Iesaki rakstu:

Gan Valsts kanceleja (VK), gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzīst, ka Ministru kabineta (MK) noteikumus pārkāpt nedrīkst, tomēr netiek solīts nekāds reāls sods Zemkopības ministrijas ierēdņiem, kas patvaļīgi nolēmuši ignorēt valdības saistošos noteikumus, saskaņā ar kuriem veikalos jau kopš decembra nedrīkstēja būt nekādu "krējuma izstrādājumu" - bet saskaņā ar ministrijas prettiesisku atļauju tie pārdošanā joprojām ir. Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, kuras pamatā bija nolaidīga attieksme pret dažādiem normatīvajiem aktiem, premjere par šo normatīvo aktu ignorēšanu norāda, ka "cilvēcīgi šo situāciju var saprast", bet Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja "aicinās ministriju informēt par izveidojušos situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem situācijas risinājumam".

Pietiek jau ziņoja, ka Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM) nolēmusi pārkāpt Ministru kabineta noteikumus un patvaļīgi noteikusi, ka ar nosaukumu „krējuma izstrādājums” marķētus produktus drīkstēs tirgot līdz pat 1.jūlijam, lai gan pēc Eiropas Savienības regulas tapušajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais trīs gadu pārejas periods beidzās jau pērnā gada 13.decembrī, kad arī visiem produktiem ar šādu nosaukumu no veikalu plauktiem bija jāpazūd.

Ja vienkāršais iedzīvotājs sadomātu nepildīt Ministru kabineta noteikumus, tam pienāktos tāds vai citāds sods, taču, ja valdības noteikumus ignorē ministrija, izrādās, nedz tai, nedz tās ierēdņiem nekādas sankcijas nav paredzētas, pat vairāk – šim resoram pašam palūgs atrast veidu, kā nelikumīgo situāciju padarīt likumīgu.

„Valsts kanceleja aicinās ministriju informēt par izveidojušos situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem situācijas risinājumam,” - tā uz jautājumu, kāda būs Valsts kancelejas reakcija uz Zemkopības ministrijas lēmumu nepildīt Ministru kabineta noteikumus, atbildēja Valsts kancelejas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Znotiņa-Znota.

Vēl draudzīgāka pašas kādreiz vadītajai ministrijai ir premjere Straujuma. „Cilvēciski šo situāciju var saprast, bet MK noteikumus pārkāpt nedrīkst. ZM un atbildīgie dienesti nes atbildību par šo lietu,” Laimdotas Straujumas viedokli pauda viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga, nevēloties precizēt, kādā veidā notiek „atbildības nešana”.

Zemkopības ministrijai (ZM) gan ir īpašs skaidrojums, kādēļ netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, bet gan izlemts esošos noteikumus neievērot. „Ražotāji informēja, ka pēc 2014. gada 13. decembra, kad nosaukumu “krējuma izstrādājums” ir aizliegts izmantot uz iepakojuma, atsevišķu iepakojumu krājumu izlietošanai pēc 2014. gada 13. decembra nepieciešamais laiks ir vēl 1 vai 2 mēneši un tikai dažu “krējuma izstrādājumu” produktu iepakojumi varētu tikt izmantoti līdz vasaras vidum. Lai neradītu situāciju, ka tiek pasūtīti jauni iepakojamie materiāli ar produkta nosaukumu “krējuma izstrādājums” posmam līdz 1. jūlijam (jo MK noteikumos iekļautais pagarinājuma datums būtu piemērojams visiem ražotājiem), tika nolemts atļaut izlietot uzkrājumus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un negrozot MK noteikumus,” informē ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.  

Pietiek jau ziņoja, ka piena produktu nosaukumi ir aizsargāti visā Eiropas Savienībā (ES) un ir pat īpaša ES regula, kas liedz piena produktu nosaukumus izmantot uz produktiem, kuros izmantoti arī citi produkti, piemēram, augu tauki, emulgatori utt. Latvija šo normu ieviesa ar pagājušā gada 13.decembri, un par to pat tika ziņots īpašā Zemkopības ministrijas paziņojumā. Ražotājiem šis lēmums bija zināms jau laikus, un tiem tika dots trīs gadu pārejas periods, kurā drīkstēja iztirgot saražotā iepakojuma krājumus.

Tomēr veikalu plauktos blakus krējumam vēl joprojām gozējas arī "krējuma izstrādājumi", vedinot domāt, ka tie tur aizstāvējušies vēl no pērnā gada decembra sākuma. Viens no tiem, kurš turpina tirgot produktu ar šādu aizliegtu nosaukumu, ir Tukuma piens.