no valsts naudas. Turklāt šī shēma radīja risku, ka no valsts rokām būtu izslīdējušas ap 200 miljonus latu vērtās 23% Latvijas mobilais telefons daļas.

Neviens no 20 lietā apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis. Valsts apsūdzības uzturētāji par labu valstij no apsūdzētajiem prasa piedzīt 2,3 miljonus latu.

Lai viestu lielāku skaidrību šajā lietā, jau šopiektdien, 8. oktobrī Pietiek pilnībā publicēs Jurģa Liepnieka liecības, kuras rāda, kāda bija Šķēles kā ekspremjera – un ne viņa vien – loma digitālās TV afērā.

Novērtē šo rakstu:

0
0