Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja esam dzīvi, izlasot kaut ŠO, visai tautai būtu jāiziet ielās, lai valsts un kultūras varu sagrābušajiem to atņemtu. Latvijas bērnus pēc Stambulas konvencijas akcepta pavisam drīz ar likumu aizliegs dēvēt un dalīt pēc to dzimuma, jo viņi, kad paaugsies, likumīgi drīkstēs savu dzimumu izvēlēties paši. Varas sadursme ar Rasnaču atklāj, kas ir kas.

Evaņģēlijs saka: “Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” /Mat.10:28/ Pirmie, agresīvie marksisti, boļševiki, bija tie, no kuriem nebija jābīstas, jo viņi kāva miesas. Ticības jaunmocekļu pulki liecināja, ka dvēseles sev nomaitāt neļaus, un šodien jau ir kanonizēti par svētajiem.

Šodienas marksisti (kultūr jeb Frankfurtes) pasauli pārveido pēc ideoloģijas, kas miesas un dvēseles nokauj jau bērniem. Pirmie bija vienkārši necilvēki. Ar šiem tik vienkārši vairs nav, jo tas jau ir valsts varas sātanisms, kas uz savas ideoloģijas altāriem upurē bērnus.

Latvijas prezidents apliecināja, ka ir gatavs šo sātanistu ierindai. Sātanisti ir visi, kas šo konvenciju atbalsta. Arī vadošā LV inteliģence, kas turas Satori.lv perversā starojuma laukā. Vējonis ir Lemberga auglis. Lembergs gadiem tēloja Sorosa kritiķi. Vējonī ventiņu mērs sevi pierāda kā Latvijas Sorosu.

Lūdzu Dievu, lai Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk šos NATO apsargātos sātanistus no Latvijas padzen – kamēr mūsu bērni un mazbērni ar varu vēl netiek piespiesti izvēlēties kļūt par dzimumkropļiem.

Tikt galā ar krieviem mums IR pieredze. Latvija LPSR sastāvā bija PSRS ārzemes, un pēc LPSR laika tauta vismasveidīgākajā veidā apliecināja, ka Atmodai ir gatava. Pēc divām pēcatmodas dekādēm šodien šādas tautas vairs nav. Tikt galā ar dzimummaiņas sātanistiem mums pieredzes nevar būt, jo sabiedrība ar mediju tehnoloģijām ir neitralizēta – gan mediju, gan valsts varas groži ir rokās pašiem bērnu dvēseļu bendēm jeb sātanistiem.

Stambulas konvencija atklāj, ka visam, kas Latvijā degradēts, bijusi sava nozīme. Arī Lata pazudināšanai, jo Lats bija viens no mūsu kultūrvēsturiskās pašapziņas stūrakmeņiem un simboliem. Lats savos monētu apļos sargāja arī mūsu tautas sakrālo zilbi “LAT”. Es ardievas gan Latam, gan Latvijai jau nodziedāju. Toreiz vēl cerībā. Vai šodien cerībai vēl ir pamats? Vērojot sabiedrības reakciju uz notiekošo un protestu formālo vārgumu, manuprāt, vairs nav.

Kultūra, dzeja, māksla, mūzika, tauta visu šo jēdzienu tradicionālajā nozīmē ir mirusi. Dzimumu Mātei Latvijai un tās vēl nedeģenerētajiem bērniem maina ar varu – ar valsts varu.

Latvieti, dziedi ardievas Tēvzemes pagātnei, senču un kultūras dižgaru mantojumam, jo tā sabiedrība, par kādu mūs pārveido pat dzimumu līmenī, vairs nebūs latviešu tauta.

Dievs, svētī tos dažus latviešus, kas vēl neesam sātanisti, kas vēl esam cilvēki un kas vēl ar karstu asinsgribu gribam izglābt savus bērnus.

Novērtē šo rakstu:

0
0