Iesaki rakstu:
Vienotībai nav daudz manevru iespēju pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir aizmuguriski vienojusies ar opozīcijas frakciju Saskaņas centrs (SC) par kādreizējā Juridiskās palīdzības administrācijas direktora, mazpazīstamā jurista Jura Jansona virzīšanu Tiesībsarga amatam. Kuluāros pirmdien bija dzirdams, ka SC un ZZS parādījuši Vienotībai, ka tās spēj divatā vienoties par būtiskiem amatiem un politiski maznozīmīgais Tiesībsarga amats ir tikai treniņš pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Ja Vienotība izvēlētos balsot pret Jansonu, tā, iespējams, sevi pakļautu politiskas izolācijas riskam un palīdzētu sacementēt ZZS un SC (abām kopā ir 51 balss Saeimā) vienošanos, kura var būt tālejošāka par Tiesībsarga balsojumu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uz Pietiek jautājumu, cik svarīgi zaļajiem zemniekiem ir vienoties ar koalīcijas partneri par kopīgu Tiesībsarga kandidātu, ar platu smaidu zīmīgi pārlaboja: „Vienotībai ir svarīgi vienoties ar mums.” No Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā pirmdienas vakarā bija noprotams, ka Vienotība nav nobriedusi pret Jansonu vērst kritiku, pirms ar viņu tiksies un iztaujās. Pastāv liela iespēja, ka Vienotība nolemj norīt šo kārtējo krupi attiecībās ar koalīcijas partneri ZZS un pievienoties Jansona kandidatūras atbalstam.
Tomēr viens no Vienotības līderiem, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka ZZS vienošanās par Tiesībsarga kandidātu ar SC , nevis ar Vienotību ir pretrunā ar izpratni par normālām attiecībām koalīcijā un liek domāt, ka zaļajiem zemniekiem ar šo opozīcijas partiju ir kāda vienošanās. „ZZS vajag saprast, ar ko tad viņi ir koalīcijā. Vai ZZS biedri zina par šo spēli? Vai ir saimnieki savā zemē?” Pietiek pirmdienas vakarā norādīja Štokenbergs. SC , kuras pārstāvji Tiesībsarga amatam uzrunājuši Jansonu, ir parādījis, ka ar to ZZS un tā faktiskajam līderim Aivaram Lembergam ir vieglāk vienoties par jautājumu loku un kandidatūrām, nekā ar Vienotību, un tas, iespējams, jāvērtē jaunu iespējamu valdības koalīciju kontekstā.
Vienotības mēģinājums pirmdien pieteikt kā savu Tiesībsarga kandidātu bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu vairāk izskatījās kā mēģinājums publiski norādīt, ka ZZS un SC vienojušies par vājāku kandidātu, nekā reāls mēģinājums panākt Guļāna virzīšanu. Brigmanis pēc koalīcijas neslēpa to, ko neoficiāli atstāstīja daži Vienotības politiķi – zaļo zemnieku pārstāvji, vēl pirms otra puse paguvusi nosaukt Guļāna vārdu, paziņojuši, ka šis kandidāts ZZS nebūs pieņemams.
SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Pietiek apgalvoja, ka ar viņu Guļāna kandidatūru nav mēģināts saskaņot. Kuluāros pirmdien izskanēja, ka neoficiāli starp opozīcijas frakcijām apspriests arī bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vārds.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš bija iesaistīts neformālās partiju konsultācijās par Tiesībsarga kandidatūrām, Pietiek pirmdien atzina, ka ZZS līderu pirms vairākām nedēļām publiski pateiktais - Vienotība savu kvotu uz augstiem amatiem ir izsmēlusi - ir nosēdies daudzos. Tādēļ no vairākiem nopietni ņemamiem kandidātiem, kurus uzrunājusi Vienotība, bijis jūtams: viņiem nav īstas ticības, ka tiks nodrošinātas ievēlēšanai nepieciešamās balsis.
No citiem politiskajiem spēkiem neoficiāli dzirdēts viedoklis, ka Vienotībai nav pieticis prasmes neformālās konsultācijās saskaņot kandidātus. Pirmkārt, Vienotības sarunu vedēji, kā tas bijis daudzkārt iepriekš, vienošanos centušies panākt ne caur citu frakciju līderiem, bet otrā plāna deputātiem. Otrkārt, tā kandidātu saskaņošanā iesaistījusi pārāk plašu un atšķirīgi domājošu politiķu loku. Tieši tā izgāzta bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa kandidatūra, kura jau bijusi saskaņota starp SC un Vienotības vadību, kad atsevišķu Vienotības politiķu vizīte pie Endziņa viņam likusi atteikties no kandidēšanas, kas jau bija pat pārrunāta starp premjeru un Valsts prezidentu.