Iesaki rakstu:

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu, ir viens no galvenajiem Latvijas tiesiskās sistēmas pīlāriem. Kā Latvijas tiesnešu konferencē pamatoti uzsvēris Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkevičs, tiesību aizsardzība nav vienāda visiem Latvijas iedzīvotājiem, un šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, ņemot vērā sociālo nevienlīdzību un tiesību aizsardzības augstās izmaksas. Tiesību pieejamība ir ne tikai formāla piekļuve tiesām, bet arī iespēja faktiski izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus. Šajā rakstā tiek aplūkoti galvenie izaicinājumi tiesību pieejamības nodrošināšanā Latvijā, analizējot sociālās nevienlīdzības, ekonomisko apstākļu un tiesiskās izglītības lomu, kā arī piedāvājot iespējamos risinājumus šiem jautājumiem.

Tiesību pieejamība un tās nozīme demokrātiskā sabiedrībā

Tiesību pieejamības jautājums ir cieši saistīts ar demokrātijas pamatprincipiem. Tiesu sistēma ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas nodrošina taisnīgumu un aizsargā indivīda tiesības pret valsts varas pārkāpumiem. Tomēr tiesību pieejamība ir daudzdimensionāls jēdziens, kas ietver gan fizisko piekļuvi tiesām, gan arī praktiskās iespējas efektīvi izmantot tiesisko aizsardzību. Kā norāda vairākas pētniecības, tiesību pieejamība ietver gan tiesu sistēmas pieejamību (piemēram, ģeogrāfisko tuvumu, tiesu darba slodzi un struktūru), gan arī tiesību zināšanu pieejamību un sociālos resursus, kas cilvēkiem ļauj izmantot šo piekļuvi.

Latvijā pastāvošā problēma ir tā, ka tiesību aizsardzības mehānismi ir nevis universāli pieejami, bet gan bieži vien atkarīgi no indivīda sociālā stāvokļa un finansiālajiem resursiem. Tas nozīmē, ka cilvēki no maziem ienākumiem vai sociāli neaizsargātām grupām sastop lielas grūtības, lai iegūtu nepieciešamo juridisko palīdzību. Lai gan tiesību aizsardzības princips ir ieviests Satversmē, tā pilnvērtīga īstenošana joprojām ir izaicinājums.

Sociālā nevienlīdzība un tās ietekme uz tiesību aizsardzību

Sociālā nevienlīdzība, kas izpaužas gan ienākumu atšķirībās, gan izglītības līmeņa atšķirībās, būtiski ietekmē tiesību pieejamību. Juridiskās palīdzības izmaksas Latvijā var būt ievērojams šķēršlis tiesību aizsardzības īstenošanai. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir zemi ienākumi, nespēj atļauties pilnīgu juridisko palīdzību, un bieži vien ir spiesti atteikties no tiesvedības, jo tas prasa pārāk lielas finansiālas investīcijas. Tādējādi šāda situācija izraisa noturīgu taisnīguma pieejamības problēmu, kas ir pretrunā ar tiesiskās valsts principiem.

Papildus finansiālajiem ierobežojumiem jāatzīmē arī zems sabiedrības zināšanu līmenis par savām tiesībām. Kā minēts jau Rinkeviča runā, cilvēki bieži vien pat nezina, ka viņi var vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Tiesiskā izglītība, kas nodrošina informētību par tiesiskajām iespējām, ir būtisks instruments, lai uzlabotu tiesību pieejamību, tomēr tas joprojām ir nepietiekams visos sabiedrības slāņos.

Augstās tiesas nodevas un tiesnešu loma nabadzīgo un invalīdu aizsardzībā

Vēl viens būtisks jautājums, kas saistīts ar tiesību pieejamību Latvijā, ir tiesas nodevu sistēma. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem tiesas nodevas ir noteiktas noteiktos apmēros, kas dažkārt var būtiski ierobežot piekļuvi tiesai tiem, kuriem ir ierobežoti finansiālie resursi. Tas īpaši attiecas uz nabadzīgiem cilvēkiem un invalīdiem, kuriem nepieciešama tiesiskā aizsardzība, bet kuriem šīs nodevas var būt nepārvarams šķērslis.

Latvijas tiesību sistēma, lai arī paredz tiesnešu tiesības atbrīvot no tiesas nodevām, šo iespēju faktiski izmanto ļoti ierobežoti, bet dažos gadījumos pat apzināti ierobežojot pieeju taisnīgai tiesai. Piemēram, tiesneši bieži vien neveic atbrīvošanu no nodevām, lai gan tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzību tiesas pieejamībā. Tas ir pretrunā ar tiesiskās aizsardzības principu, jo ir situācijas, kad cilvēki, piemēram, invalīdi vai bezdarbnieki, nevar atļauties pat minimālas tiesas nodevas, tādējādi faktiski tiek ierobežota viņu piekļuve tiesai un iespēja aizstāvēt savas tiesības.

Priekšlikumi tiesu valsts nodevas sistēmas pārskatīšanai un invalīdu aizsardzībai

Lai uzlabotu tiesību pieejamību Latvijā un samazinātu tiesiskās nevienlīdzības radītos šķēršļus, būtu nepieciešams pārskatīt tiesu valsts nodevu sistēmu un veikt šādas izmaiņas:

1. Tiesu valsts nodevu samazināšana un diferencēšana – būtu jāapsver iespēja samazināt tiesu nodevas, it īpaši tajās lietās, kas attiecas uz personām ar ierobežotiem finanšu resursiem. Jāizstrādā differencēts nodevu sistēmas modelis, kas ņemtu vērā iesniedzēja finansiālo stāvokli, lai mazinātu tiesvedības izmaksas cilvēkiem no sociāli neaizsargātām grupām.

2. Obligāta invalīdu atbrīvošana no tiesas nodevām – būtu jāievieš obligāta norma, kas paredz invalīdu atbrīvošanu no tiesas nodevām. Tādējādi invalīdiem tiktu nodrošināta taisnīguma pieejamība, kas šobrīd bieži vien tiek liegtas augsto tiesu nodevu dēļ. Šī norma palīdzētu novērst nevienlīdzību un sniegtu iespēju invalīdiem pilnvērtīgi piedalīties tiesvedībās, kas ir saistītas ar viņu tiesību aizsardzību.

3. Tiesības iesniegt sūdzību par tiesneša rīcību – jāievieš tiesības personām, kurām ir ierobežoti finansiālie līdzekļi, iesniegt sūdzību par tiesneša lēmumiem un rīcību augstākā tiesā. Šāda iespēja ļautu apstrīdēt tiesneša lēmumus, kas varētu būt nesamērīgi smagi nabadzīgiem cilvēkiem vai invalīdiem, īpaši attiecībā uz tiesas nodevām vai citām finanšu prasībām, kas varētu ierobežot piekļuvi tiesām.

Tiesiskā izglītība un tās nozīme tiesību pieejamībā

Tiesiskās izglītības attīstīšana ir viens no galvenajiem risinājumiem tiesību pieejamības uzlabošanai. Kā liecina starptautiskā pieredze, sabiedrības izglītošana par tiesībām un to izmantošanas iespējām ir efektīvs līdzeklis, lai mazinātu nevienlīdzību tiesiskās aizsardzības pieejamībā. Izglītotai sabiedrībai ir lielākas iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības, izmantojot tiesas, tiesībsargājošās iestādes un citus juridiskos mehānismus, kā arī labāk izprast savas tiesības un pienākumus, kas veicina taisnīgumu un vienlīdzību visos sabiedrības slāņos. Sabiedrības izglītošana par tiesiskajām iespējām un procesuālajām tiesībām var mazināt arī juridisko neskaidrību un padarīt tiesas pieejamību efektīvāku, samazinot nepieciešamību pēc dārgām juridiskajām konsultācijām un veicinot tiesiskuma ievērošanu.

Tiesību pieejamība ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, kas nodrošina taisnīgumu un vienlīdzību sabiedrībā. Latvijā šī pieejamība joprojām ir būtiski ierobežota, īpaši cilvēkiem no sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, nabadzīgiem cilvēkiem un invalīdiem. Augstās tiesas nodevas un ierobežotā tiesnešu prakse attiecībā uz atbrīvošanu no nodevām, kā arī zems sabiedrības zināšanu līmenis par tiesībām ir galvenie šķēršļi, kas kavē tiesību aizsardzības efektivitāti. 

Lai risinātu šos jautājumus, ir nepieciešams pārskatīt tiesu nodevu sistēmu, ieviešot diferencētu nodevu modeli, kas ņemtu vērā personas finansiālo stāvokli. Tāpat būtu nepieciešams ieviest obligātu invalīdu atbrīvošanu no tiesas nodevām un tiesības iesniegt sūdzību augstākā tiesā par zemāku tiesu instanču lēmumiem, kas skar nabadzīgas un invalīdu tiesības. Visbeidzot, tiesiskās izglītības attīstīšana ir būtisks instruments, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par tiesiskajiem procesiem un tādējādi palielinātu tiesību pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Šie priekšlikumi palīdzētu mazināt sociālo nevienlīdzību, veicinātu taisnīgumu un uzlabotu tiesiskās aizsardzības pieejamību tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Tādējādi Latvijas tiesu sistēma kļūtu par efektīvu un pieejamu mehānismu, kas nodrošina tiesiskumu un aizsargā cilvēka pamattiesības neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa vai finansiālajiem resursiem.

Valsts prezidentam un visām Saeimā pārstāvētām politiskām partijām ir jāparāda politiskā griba iesniegt Saeimā likumprojektu, lai padarītu taisnīgas tiesas pieejamību visiem cilvēkiem, arī invalīdiem un nabadzīgiem cilvēkiem.

* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētājs