Iesaki rakstu:

Latvijā tiesībsargājošās iestādes un organizētā noziedzība ir saauugušas kopā tik lielā mērā, ka tas nopietni apdraud Latvijas drošibu. Agrāk slaveno vilkaču uzplečos Jura Juraša un Vladimira Vaškeviča vietā tagad ir daudzi citi, kuri savus amatus izmanto peļņas nolūkos, palīdzot organizētās noziedzības pārstāvjiem, nevis cīnās ar tiem.

Pērkami menti ir burtiski katrā tiesībsargājošajā iestādē - Valsts policijā, VID Nodokļu un muitas policijā, IeM IDB, KNAB, VDD, prokuratūrā, SAB un MIDD. Par spilgtākajiem katras iestādes darboņiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie darbojas organizētās noziedzības labā, mēs pastāstīsim šajā rakstu sērijā. Un tikai no jums, lasītāji, ir atkarīgs - ticēt šeit rakstītajam vai ne.

Kāpēc tiesībsargājošās iestādes, ļoti labi zinot, kuri darbinieki pēc būtības ir noziedznieki, necīnās ar tiem un neliek viņus cietumā? Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, liela daļa no šiem vilkačiem uzplečos ieņem augstus amatus. Godīgie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki baidās uzsākt lietas pret šiem noziedzniekiem, jo tādā gadījumā viņi paši tiks iznīcināti.

Otrkārt, šie cilvēki savas noziedzīgās darbības lielākā vai mazākā mērā saskaņo un viens otru piesedz. Viņiem ir svarīgi, lai visās tiesībsargājošās iestādēs ir savi cilvēki. Treškārt, šos vilkačus uzplečos ir grūti pieķert, jo viņi zina Latvijas tiesībsargājošo iestāžu operatīvās darbības metodes, tehniskās iespējas utt. 

Bet pats galvenais, summas, ko šie negodīgie menti saņem no organizētās noziedzības pārstāvjiem, ir tik lielas, ka viņi visi ir gatavi darīt ļoti daudz, lai tikai šī milzīgā ienākumu straume neapsīktu. 

Rezultātā Latvijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū ir izveidojies savs organizētās noziedzības tīkls, kuriem zvērests un pienākums nenozīmē neko, bet nauda un vara nozīmē visu.

Šīs rakstu sērijas pirmajā daļā tiks aprakstīti VID Nodokļu un muitas policijā augstākos amatus ieņemoši personāži, aizdomas par kuru saikni ar organizētās noziedzības pārstāvjiem un negodīgiem uzņēmējiem pastāv jau kādu laiku.

Šodienas stāsts ir par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas direktoru Aigaru Prusaku un viņa vietnieku Nauri Melderi.

Portālā Pietiek jau ir publicējis informāciju par Aigara Prusaka pagātni - gan par mentu skolas gaitām KNAB pie J.Juraša, gan par veidu, kā piespieda toreizējo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi izmantot jebkādus līdzekļus iecelt viņu pašreizējā amatā.

Tomēr vissvarīgākais ir palicis bez pienācīgas uzmanības. Igaunijas Drošības policija (KAPO) 2023.gadā piefiksēja A.Prusaku. Igaunijas teritorijā tiekoties ar organizētās noziedzības pārstāvjiem, kuri darbojas akcizēto preču nelegālās aprites jomā. Igauņi šo informāciju nosūtīja Latvijas Valsts drošības dienestam (VDD).

Igauņu kolēģi ziņoja, ka A.Prusaks tikās ar Igaunijas bandītiem, kuri sadarbojas ar Latvijas organizētās noziedzības pārstāvjiem Denisu Bezdoļniju (iesauka Dolārs) un Sergeju Gornaku. Pēc igauņu informācijas, šī tikšanās bija nepieciešama, lai pārliecinātu Igaunijas organizētās noziedzības pārstāvjus, ka Latvijas organizētās noziedzības pārstāvji tiešām kontrolē Nodokļu un muitas policijas šefu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas VDD pavadīja aptuveni divas nedēļas, veicot operatīvās darbības, kuru rezultātā nekonstatēja aizdomīgas darbības A.Prusaka uzvedībā. Tomēr, kā mēļo paši VDD darbinieki, šī pārbaude pārsvarā norisinājās darba laikā, tās laikā A.Prusaka novērošana tika vairākkārt pārtraukta, jo novērošanas objekts vienkārši devās arī tur, kur neizbēgami būtu pamanījis izsekošanu.

Arī SAB uzskatīja, ka daudz vērtīgāk būtu nevis A.Prusakam liegt pielaidi valsts noslēpumam, bet veikt pārrunas no sērijas "vari turpināt darīt to, ko dari, bet tikai uzmanīgi un ar noteikumu, ka pateiksi mums, ja būs kaut kas interesants".

Savukārt stāsts par Nauri Melderi ir nedaudz plašāks. Strādā VID kopš 2002.gada, jau 2006.gadā spēja ar algu aptuveni 5000 Ls gadā (pēc nodokļu nomaksas) uzkrāt 6000 Ls, lai gan iepriekš uzkrājumu viņam nebija. Vēl 2008.gadā kāds viņam vēlīgi pārskaitīja 5000 Ls automašīnas Audi A4 iegādei, lai gan pašam uzkrājumos bija līdzīga summa.

Pie pēkšņiem uzkrājumiem N.Melderis tika arī 2021.gadā, kad jau strādāja par VID Iekšējās drošības pārvaldē par A.Prusaka vietnieku. Ja gadu iepriekš viņa uzkrājumi bija apaļa nulle, 2021.gadā N.Melderis spēja oficiāli uzkrāt gandrīz 21 000 eur, lai gan viņa alga tajā gadā nesasniedza 30 000 eur (pēc nodokļu nomaksas) un vēl tajā gadā viņam sagribējās iegādāties VW Touareg automašīnu.

Protams, tā kā viņš strādāja tieši tajā VID nodaļā, kurai būtu jāuzdod jautājumi par šādu finanšu pratību (vismaz oficiālu), neviens tam nepievērsa uzmanību. Tieši tāpat, kā neviens gadiem ilgi nepievērsa uzmanību A.Prusaka savādajām ienākumu deklarācijām. 

Tomēr lielākie ienākumi A.Prusakam un N.Melderim nākot no sadarbības ar organizētās noziedzības pārstāvjiem un negodīgiem uzņēmējiem. Īpašu uzmanību abi jau gadiem pievērš akcizēto preču nelikumīgas aprites jomai - cigarešu nelikumīgai ražošanai un kontrabandai un degvielas tirdzniecībai. Vēl darbojoties IDP, N.Melderis izrādīja citiem VID darbiniekiem nesaprotamu interesi par atsevišķiem šīs jomas uzņēmumiem un darboņiem, lai gan tas nekādā veidā neietilpa viņa darba pienākumos. 

Daudz kas kļuva vairāk skaidrs, kad A.Prusaks kļuva par NMPP priekšnieku. Kā stāsta NMPP darbinieki, pēc tam, kad A.Prusaks bija iecēlis N.Melderi par savu vietnieku, šis pāris izvērsa intensīvu darbību, kuras galvenais virziens izrādījās nevis cīņa ar visiem pārkāpumiem šajā jomā, bet gan cīņa ar konkrēta organizētās noziedzības grupējuma konkurentiem, kā arī palīdzība izvēlētiem negodīgiem uzņēmējiem.

Papildus tam A.Prusaks ar N.Melderi izveidoja NMPP sistēmu, kura nodrošina to, ka neviens NMPP izmeklētājs vai operatīvais darbinieks nevar veikt jebkādas darbības pret kādu uzņēmumu bez A.Prusaka vai N.Meldera piekrišanas. Faktiski tas nozīmē, ka bez šo divu cilvēku piekrišanas NMPP neveic nekādas darbības pat gadījumos, ja ir konstatēts noziegums.

Pārējos NMPP darbiniekus, protams, visvairāk šajā jaunajā sistēmā uztrauca ne jau tas, ka dažreiz var tikt liegta iespēja apturēt noziedzīgu darbību vai ka par plānotajām kratīšanām pārbaudāmie izrādās jau iepriekš informēti. VID izmeklētājus visvairāk uztrauc tas, ka viņiem tagad ir zudusi iespēja pašiem nopelnīt uz līdzīga rakstura gājieniem.

Iespēja nopelnīt toties ir A.Prusakam un N.Melderim. Pats A.Prusaks pēc informācijas noplūdes par sakariem ar orgnizētās noziedzības pārstāvjiem ir kļuvis vēl uzmanīgāks. Tagad uz strelkām un par naudas lietām it kā dodoties tikai N.Melderis. Savukārt pie pie citiem VID darbiniekiem viņi bieži nosūta kādu no saviem padotajiem.

Kas notiks pēc tam, kad Nodokļu un muitas policija tiks nodalīta no VID? Gadījumā, ja NMPP tiks iekļauta Iekšlietu ministrijas sastāvā, A.Prusakam un N.Melderim varētu būt problēmas. Šīs rakstu sērijas nākamajās sadaļās pavērsīsim skatu uz tiem Valsts policijas darbiniekiem, kuri piesedz organizēto noziedzību daudz ilgāk, nekā to darot A.Prusaks un N.Melderis.

Tomēr, ja partijas Jaunā vienotība savstarpējos cīniņos uzvarēs bijušā finanšu ministra Jāņa Reira grupējums, NMPP tiks pakļauta Finanšu ministrijai. Tas nozīmēs, ka A.Prusakam un N.Melderim būs jāpalīdz nopelnīt finanšu ministra Arvila Ašeradena padomniekam Kasparam Čerņeckim, apkalpojot viņa "klientus", bet būs daudz mazāk jādalās ar kumosiem ar mentiem Valsts policijā.

Šeit tomēr svarīgi uzdot jautājumu arī jaunajai VID ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, kura vismaz formāli joprojām atbild par Nodokļu un muitas policijas darbību. Vai viņai ir pieņemami, ka VID NMPP vadībā atrodas cilvēks, kurš ir piefiksēts sakaros ar organizētās noziedzības pārstāvjiem, savukārt par viņa vietnieku ir kaut arī nepierādītas, bet aizdomas par darbošanos organizētās noziedzības un negodīgu uzņēmēju labā, un kuram ir arī neizskaidrojamas savādības valsts amatpersonas deklarācijās? 

Attēlā - Nauris Melderis, saņemot atzinības rakstu no A.Ašeradena.