Iesaki rakstu:

Kad tālāk vairs nav, kur, tad tomēr izrādās, ka ir. Šis ir stāsts par slimu valsti, vājprātīgu birokrātisku aparātu, naudas un laika izšķērdēšanu, un tā vien šķiet, ka šodienas valsts aparāta cena ir totāls stulbums un infantīlisms.

Stāsts aizsākās pirms pāris gadiem, kad man nomira tētis. Mani putni (vistas) bija reģistrēti novietnē uz tēta zemes. Uz zemes, mājā, kur faktiski dzīvoju un esmu deklarēta.

Tētim aizejot, valsts un likuma izpratnē tie vairs nebija mani putni, bet gan tēta mantojums. Līdz mantojuma saņemšanai mani vajadzēja iecelt par aizgādni - saviem putniem. Jo kas zina, varbūt es tos slepus plānoju vest uz Panamu un atmazgāt caur tiem naudu vai iemainīt pret zeltu.

Ar to nepietiek, augstā Bāriņtiesa brauca apsekot, kā tad putni dzīvo, vai tiem ir pietiekami labturīgi apstākļi - vai putniem ir smilšu vanna? Vai putniem ir svaigs ūdens? Vai putni nav emocionāli traumēti un tiek nodrošināti ar jaunākajām relaksācijas metodēm.

Un tad es oficiāli, melns uz balta, saņēmu valsts dokumentu, ka man piemīt "kompetence turēt putnus". Saku godīgi, gandrīz aizrijos, to izlasot.

Pēc mantojuma (savu putnu) saņemšanas nepievērsu tam vairs uzmanību, lieki piebilst, kāpēc.

Nu jau labu laiku Bāriņtiesa nāk virsū ar nepieciešamo gala norēķinu - jāraksta iesniegums man un māsai par to, ka neiebilst, ka tieši es saņemu savus putnus mantojumā. Tāpat jānorāda, kas ar tiem darīts - respektīvi dots ēst, dzirdīti, rūpēts par to, lai būtu veseli, laisti laukā paskrieties, pieņemt smilšu vannas, sniedzu emocionālo atbalstu, ja kāda vista bija slikti noskaņota, utt.

Iesniegumā varēja norādīt, ka šo iespējams skatīt sēdē bez manas klātbūtnes, jo izrādās, būs vēl arī sēde. To arī norādīju. Tāpēc neviltots bija mans pārsteigums, šovakar saņemot uzaicinājumu uz Bāriņtiesas sēdi 2026.gada 26.janvārī.

Un tagad jautājums - kad valstī notiekošais ir pilnīgā pakaļā, vardarbība pret bērniem, to labbūtības apstākļi ir tik drastiski kā pie mums, kad sociālais dienests knapi elpo, jo netiek galā ar lietu apjomu, kad krīzes centri ir pārpildīti - vai tiešām putnu dzenāšana ir tas, ar ko valstī Bāriņtiesai vajadzētu nodarboties?

Tāda sajūta, ka dzīvojam padebilu tūdaliņu brīnumzemē. Bet kas ir pats briesmīgākais visā - parastais cilvēks ir bezspēcīgs šī idiotisma jeb "valsts institūciju" priekšā.

P.S. Palīdzi Dievs tam pamuļķu baram, kuri raksta likumus un vada valsti!

Pārpublicēts no Facebook.