Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Jānis Skagalis

10.08.2019. 14:58

Par cik "Prorektoru divkauja" nav īsti internetā pieejama (tad jālūdz Viloram ,lai varētu iepazīties),piedāvāju vēsturnieka no LU Zigmāra Turčinska sagatavotus materiālus
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kgb-slepenie-arhivi.-spiegu-speles-latvija-metodes-panemieni-un-personas.a259750/
Es tik tā.Interesanti cik lielas algas ir LU Vēstures institūtā? Varbūt ,ka IZM ministre norādīs ,ka lūk še ir nekārtība LU?



"„Dolgij poedinok", kura autors ir Jānis
Lukaševics

Atbildēt

Jānis Skagalis

10.08.2019. 14:43

Bet arī Pēteris Lauva saņēma novērtējumu noLVU mācībspēkiem .Viņi kaut ko tur savā izsprieda un iedeva "vilka pasi" viņam.Dokumentus viņam aiznesa kāds cits prorektors(vai tas nebija Niedrītis?) Neraugoties uz to ,ka pasākumu organizēja VDK , bet pasūtīja kungi no Rietumiem, tikuntā LU autonomija bija pietiekami liela ,lai tādu pasākumu apstādinātu.Protams, G.Lučanskim, neviens tā oficiāli nav paldies pateicis,ka viņš , ebrejs būdams, glābis latviešus no nelaimēm.Bet ebrejam pie tā nav jāpierod.Labāk pelnīt naudu nekā gaidīt pateicību.
Un tagad JKP sponsori vai ietekmīgas personas kautko grib...

Atbildēt

Jānis Skagalis

10.08.2019. 14:34

Varu Jums atbildēt.LU prot ievēlēt rektoru,tas jau ir ievēlēts. jā augstskolu vide intrigu ziņā ir visizcilāka, Umberto Eko par to ir spilgts izteiciens.Bet katrā ziņā LU ir dziļas demokrātiskas tradīcijas , tostarp arī PSRS laikā bija LU autonomija ,kura pieņēma savus akadēmiskos, nevis komunistiskās nomenklatūras lemumus.Jā tieši tā.
Minēšu piemēru.
Slepeno dienestu vidē daži kādreiz atļaujas rakstīt memuārus.Nē, nē .Jānis Reiniks vai N.Mežviets tādus rakstīt negrasās.Bet ir citi , kas raksta. Piemēram , bija tāda bijusī MI-5(vai 6) priekšniece ,kas pēc demisijas izlēma rakstīt memuārus.Nu kas var brīvam cilvēkam to liegt, vai tad viņai kas slēpjams ?! Bet viņai ienāca prātā ģeniāla doma-ja jau ir MI5 UN MI6, tad taču ir arī MI4,MI3,MI2,MI1? Un viņa griezās attiecīgajā informētajā daļā -sak nu pastāstiet man kas tur īsti ir tas MI4? Un viņai atbildēja, par vēlu tu nāc mīļā,agrāk jā, bet tagad mēs neesam tiesīgi sniegt tādu info sniegt.Nu tas par to ka gan dienestos, gan visur citur nepieciešama nopietna attieksme pret lietu.Kās būs ja visi ķirurgi būs slikti sagatavoti un strādās nevērīgi?Ja LU dekāni tiks nevis akadēmiski ievēlēti, bet ar šauras grupas interesēm atbistošām īpašībām un politiski iecelti?
Bet tādas iespējas pastāv, vismaz subjektīvi vērtējot IZM ministres viedokli par stagnējošo LU pārvaldes situāciju
https://www.facebook.com/suplinska/videos/preses-konference-izglītības-un-zinātnes-ministrija-kurā-informējam-par-ikvd-kon/895772014090087/

Bet lai būtu piemērs ,ka parāda LU autonomijas noderīgumu.LU ir bijuši dažādi prorektori.Piemēram LU prorektors saimniecības lietās Grigorijs Lučanskis.Vai prorektors darbam ar sabiedriskajām organizācijām Pēteris Lauva .Pec darbības LU , abi saistīti ar lielo biznesu
Lučanskis Austrijā' Nordex'
https://www.vestnesis.lv/ta/id/5325
Bet Peteris Lauva ar Skonto:
https://www.tvnet.lv/4772354/5-dala-nejausibas-un-veiksmes-loma
Bet kā viņi līdz tam nonāca.Ir Pētera Lauvas memuāri "Prorektoru divkauja". Tajā nedaudz aprakstītas abu prorektoru attiecibu nianses.Grāmata nav izdota, bet ir bijusi publiski lasāma internetā. "darbs ar sab. organizācijām" padomju valodā nozīmēja ,ka cilvēku izvirzījusi VDK un viņš izpilda tās uzdevumus. Kādi tie bija un kā tas izpaudās un kā tad Lučanskis kaitēja izpildīt PSRS drošības orgānu uzdevumus?Klāt nebiju, bet P.Lauva centās pārliecināt latviešus būt patriotiem, apvienoties, cīnīties un tādā garā.Lučanskis kā tāds velns visu šo labo sēklu rāva ārā un dēstīja savu nešķisto. Citiem vārdiem P.Lauva izpildīja provokātora pienākumus, bet G.Lučanskis pastāvīgi traucēja viņam izpildīt darba pienākumus, kas saistīti ar Padomju valsts drošību.VDK attiecīgi reaģēja un Padomju iekšlietu iestādes atrada ,ka viņš zadzis.Šķiet ,ka mebeļu sekciju.Par to arī saņēma taisnīgu sodu-8 gadus Permā.Bet arī Pēteris Lauva saņēma novērtējumu noLVU


Atbildēt

Žulis

10.08.2019. 14:29

Ja latvietis ir ieņēmis savā gaišajā galvā, ka 2+2 ir 5, tad nekas to nevar izmainīt: ne norādījums uz idiotismu, ne runga pa galvu. Var līdzēt tikai kaps - gaišā latvieša novietošana Tartarā. Tāpēc latviešos neviens cittautietis nesaskata veselu saprātu.

Atbildēt

xfghnghdxghn

10.08.2019. 10:48

jobb valsts aparāts jāsamazina par 90%%%%%%%%%%

Atbildēt

Andris

10.08.2019. 09:00

Izskatās pēc “budžeta dalīšanas”!kā mākam tā dalām,jeb kā iepriekšējo valdīšanas vissu laiku....

Atbildēt

Jānis Skagalis

10.08.2019. 06:20

»

osis

Tas, ka labs zinātnieks nenozīmē , ka labs rektors.. administrācija viņam drausmīga ... viņus interesē tikai krēsli un nauda, vienkāršie LU pasniedzēji pie kājas...tāpēc jau vajadzēja šmaukties ar vēlēšanām


Tavs arguments ir pamatots-labs zinātnieks negarantē ,ka būs labs rektors.Pat vairāk ,labs rektors nenozīmē ,ka LU būs laba pārvaldība, karaļa poltiku realizē viņa galms,šai gadījumā LU administrācija. neesmu bijis LU rektorātā ,nezinu ,kas tur notiek, bet vēlēšanu procesā tika publiskoti argumenti kāpēc viens vai otrs kandidāts der vai neder.Un viens no tiem-ievēlēja I.Muižnieku, bet reālo politiku LU nosaka citi,precīzāk citas.Un tās citas uzvedās nevis korekti , bet necienīgi.Profesors Borzovs pat parupji izteicās.Tātad ,ja grib ,lai I.Muižnieka vai kāda cita rektora vadība būtu LU veiksmīga, ir jaatrisina sasāpējušās problēmas administrācijā.Un vai tikai?Vai LU Juridiskajā fakultātē arī nav nepieciešamas izmaiņas, varbūt pat reorganizācija?Man labāk patīk biznesa terminoloģija , morāli-ētiskos vārdus atstāsim teologiem.Tad nu lūk.Ja LU salīdzina ar uzņēmumu,teiksim "Olainfarm", tad grupējums ,kas parņēmis varu šai uzņēmumā cenšas realizēt savas ekonomiskās intereses.Taču realizācijas ceļi varbūt dažādi.Vieni mēģinās aktīvi daboties uzņēmuma tirgos,pādot produktus ar max. pievienoto vērtību, peļnu iegūldīt pašos perspektīvākajos produktos un tirgos, lai gūtu sev patiešam lielu kapitālu.Tas ir kapitālisms.Bet ir arī cita pieeja.Sagrābjot uzņēmumu, var izlaupīt tā apgrozāmos līdzekļus,konkurentiem iztirgot perspektīvākās iestrādnes utt.galu galā ražošanas iekārtas var nodot metāllūžņos.Vai Latvijā tā nav ierasta prakse?
Nu tad nu lūk .LU darbinieki-gan mācībspēki,gan tehniskie darbinieki, kā arī studenti un LU sadarbības partneri-lūk tas ir reālais kapitāls, kurā jaattīsta ,kurā jāiegulda un kurš var dot milzīgu atdevi.Un trauksmes signāli, ka kapitāls tiek iznīdēts ,ka nav lietišķas biznesa vides, bet sazinkas ir jāņem vērā:
https://jauns.lv/raksts/zinas/343714-ir-verhuska-un-ierindnieki-ari-silvijai-radzobei-skarbs-viedoklis-par-lu-notiekoso


Atbildēt

jurists

09.08.2019. 22:24

»

Jānis Skagalis

Dažu iemeslu dēļ sabiedrībā var rasties iespaids ,ka LU rektora ievēlēšana ir saistīta ar būtiskiem pārkāpumiem ,tik nozīmīgiem ,ka būtu akceptējams tas, ka IZM neatzīst ne rektora ievēlēšanu , ne LU rīcībspēju sevi pārvaldīt (un ieceļ politisko pārvaldnieku).Šeit nedomāju A.Priedīša 'ad-hominem' tipa...


Smieklīgi, ka universitāte pati nemāk ievēlēt rektoru - un tagad politiski caur vienotības mēdijiem stumj Šuplinskas nomelnošanu ... tas viss pierāda, ka iespējams LU nauda aiziet šīs partijas kasei - tāpēc arī jāpaliek vietā par katru cenu..

Atbildēt

osis

09.08.2019. 22:21

»

Jānis Skagalis

Un turpinot tēmu man atliek secināt -ne jau pats vēlēšanu process LU satrauc JKP politiķus,iespējams , tai skaitā , arī IZM ministri, bet kas cits.Tika ievēlēts 'nepareizais' kandidāts,bet 'pareizais' nesaņēma LU Satversmes sapulces atbalstu.Tas, ko var sagaidīt no I.Muižnieka vadības -to varēja prognozēt...


Tas, ka labs zinātnieks nenozīmē , ka labs rektors.. administrācija viņam drausmīga ... viņus interesē tikai krēsli un nauda, vienkāršie LU pasniedzēji pie kājas...tāpēc jau vajadzēja šmaukties ar vēlēšanām

Atbildēt

nost ar čekistiem LU vadiba

09.08.2019. 22:19

»

Cyril

гавно латыш


Kauns par LU - rektoru nemāk ievēlēt un tagad gāž virsū melus ministrei , šķiet nopirkuši visus raidījumus TV, pats pusievēlētais projektors skraida pa avīzēm un žurnāliem...ārprtāts, kā var krēsls pieaugt pie pēcpuses vai arī tomēr tās jaunās ēkas ir ļoti ienesīgas..... KAUNS LU

Atbildēt

to DDD

09.08.2019. 01:10

Nekļūsti smieklīgs, tie jaunie valsts pārvaldē vairākums ir radinieki, dēli un meitas jau iesūnojošajām ministriju "mēbelēm". Valsts pārvalde atgādina feodālisma iekārtu, kur amatus manto! NEVIENS ministrs NEVIENĀ ministrijā nespēs salauzt labi strukturēto un izcili pašaizsargājošo sistēmu. Parasti notiek vienkārša sabotāža ministru padarot par izsmiekla objektu. Perfekts raksts kur LU pasniedzēja un profesore, teātra zinātnes speciāliste Silvija Radzobe saka, ka ir augšas un apakšas. Tā ir gan LU, tā ir ikvienā ministrijā, tā ir visā valstī! Ir MĒS un jūs. Mēs, tie MĒS, kas saņem no trīs, pieci, septiņi, desmit tūkstošši mēnesī un jūs, kas saņem līdz 1000 eiro! Parodija par valsti un tās pārvaldi pilnīgi visos limeņos! Un kā teica kāds bārdainais bandīts andža - atrodiet man lielāko kretīnu augstam amatam...

Atbildēt

Jānis Skagalis

08.08.2019. 23:21

Un turpinot tēmu man atliek secināt -ne jau pats vēlēšanu process LU satrauc JKP politiķus,iespējams , tai skaitā , arī IZM ministri, bet kas cits.Tika ievēlēts 'nepareizais' kandidāts,bet 'pareizais' nesaņēma LU Satversmes sapulces atbalstu.Tas, ko var sagaidīt no I.Muižnieka vadības -to varēja prognozēt,jo viņš jau bija rektors.Cik saprotu LU ir problēmas ar darbinieku atalgojumu, tajā skaitā arī ar godīgu tā sadalījumu.Vesturnieku pasniedzēji saņem daudz mazāk nekā juristi. Un ja valsts līmenī pastāv koruptīvā sistēma, tad tā neizbēgami pastāv arī LU-tātad kā tiek apsaimniekoti LU studentu iemaksātā naudiņa un nodokļu maksātāju samaksātais.Jā daudz šīs naudas tiek izlaupīts, un diemžēl šīs izlaupīšanas sistēma ir pamatīgi būvēta, gan jau LU jur.fak.absolventi(un mācībspeki?)
ir savas zināšanas un spējas ir realizējuši šādā nekrietnā veidā.
Un kas tad ir' pareizais ' kandidāts? Zinātnieks?Administrators?Ideologs?
Nē , tas ir cilvēks , kas pret nelielu , bet taisnīgu atlīdzību ļaus izlaupīt LU.Cilvēks,kura promocijas darbs ir pieklājīgs salīdzinot ar citiem pseidozinātniskajiem sacerējumiem, tomēr ar šādu darbu nevajadzētu ļaut kļut ne par dekānu, ne LZA akadēmiķi, un jo īpaši par LU rektoru, jo no viņa izpratnes par zinātni un zinību apguvi būs izšķiroši daudz kas atkarīgs.Jo rektors ir LU galva!
Lai būtu piemērs.O.Spārītis ir Latvijas Zinātņu akademijas prezidents. Māris Kļavīņš ir Latvijas Zinātņu akademijas īstenais loceklis. I.Muižnieks arī ir akadēmiķis.Tā var turpināt ilgi.Labāk sākt ar izņēmumiem.Un tas būtu G.Berzīņš.
Viņš arī ir ievēlēts kaut kur tur.Tikai organizācija saucas Latvijas Zinātnes akadēmija.

https://www.jf.lu.lv/en/par-mums/ul-media/news/zina/t/45983/

https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281553-lu-rektora-kandidati-gaisina-pagatnes-enas.htm

https://www.bvef.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/49156/

Tā nu tas ir .LZA akadēmiķis var īsti skaidri nezināt kādā organizācijā ievēlēts.Nekas jau liels.Bet tas parāda attieksmi pret akadēmisko pētniecību. Un -attieksmi pret godīgu darbu. Tiem ,kas tic ,ka pie šādas attieksmes godīgs darbs tiks novērtēts un apmaksāts-neceriet,neceriet,neceriet.

Atbildēt

DDD

08.08.2019. 22:35

»

Kādas raudzes juristes ir Akmentiņa, Depkovska un Dambīte?

2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā Ilga Šuplinskas apgalvoja, ka "notiek konsultācijas ar vairākiem neatkarīgiem juristiem, kas visi vienā balsī norāda uz noteiktu procesa pārkāpumu Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās". 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre Ilga...


Tas pats rokraksts, kas gara darbos par Šuplinskas skolnieces gaitām. Tikai varētu papildināt, ka valsts aparātā ir 90% tādu profesionāļu un jaunajiem spēkiem izveidot jēdzīgu komandu ir ļoti grūti dēļ tām sistēmas amēbām, kas tur eksistē. Bet pamēģini atlaist. Vot izgāzīsies šīs trīs kundzes tiesā, ir iemesls arī atlaist :)

Atbildēt

Jānis Skagalis

08.08.2019. 22:30

Dažu iemeslu dēļ sabiedrībā var rasties iespaids ,ka LU rektora ievēlēšana ir saistīta ar būtiskiem pārkāpumiem ,tik nozīmīgiem ,ka būtu akceptējams tas, ka IZM neatzīst ne rektora ievēlēšanu , ne LU rīcībspēju sevi pārvaldīt (un ieceļ politisko pārvaldnieku).Šeit nedomāju A.Priedīša 'ad-hominem' tipa argumentāciju, bet gan parāk akadēmisko argumentāciju no LU puses.Vajadzētu paskaidrot vienkāršāk un politiskāk, kā to , piemēram dara LZA prezidents O.Spārītis:
https://xtv.lv/rigatv24/video/rmO7rDm4pMK-pret_lu_verstaja_reiderisma_kede_iesaistits_ari_olainfarm_apgalvo_sparitis

Ir, piemēram ,dzirdēts , ka LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs kaut ko ne tā darījis vai apgalvojis.Atvainojiet, bet viņš rīkojās atbilstoši spēkā esošajiem LU noteikumiem, citādi rīkoties viņš nevarēja. Un akadēmisko personālu , piem. LU Senāta locekļus šajās vēlēšanās ievēlēja ar relatīvō vairākumu-ievēlēja tos ,kas saņēma vairāk balsu.Par to protestu nebija. Un arī LU rektoru vēlēja pēc šādiem noteikumiem.M.Kļaviņam bija jāpakļaujas LU pieņemtiem noteikumiem , nevis jāizdomā sava kārtība un viņš tā arī izdarīja.Cits jautājums- vai tie noteikumi ir vislabākie iespējamie?Manuprāt Tehniskajā Universitātē vai Ventspils augstskolā ir labāki.Un atbilstoši šiem labākiem ievēlēšanas principiem notika 2 vēlēšanu kārta, kaut juridiski jau pirmajās vēlēšanās tika ievēlēts rektors, tomēr ievēlēšanas noteikumi nebija labākie un atstāja vietu šaubām un strīdiem, tāpēc LU savas autonomijas ietvaros rīkoja 2 kārtu. Tā ir mana, privātpersonas interpretācija.
Un kādi gan argumenti ir IZM? Var par nosaukt par neatkarīgiem ekspertiem no ministrijas vadības atkarīgas ierēdnes un visu ko var sagudrot un tomēr kādi ir realie politiskie argumenti JKP un tās politiķiem?

Atbildēt

j.

08.08.2019. 22:15

»


Tā viš i!

Atbildēt

...

08.08.2019. 21:12

»


Jūs uzskatiet, ka lieki zināt sabiedrībai, kas novērtē Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīcību? Lieki zināt, kas ir Akmentiņa, Depkovska un Dambīte? Tas ir lieki tikai tādā gadījumā, ja mērķis attaisno līdzekļus. Tomēr Latvija ir tiesiska valsts un pagaidām likumam ir pakļauti visi, tai skaitā ministri, kuri vēlas izrēķināties ar tiem, kas viņiem nepatīk. Ja Jūs uzskatiet, ka lieki zināt, kas spriež tiesu, neesot apveltītam ar šādām tiesībām un esot apdalītam ar jebkādu saprašanu par tiesiskumu, tad Jums būs laba arī linča tiesa, ja vien tā saskanēs ar Jūsu viedoklis, kas, izskatās, ka pārsniedz Satversmes 100. pantā noteiktās vārda brīvības robežas. Tas sen ir pāri tām robežām, ko atļaujas ASV 1. labojuma ietvaros. Naida kurināšana. Nekas vairāk.

Atbildēt

Kādas raudzes juristes ir Akmentiņa, Depkovska un Dambīte?

08.08.2019. 19:53

2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā Ilga Šuplinskas apgalvoja, ka "notiek konsultācijas ar vairākiem neatkarīgiem juristiem, kas visi vienā balsī norāda uz noteiktu procesa pārkāpumu Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās". 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, norādot kā avotu Izglītības kvalitātes valsts dienestu, nevis Izglītības un zinātnes ministriju, nāca klajā ar jau konkrētu pārkāpumu uzskaitījumu. Tikai 2019. gada 19. jūlijā, pēc Latvijas Universitātes pieprasījuma, Izglītības un zinātnes ministrija nolēma iepazīstināt rakstveidā Latvijas Universitāti ar ministres jau iepriekš publiski izteiktu viedokli, kas sākotnēji esot balstīts uz neatkarīgo juristu spriedumiem, bet tad uz IKVD konstatēto. Dokumentu, kas konstatē pārkāpumus parakstīja ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, bet sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte (zinātne un inovācijas) Anita Depkovska un juriskonsulte Inga Akmentiņa. Pietiek.com publicētā informācija apstiprina, ka pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās rektora, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās konstatēja Anita Depkovska un Inga Akmentiņa. Turklāt, kā izrādās, pārkāpumu konstatēšanā piedalījās arī IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte.

Lai gan valsts civildienesta ierēdnim atbilstoši Valsts civildienesta likuma 1. pantam jābūt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojālam, profesionālam, kā arī politiski neitrālam, tomēr valsts civildienesta ierēdnis nav neatkarīgs savos spriedumos, jo atrodas valsts dienestā, tātad pilda valsts pārvaldes uzdevumus un pakļaujas valsts pārvaldē noteiktajai hierarhijai. Valsts civildienesta ierēdņu rīcība ir formalizēta un pakļauta noteiktiem priekšrakstiem. Ministrs nekonsultējas ar valsts civildienesta ierēdņiem. Ministrs uzdod pārbaudīt procedūru, bet valsts civildienesta ierēdņi pārbauda un atzinuma veidā sniedz viedokli. Ministres konsultēšanu likums neparedz. Tātad jāsecina, ka 2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā izglītības un zinātnes ministre paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas.

Tomēr, kā rādās, arī 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre ir paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas, jo slēdzienu sagatavoja nevis IKVD, bet Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņi.

2013. gada 23. aprīļa noteikumu "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.6. apakšpunkts nosaka, ka IKVD funkcija ir "kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai". Šīs funkcijas ietvaros IKVD arī pārbauda, vai notikuši Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētie "šā likuma [Augstskolu likuma] un augstskolas satversmes" noteikumu pārkāpumi, satversmes sapulcei vēlot rektoru. Tātad tā nav ministrijas funkcija, bet gan funkcija, kas konkrētajā gadījumā pārņemta pilnvaru pārņemšanas kārtībā. Funkcijas nav strauts, kur katram slāpstošajam pasmelties. Atbilstoši IKVD nolikuma 1. punktam tā ir pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tātad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta otrajai daļai pilnvaras var pārņemt tikai izņēmuma gadījumā. Tā kā pilnvaras nevar pārņemt ministre, jo tas ir administratīvais process, tad pilnvaru pārņemšanai bijis jānotiek pēc valsts sekretāres rakstveidā izdota rīkojuma, kas attiecīgi iepriekš rakstveidā saskaņots ar ministri. Tas nozīmē, ka 2019. gada 16. jūlijā Rīta Panorāmā un 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē ministre ir maldinājusi sabiedrību par Izglītības un zinātnes ministrijas un konkrēti ministres lomu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces vēlēšanu pārbaudē. Turklāt ministre joprojām maldina sabiedrību, nesniedzot apsvērumus, kāpēc vēlēšanu pārbaude uzdota ministrijas valsts civildienesta ierēdņiem.

Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neuzskaita konkrētus gadījumus, kad drīkst pārņemt kompetenci, tomēr katrā konkrētā gadījumā pilnvaru pārņemšana ir jāpamato ar apsvērumiem, kas atbilst likumības un samērīguma nosacījumiem, bet administratīvajā procesā apsvērumiem jābūt vērstiem arī uz personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Pietiek.com lasītājiem būs interesanti uzzināt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte Inga Akmentiņa, spriežot pēc publiski pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām, lielāko daļu savas ierēdņa karjeras pavadījusi iekšlietu sistēmas specializētajā valsts civildienestā, 2000. gadā sākot kā galvenā inspektore Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, 2002. gadā turpinot turpat kā inspektore, tad 2003.-2004. kā galvenā speciāliste, 2005. gadā vecākā inspektore. 2006.-2007. norādīta kā vecākā inspektore Valsts policijā, bet 2008-2012. vecākā referente Iekšlietu ministrijā. 2013. gadā Inga Akmentiņa atkal nonākusi Valsts policijā par vecāko inspektori, bet jau 2014. gada 28. oktobrī beigusi pildīt amatu. 2015. gada 6. oktobrī konkursa kārtībā sākusi darbu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsultes amatā, tomēr, kā rādās, tas nebija viņas aicinājums, jo jau 2018. gada 26. februārī Inga Akmentiņa konkursa kārtībā iecelta no 2018. gada 26. feburāra Maksātnespējas admonistrācijas Pirmajā uzraudzības departamentā par juriskonsulti uz noteiktu laiku, kas, kā rādās, beidzās 2018. gada 18. maijā, jo tad iesniegta deklarācija, ko iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus. 2018. gada 25. oktobrī sāktas gaitas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā par juriskonsulti, bet vēl gadam nenoslēdzoties, uzsāktas juriskonsultes gaitas Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad juriskonsultes Ingas Akmentiņas valsts civildienesta gaitas izglītības un zinātnes resorā nesasniedz pat gadu, bet pirms pārbaudes veikšanas knapi pārsniedz pusgadu. Pat tik primitīvs zinātnisku publikāciju meklētājs kā GoogleScholar neuzrāda jelkādu pamanāmu Ingas Akmentiņas akadēmisko vai zinātnisko darbību jurisprudences laukā, kur nu vēl augstākās izglītības tiesību jautājumos, kas varētu atsvērt viņas pieredzes trūkumu izglītības un zinātnes resorā vispār.

Anita Depkovska - lai arī izglītības un zinātnes resorā atbilstoši valsts amatpersonu deklarācijām ir pieredzējusi, jo sākusi un turpina valsts civildienesta gaitas šajā resorā kopš 2006. gada 21. marta, kad iesniegta pirmā deklarācija, tomēr, iepazīstoties ar konkrētās pesronas gaitām, ievērojams, ka viņas darbības lauks sākotnēji saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas juridiskajiem jautājumiem, bet nonākšana Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsultes zinātnes un inovāciju jautājumos drīzāk saistāma nevis ar konkrētās personas kompetenci kā ar ministrijā īstenoto "genocīdu" pret patstāvīgi domājošām ar spriestspēju apveltītām personām ar īstu izglītību. Anitu Depkovsku ar jurista kvalifikāciju apveltījusi Sociālo tehnoloģiju augstskola laikā, kad augstskolas vadība īstenojusi tādus likumpārkāpumus, par kuriem 2003. gadā bija anulēta licence tiesību zinātņu studiju programmai (https://www.tvnet.lv/6242165/1500-socialo-tehnologiju-augstskolas-studenti-nespes-pabeigt-studijas) un par kuru faktiski turpināšanu 2005. gadā bija atteikta akreditācija arī studiju programmai juriskonsulta specialitātē (https://www.apollo.lv/4741401/nepieskir-akreditaciju-augstskolas-programmam). Savukārt maģistra grādu Anita Depkovska ieguvusi tikpat obskūrā veidojumā kā STA, proti, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūtā, ko tautā dēvē par Jura Bojāra institūtu. 2007. gadā aizstāvētais maģistra darbs "Starptautiski tiesiskās sadarbības aspekti Latvijai kā starptautiskā civilprocesa dalībniecei un Eiropas Savienības dalībvalstij ar ārvalstu elementu klātbūtni" trūkst ne tikai zinātniska pamata, bet darbs var kalpot kā koloss tādam nezināšanu un nesaprašanas līmenim, kas apšauba jurista diploma izsniegšanas pamatotību vispār. Šī darba vienīgā vērtība, ja to izmanto kā uzskates līdzekli, kā atklāt nepamatoti izsniegtus diplomus un kā nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav jāraksta nekāds darbs ar pretenziju uz diploma saņemšanu.

Daiga Dambīte savā pieredzē izglītības un zinātnes resorā neatpaliek no Ingas Akmetiņas, jo valsts civildienesta gaitas iepriekš saistītas ar citiem resoriem. No 2003. gada 6. jūnija līdz 2009. gada 31. augustam viņa pildījusi Valsts zemes dienestā direktores vietnieces pienākumus. Jāteic, ka civildienesta gaitu sākšana brīdī, kad Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatu pildīja Guntis Grūbe, par kura rīcību 2003. gadā rosināta disciplinārlieta robežzīmju jautājumā un kura Valsts pārvaldes iekārtas likumam un administratīvā procesa principiem neatbilstoši rīcība, organizējot iestādes darbu, bija par pamatu lūgt 2005. gadā pārcelt Gunti Grūbi uz Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta direktora vietnieka amatu, kur viņš varētu mazāk kaitēt ar savu nezināšanu apjomu. 2011. gadā iesniegtā deklarācija, pildot Valsts zemes dienestā zemes robežu strīdu komisijā valsts amatpersonas amatu, liecina, ka darbs Valsts zemes dienestā faktiski nebija pārtraukts. Sākot ar 2012. gadu, sākts darbs KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas galvenā speciālista amatā, kas beigts tikai 2018. gadā, kad arī sāktas gaitas izglītības un zinātnes resorā Juridiskais un nekustamo īpašumu departaments direktora vietnieces amatā. Interesanti būtu noskaidrot Daigas Dambītes iesaisti darba tiesību pārkāpumos, par kuriem sabiedrība uzzināja ar Jutas Strīķes gadījumu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos. Ja Ingu Akmentiņu un Anitu Depkovsku iepriekš GoogleScholar faktiski neatpazīst, tad Daiga Dambīte pazīstama kā zemes politikas eksperte. Zemes politikas ekspertīzei klāt nāk arī robežu strīdu noteikšanas kompetence, ko nosaka Latvijas Universitātē 2010. gadā aizstāvētais bakalaura darbs, acīmredzot, par profesionāli iepazītu tēmu "Zemes robežu strīdu izskatīšanas kārtība Latvijas Republikas lauku apvidos".

Kopsavilksim - lai atklātu pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās vēlēšanas - rektora, Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas - ministrija uzskatīja par pareizu piesaistīt juristus, no kuriem diviem nav pat ar gadu ilgu pieredzi izglītības un zinātnes jomā, no kuriem visiem trijiem nav nekādu publiski zināmu akadēmisku vai zinātnisku sasniegumu jurisprudencē vai augstākās izglītības tiesībās. Divām personām nav pat pieredzes akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, bet vienas akadēmiskie un zinātniskie sasniegumi aprobežojas ar publikācijām par zemes politiku un bakalaura darbu zemes robežu noteikšanā, proti, jautājumā, par kuru profesionāli bijusi līdzatbildīga Guntim Grūbem brīdī, kad rosinātas disciplinārlietas, dienesta pārbaudes un kad beigās atzīta viņa neatbilstība ieņemamajam amatam. Un šie ir tie "kolosi", kas "konstatēja" pārkāpumus vai drīzāk, kas bija gatavi parakstīt un uzņemties atbildību par to, ko patiešām nezina un nesaprot.

Valsts civildienesta ierēdnim jānodrošina tiesiskums, stabilitāte, efektīvitāte un atklātums valsts pārvaldē (Valsts civildienesta likuma 1. pants). Tātad brīdī, kad uzdotais neatbilst kompetencei valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums iebilst ar pamatotiem argumentiem pret uzdoto. Konkrētajā gadījumā, kā redzams, valsts civildienesta ierēdņi rīkojušies prettiesiski. Tikpat prettiesiski rīkojušās arī valsts sekretāre un ministre, uzdodot un piekrītot tam, ka nekompetentas personas veic tām neraksturīgas funkcijas ar mērķi atklāt to, par ko ministre bija pārliecināta vēl pirms tas bijis atklāts un par ko pasteidzās pastāstīt visiem, tai skaitā aizstiept uz Valsts prezidenta kanceleju dokumentus par procesu, kur vēl nav pieņemts lēmums, tātad atbalstījušas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas jau ir kriminālsodāma darbība.

Atbildēt

Te

08.08.2019. 19:13

»

Šekspīrs

Kas Jums pret relatīvo vairākumu. Anglijā parlamentu tā vēl gadsimtiem. Neko neesat dzirdējis


latvietis izvēmies par relatīvo vairākumu, kas latviešu mēsliem ir 2+2 5. Kur gan rodas tādi ambīļi Latvijā tik daudz?

Atbildēt

Šekspīrs

08.08.2019. 18:53

»


Kas Jums pret relatīvo vairākumu. Anglijā parlamentu tā vēl gadsimtiem. Neko neesat dzirdējis?

Atbildēt

Nimfomānija

08.08.2019. 18:33

Nebeidz pārsteigt tā IZM. Labi ka vismaz daži departamenti ir pašnodarbinātie un tikai ar sevi darbojās, jo tad tā fatālā nekomeptence... bEt izrādās, ka starp izlases ierēdnītēm ir vismaz 3 neatkarīgās... Pārejās atkarīgas Mums jau tā sabiedrība tāda vecišķa un var nesaprast, kāda var būt sieviešu savstarpējā patiesā mīlestība līdz pilnīgai atkarībai Kas gan var būs skaistāks par patiesu mīlestību starp divām (vai vairākām) sievietēm

Atbildēt

wow

08.08.2019. 18:30

ko pļerkstēt, rezultāts tāpat skaidrs!

Atbildēt

Kika

08.08.2019. 17:46

Vai tad bijuşais ministrijas jurists, tagad advokats, Pastars netika pieaicinăts, kas tik ļoti tagad uzstăjas pret rektoru?

Atbildēt

ha ha ha

08.08.2019. 17:03

»

š

Deram, ka Šļupinka ļoti apjuks, ja viņai atņems kakl-žņaudzi (choker


Sen nebij tā smiets. Ja nopietni- tad labāk nebūtu likusi neko, arī tie prastie bleķa gredzeni neliecina ne tikai par gaumes paliekām, bet arī par absolūtu intelekta trūkumu. Strangulators ir nostrādājis- izturas arvien dullāk, tā teikt-hipoksijas sekas.

Atbildēt

Papildjjautājums

08.08.2019. 16:32

Nez kamdēļ man ir aizdomas, ka visa kronis te varētu būt, ka tām vietējās nozīmes ierēdnelēm nemaz nav juridiskās izglītības. Vai es kļūdos? Pietiek, būtu labi uzzināt:)

Atbildēt

ironiskais

08.08.2019. 16:28

Nu, dura pilnīgā:)))

Atbildēt

Vai

08.08.2019. 16:13

»

Jānis Skagalis-Artūrs Priedītis.

Cienījamo profesor! Vai tiešām ir pamats tik radikāliem spriedumiem?.Šeit ir intervija...


Jānis nav Jānis Skagalis, deklarētais Zentenes ielā 30-18, Rīgā, kurš nebija spējīgs pabeigt LU ģeogrāfijas fakultāti un tagad bieži lieto alkoholu, paliekot par alkoholiķi un nodzerot smadzenes?

Atbildēt

Niknais

08.08.2019. 16:09

“Masu saziņas līdzekļiem”- komunistu cūkai dzimtā ideoloģija jau ieaugusi iekš dns

Atbildēt

š

08.08.2019. 15:59

Deram, ka Šļupinka ļoti apjuks, ja viņai atņems kakl-žņaudzi (choker).

Atbildēt

Jānis Skagalis-Artūrs Priedītis.

08.08.2019. 15:49

Cienījamo profesor! Vai tiešām ir pamats tik radikāliem spriedumiem?.Šeit ir intervija:
https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/288567-lu-studentu-padomes-priekssedetaja-suplinska-nav-piemerota-ministres-amatam.htm

Un te ir Jūsu apgalvojums:" Veidemane kopā ar LU neliešiem savās nelietībās iesaista studentus, kuri pie mums ir bailīgi, gļēvi, nepatstāvīgi, neaktīvi savu akadēmisko interešu aizstāvēšanā, taču nekad nespēj atteikties nepiedalīties kaut kādā pasniedzēju nelietībā.

Sakiet ludzu kur Jūs te redzt naivu paklausīgu aitiņu?
Profesora kungs tas ir Jūsu teksts"dauna partija grib tikties ar ministri". Kāds pamats ir šādam apgalvojumam?Jeb tā ir apsaukāšanās?Kādu paraugu Jūs Priedīša kungs rādat jaunajiem, tiem pašiem studentiem?Nu vai nav mazliet neerti?

Atbildēt

Vēl

08.08.2019. 15:45

»

Jānis

Vajadzēja vēlēt par G.Berziņu , tad ministrijai pretenziju nebūtu.Vajag tādu, kas prot sakārtot lietas un saprot viedokli


viens bāleliņš, kurš neko nezina par Bērziņa disertācijas šarlatānismu un pseidozinātnieka reputāciju, tāpat nesaprot, ka ministrijai nebūtu nekādu iebildumu, ja būtu godīgā veidā ievēlēts Muižnieks. Taču ne Muižnieku, ne Bērziņu neievēlēja. Bērziņš klusē, bet Muižnieks ar kretīni Druvieti ir izraisījis latviešu nelietību kārajās dvēselēs nevajadzīgu apkaunojumu LU - nelietību orkānu.

Atbildēt

bāli oranžā

08.08.2019. 15:39

Ir meli, nekaunīgi meli un tad seko Latvijas valdības locekļu paziņojumi Tā gan vēl nav īsta dzeltenā prese kā "Ir", bet tuvojas. Ja nu šļupļinskas spējas novērtē un varētu pretendēt uz kādu lauku korespondenta vietu īoaši dzeltenajos? Vai tomēr pārāk melīga?

Atbildēt

Jānis

08.08.2019. 15:30

Vajadzēja vēlēt par G.Berziņu , tad ministrijai pretenziju nebūtu.Vajag tādu, kas prot sakārtot lietas un saprot viedokli.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: