Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Komentārs satiksmes ministra Briškena intervijai raidījumam "Krustpunktā" par projektu "Rail Baltica". Apskatītas tika arī citas tēmas, taču mani vairāk interesē "Rail Baltica". Tātad ko uzzinājām no satiksmes ministra.

- Projekta "Rail Baltica" pilnais tvērums būšot 9,6 miljardi eiro;

- Pirmā posma tvērums 6,5 miljardi;

- Šobrīd iztērēti ir 300 miljoni eiro ES piešķirto finanšu līdzekļu no 1 miljarda, kas šobrīd ir pieejams;

- deficīts esot 4,5 miljardi eiro;

- par 2 miljardiem būšot jācīnās ar ES ierēdņiem, un esot cerība, ka varēšot izcīnīt;

- par atlikušajiem 2,5 miljardiem, cik saprotu, cerību vairs nav, un ministrs runāja par to, ka būšot jāmeklē pašiem. Kā vienu no risinājumiem minēja PPP;

- Paredzēts izveidot savienojumu ar Rīgas ostu, taču no konteksta sapratu, ka šī savienojuma izmaksas neietilpst pašreizējā pilnajā tvērumā. Tātad būs vēl pilnīgāks tvērums un papildu izmaksas, kas ļauj noapaļot projekta izmaksas uz kādiem 10 miljardiem eiro.

- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēšot ar VAS "Latvijas dzelzceļš".

- Ministrs runāja par ārkārtīgi intensīvo pasažieru kustību posmā Rīgas centrālā stacija - lidosta, kas esot sarēķināts, cik saprotu, tajā pašā bēdīgi slavenajā izmaksu ieguvumu analīzē;

- runāja arī par nākotnē paredzēto 1520 mm dzelzceļa konvertāciju uz Eiropas platumu 1435 mm.

Ko no tā visa var secināt.

Pirmkārt, joprojām trūkst 4.5 miljonu eiro pirmā posma realizācijai.

Otrkārt, ES ir gatava šobrīd piedalīties "Rail Baltica" projektā Latvijas teritorijā tikai ar 2 miljardiem eiro.

Treškārt, runājot par iespējām pirmajam posmam dabūt vēl papildus 2 miljardus eiro, ministrs lietoja izteikumu "es ceru". Tātad šīs naudas nav, un cerības nevaram iegrāmatot projekta finansēšanas avotos.

Ceturtkārt, 85% ES līdzdalības vietā iegūstam 30,8%. Pārējais jāfinansē pašiem. Neskatoties uz ministra kunga daiļrunību, nekāda seguma šīm cerībām nav. Taču, ja arī cerības piepildās, tad iegūstam tikai 61,5%, kas ir patālu no solītajiem 85%. Tātad aizmirstam par 85%, jo šobrīd nav pat cerību šādam ES līdzfinansējuma apjomam.

Piektkārt, naudas nav, taču jaunas vēlmes turpinās parādīties. Tas ir savienojums ar ostu.

Sestkārt, pastāv risks, ka "Rail Baltica" neuzbūvēs un papildus sabeigs Rīgas dzelzceļa mezglā arī esošo.

Nav īsti skaidrs, ko ministrs domāja ar plānoto ārkārtīgi intensīvo pasažieru kustību posmā Rīgas centrālstacija - lidosta, jo jaunākajā izmaksu - ieguvumu analīzē tika minēts, ka gada laikā vidēji visā "Rail baltica" trasē tiks pārvadāti tikai apmēram 3,3 miljoni pasažieru, kas ir ļoti maz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Trešā daļa, kas varētu attiekties uz Latviju, ir pilnīgs nekas pret investīcijām šajā projektā. Jāatgādina, ka gada laikā šobrīd Latvijā pa dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 miljoni pasažieru un 1 miljons ir tikai nepilni 6%.

Veidot savienojumu ar ostu ar plānotajiem kravu pārvadājumu apjomiem, kas ir 720 tūkstoši tonnu gadā pa visu Rail Baltica posmu un nav zināms, cik daudz iekrausies/izkrausies Latvijā, ir bezjēdzigi. Šādam apjoman atmaksājas varbūt izveidot dažus kilometrus garu pievedceļu, taču neko vairāk.

Jāsaka, ka klausītāji, kuriem ministrs piedāvājā apmaksāt viņa vēlmes, bija stipri reālistiskāki savā vērtējumā. Kad pēc ministra intervijas sākās raidījuma sadaļa "Brīvais mikrofons", bija vairāki jautājumi un priekšlikumi no klausītāju puses. Pieminēšu tikai dažus.

Viens no klausītājiem ierosināja naudas soda par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra vietā monetizēt atbildību par „Rail Baltica” projekta ieviešanu.

Cita klausītāja izteica rūpes par finanšu slogu, kas tiks uzlikts viņas bērniem un mazbērniem, un pauda savas domas, ka ministrs tikšot tiesāts.

Vēl viens klausītājs izteica priekšlikumu, ka varbūt kāda augstāka institūcija Briselē varētu atlaist Latvijas valdību sakarā ar to „Rail Baltica” projektu un ka nevienam taču nebūšot nekas pretī, ja valsti vadītu kāds beļģu, holandiešu vai vāciešu ekonomists.

Kā redzam, tad daiļrunība pārstāj nest augļus.

P.s. Vēl par ieguvumiem no „Rail Baltica”. Šobrīd varētu būt ievērojami lētāk par budžeta naudu to 1 miljonu pasažieru gadā nogādāt uz Berlīni, Viļņu vai Tallinu ar lidmašīnu, turklāt pie reizes uzsaucot arī taksometru līdz lidostai. Sanāktu vēl smuki ietaupīt. Tas pats ar tām pārsimttūkstošu tonnām kravas. Par velti ar autotransportu uz jebkuru vietu Eiropā.

Novērtē šo rakstu:

130
1