Menu
Pilnā versija
Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Informācijas aģentūra* · 09.07.2020. · Komentāri (21)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.

Koronavīruss neizmainīs starptautisko attiecību dabu, tomēr būtiski ietekmēs valsts “spēka” iespējas. Pie faktoriem, kuri nosaka valsts spēcīgumu (“spēku”), pieder arī cilvēciskā kapitāla kvalitāte – cilvēku spēja strādāt un vadīt tos, kuri strādā, darot to labāk nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc izglītība ir ļoti svarīga komponente no visa tā apstākļu kopuma, kurš veido izmaiņu procesā esošo spēku līdzsvaru (samēru, balansu).

Pašreiz izglītības nākotni nav iespējams iedomāties bez neizbēgamas pārejas uz masu izglītību caur internetu. “Onlains” piedāvā kolosālas iespējas gan tiem, kuri mācās, gan tiem, kuri rada un izplata zināšanas, saņemot par to naudu no valsts vai darba devēja. Šādas izglītības elastības pakāpe, piemērojamība atsevišķa cilvēka interesēm un auditorijas lielums tiek pozitīvi novērtēta no labāko šīs jomas Krievijas autoritāšu puses. Un, kas ir pats galvenais, tieši “onlain-izglītība” ir pieprasīta apstākļos, kad ir ierobežotas pilsoņu pārvietošanās iespējas.

Koronavīrusa pandēmija ... (...) Tāpēc mobilitātes ierobežošana ir vienīgais veids kā vismaz kaut kādā veidā aizsargāt mūsdienu valstis no ienaidnieka, kuru ar pieejamajiem resursiem nav iespējams uzvarēt. Daudz kas nākotnē pieder tiem darbības veidiem, kuri neprasa bīstamo mobilitāti.

Par to, ka pašreiz pasaulē ir cilvēku ar augstāko izglītību pārprodukcija, šīs jomas speciālisti diskutē jau gadus 10 –15. Milzīgs daudzums cilvēku ar bakalaura diplomiem radās tādēļ, ka šajā jomā parādījās liela nauda. Valsts nauda – Padomju Savienībā, Eiropā un mūsdienu Ķīnā, privātā nauda – ASV un citās valstīs, kur nav sociālās valsts. Tam klāt nāca reklāmas atbalstīta pārliecība, ka tikai izglītots cilvēks spēs atrast savu vietu dzīvē. Statistiski pierādīts fakts: augstākā izglītība ir garantēts drošības līdzeklis pret bezdarbu. Brīvas un salīdzinoši brīvas tirgus ekonomikas apstākļos universitāšu skaits pieauga līdz neiedomājamiem apmēriem – tikai ASV to ir vairāk nekā 4000.

Vienkārši likvidēt liekās universitātes nav iespējams [Latvijā, starp citu, to mēģina darīt]. Tagad tās pašas vai nu dos zemas vai vidējas kvalitātes “online” kursus vai arī aizies bojā konkurences cīņā ar spēcīgākiem “spēlētājiem”, kuri uz jaunu apmācības formu rēķina desmitkārtīgi un simtkārtīgi (praktiski bez ierobežojumiem) palielinās savu “studentu” skaitu. Tie, kuri grib saņemt diplomu, to saņems ar mazākām prasībām attiecībā uz zināšanu kvalitāti.

Izmaiņas izglītības saņemšanā novedīs pie lielas diferenciācijas “izejā”. Pirmkārt “jaunajās otrās pasaules” valstīs (ASV, Ķīnā, Krievijā), kur sociālo garantiju vispārējs raksturs ir ierobežots ar nevienmērīgi sadalītiem resursiem vai pilsoņu egoismu kā nacionālu ideoloģiju. Tāpēc ar vēl lielāku intensitāti tiks saražoti slikti vai vidēji (atkarībā no augstskolas) caur internetu izglītotie amatnieki. Tas, ja runājam par sabiedriskajām zinībām.

Tai pat laikā saglabāsies desmitiem tūkstošu izredzēto, kuriem paliks iespēja saņemt izglītību pilnvērtīgā sociālā saziņā jeb klātienē. Klātienes saziņa un izglītība palīdz samērot savas un kolektīva intereses un tādā veidā tiek attīstīta personība un līdera dotības. “Onlains” tādu iespēju ierobežo. 

Tomēr līderiem sabiedrībā nav jābūt pārāk daudz, jo īpaši resursu samazināšanās apstākļos.

* Tulkotā raksta autors - Timofejs Bordačovs, “Valdai” kluba programmu direktors, Augstākās ekonomiskās skolas Nacionālo pētījumu institūta Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra (ВШЭ НИУ Цкеми) zinātniskais vadītājs

Avots:

https://profile.ru/columnist/menshe-da-luchshe-284008/

P.S. Šis raksts pēc būtības ir elitāru un izsmalcinātu krievu fašistu manifestisks pamatojums kādēļ un kādā veidā vajag debilizēt savas valsts iedzīvotāju vairākumu. Diemžēl šīm aprindām ir ietekme arī Latvijā, par ko visa cita starpā liecina arī Latvijas valsts izglītības politika, slēdzot skolas, augstskolas un pievēršanās attālinātai izglītībai.

Novērtē šo rakstu:

19
6