Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kārtējo reizi Rīgas pašvaldības dzīvokļu īrnieki saņem apsaimniekošanas uzņēmuma (uzņēmuma nosaukumam nav nozīmes zemāk aprakstītajā situācijā) brīdinājumu, ka nākamgad tiks paaugstināta īres maksa. Brīdinājumā skaidrots, ka papildus nepieciešama nauda remontdarbiem un mājas apdrošināšanai. 

Īrnieki nav gatavi iebilst, saprotot, ka remontdarbi kā saimnieciskās darbības izdevumi it kā ir iekļauti īres maksā, un arī saprotot, ka dzīve sadārdzinājies. Turklāt būs taču pensiju indeksācija, kā arī tagad minimālā alga ir ne tāda kā pagājušajā gadā.

Bet nevienam no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem līgumā nav paredzēta nekustamā īpašuma apdrošināšanas maksa, kas lika īrniekiem sākt apskatīt dokumentus, iepazīties ar likumdošanu no jauna un atklāt “dīvainu ainu”, proti, ka pašvaldības rīcība var būtiski atšķirties no likumā tieši un konkrēti pašvaldībai noteiktā!

Dzīvojamo telpu īres likuma V nodaļā "Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana" 31. pants "Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksa" noteic:

“1. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.”

Ir redzams, ka tiesību normas lakoniskais teksts paredz skaidru uzdevumu pašvaldībai: pirmkārt, izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata kāds varētu kādam paziņot par pašvaldības dzīvojamo telpu kvadrātmetra īres maksas noteikto apmēru šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Un tad ir pats par sevi saprotams, ka, brīdinot par īres maksas noteikšanu, apsaimniekotājam atliek vien minēt pašvaldības publiski pieejamos saistošos noteikumus bez nepieciešamības skaidrot par remontdarbiem. Jāpasvītro: Īres likums noteic finansiāli pamatot īres maksas paaugstināšanu privātīpašuma izīrētājiem, bet pašvaldībai likums skaidri noteic vispirms izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata - un ne uz kāda cita pamata - īrniekiem jāpaziņo par īres maksas noteikšanu.

Un tad īrnieki vietnē likumi.lv, sadaļā “Pašvaldību saistošie noteikumi” veica vairāk nekā vienu mēģinājumu atrast Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu pašavaldībai piederošajās vai tās nomātajās dzīvojamās telpās, laika periodā no 2021. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais Īres likums. Bet, īrniekiem nācās secināt, ka šādi noteikumi nepastāv.

Tas nozīmē, ka īrnieki velti paļāvās uz pašvaldības godīgumu, jo izrādās, ka Rīgas dome neuzliek par pienākumu pašvaldības namu apsaimniekotājiem ievērot pēc formulas aprēkināto īres maksu, jo saistošie noteikumi vienkārši nav izstrādāti un ne apstiprināti Rīgas domē!

Vietnē likumi.lv atrodot citu pašvaldību saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu, kas izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 31. pantu, īrnieki atklāja, ka no visām Latvijas pašvaldībām septiņas pašvaldības ignorē likumu: Rīgā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Salaspilī, Balvos un Saldū saistošie noteikumi par īres maksas noteikšanu nav izdoti. Tomēr visas pārējās 36 pašvaldības īsteno tieši to, kas ir noteikts likumā, izstrādājot saistošos noteikumus īres maksai.

Īrniekus tagad mulsina fakts, ka viņi saskaras ar nepieciešamību ja ne atrisināt, tad publiski apspriest konfliktu starp divām realitātēm:

- Dažas no visām Latvijas pašvaldībām pārkāpj likumu, un acīmredzot nosaukumu mainījusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz to piever acis.

- Visas pārējās pašvaldības Latvijā ciena un ievēro likumu.

Ko darīt tālāk – paklausīgi turpināt maksāt to, ko kapitāluzņēmums vēlas saņemt? Vai arī nemaksāt paaugstinātu īres maksu bez tiesiska pamata, uzsākot strīdu un tiesvedību pret pašvaldību, kura ir juridiski gatava pārkāpt likumu?

Tādējādi radusies dilemma sabiedrībai un medijiem ir jārisina kopā. Lai apturētu pašvaldības destruktīvo virzību uz tiesisko nihilismu, visām visu rangu amatpersonām (tas attiecas uz tiem, kas to aizmirsuši) jāatgādina, ka pašvaldība nav privāts uzņēmums, bet gan publisko tiesību subjekts, kuram ir pamatprincips: kas likumā ir burtiski noteikts publisko tiesību subjektam, tas burtiski ir jāizpilda.

Pretējā gadījumā neviens nevarēs saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj likumu.

Novērtē šo rakstu:

39
1