Menu
Pilnā versija
Foto

TVNET kopā ar LMT slavina nacistus

Pietiek lasītājs · 04.01.2021. · Komentāri (85)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Savā kārtējā, no pirmā acu uzmetiena ikdienišķajā rakstā TVNET ar LMT Viedtelevīzijas atbalstu nolēmis mums pastāstīt par Trešā reiha līderiem, kuriem, pēc autoru domām, bijušas galvenās lomas holokausta īstenošanā. Rezultātā mums tiek piedāvāts iepazīties ar pieciem nacistiem, kuri iemiesoja Otrā pasaules kara traģiskos notikumus.

Izlasījis tikai dažas rindkopas, es uzreiz nopratu, ka autori nesteidzas novērtēt sava stāsta varoņu rīcību. Izlasot visu rakstu, radās iespaids, ka autori mums piedāvā pašiem izlemt, cik slikti (vai labi) bija nacistu vadītāji. Ja, lasot lielāko daļu cita materiāla par holokaustu, jūs noteikti jūtat autora negatīvo attieksmi pret šo traģēdiju, tad šis TVNET raksts absolūtās morāles neesamības dēļ atgādina kaut ko līdzīgu daiļliteratūras romānam ar nacistiem galvenajās lomās.

Interesanti atzīmēt, ka rakstā, kas pilnībā veltīts masu slepkavībām, vārdi traģēdija, genocīds, slaktiņi, antisemīti, katastrofa nav minēti pat reizi. Vārds nometne 1100 vārdu rakstā par holokaustu izmantots trīs reizes. Tikmēr raksts ir piepildīts ar visdažādākajām citām pretenciozām frāzēm, kas dažkārt dod mājienu gandrīz par autoru simpātijām pret nacistiem. Vairāk par to zemāk.

Autori ir ārkārtīgi noraidoši par holokausta faktu izpēti. Lai būtu mazliet labāk skaidrāks, cik ļoti rakstā tiek izlaisti patiešām svarīgi fakti, jāsaka, ka tajā nav ne vārda ne par holokausta laikā bojā gājušo ebreju skaitu, ne par necilvēcīgajiem veidiem, ar kuriem nacisti nogalināja ebrejus. Tā vietā mums stāsta, ka par nacistiem LMT mājaslapā var noskatīties filmu un ka rakstā minētā Ādolfa Eihmaņa kremētos pelnus izkaisīja jūras krastā.

Autori joprojām norāda vienu skaitli - 35 000 mirušo ebreju Rīgas apkārtnē. Es vēlreiz atkārtoju, ka bojā gājušo ebreju kopskaits (apmēram 6 miljoni) rakstā nav minēts ne reizi un tā vietā mums tiek piedāvāts skaitlis, kas ir simt septiņdesmit reižu mazāks. Tādējādi saviem jaunajiem lasītājiem, kuri nav labi informēti par holokausta notikumiem, TVNET izveido asociāciju nevis ar 6 miljoniem bojā gājušo  ebreju, bet ar 35 tūkstošiem mirušo. Iespējams, ka daži no TVNET lasītājiem atcerēsies tieši skaitli 35 000 kā kopējo Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju skaitu, jo citus skaitļus par holokausta upuriem TVNET vienkārši nesniedz.

Materiāls mūs aicina ielūkoties arī skaistajās nacistu albumu fotogrāfijās, kurās nacisti tiek attēloti kā mierīgi, apmierināti un mērķtiecīgi ļaudis. Ir biedējoši iedomāties, kas notiek tā cilvēka galvā, kurš izvēlējās tik patīkamas un pozitīvas fotogrāfijas materiālam par mūsu laika asiņainākajiem slepkavām.

Noslēgumā jāatzīmē, ka nacistu atlase materiālam ir vismaz dīvaina. Piecu nacistu sarakstā, kuriem, pēc autoru domām, bija galvenā loma holokausta īstenošanā, pilnīgi visi neapšaubāmi ir iesaistīti holokaustā. Neskatoties uz to, daži no viņiem bija pietiekami tālu no nacistu elites, kas pieņēma patiešām nozīmīgus lēmumus par holokaustu.

Tajā pašā laikā rakstā trūkst detalizēta nacistu apraksta, kurus faktiski vajadzēja pieminēt. Piemēram, rakstā nav stāstīts par Heinrihu Himleru, kurš absolūti objektīvi vadīja ebreju iznīcināšanu visaugstākajā līmenī. Rakstā nav nekā par Hansu Franku, okupētās Polijas ģenerālgubernatoru, kur visa holokausta laikā gāja bojā 3 miljoni ebreju jeb 50% no visiem holokausta upuriem. Ne vārda par Rudolfu Hesu (Hosu), komendantu Aušvicas koncentrācijas nometnē, kur gāja bojā 1 miljons ebreju.

Tā vietā kā galvenie holokausta arhitekti tiek minēti cilvēki, no kuriem daudzi nenodzīvoja līdz pat kara beigām. Piemēram, Reinhards Heidrihs, par kuru raksta TVNET, pēc atentāta nomira 1942. gadā un nākamajos trīs gados pēc savas nāves nekādi nebija tieši iesaistīts ebreju slepkavībās.

Kāds varētu teikt, ka raksta virspusība un morāles trūkums ir autoru neprofesionalitātes rezultāts. Es personīgi diez vai ticu šai versijai. Es ļoti labi atceros savus vēstures referātus vidusskolā, kuri bija daudzkārt precīzāki un detalizētāki nekā šis raksts. Un tas, ņemot vērā, ka man tajā laikā nebija piekļuves internetam un ka es nebūt nebiju izcils students vēsturē.

Rezultātā es nonācu pie secinājuma, ka šim rakstam ir slēpti mērķi - pirmkārt, piedāvāt jaunajai TVNET auditorijai maigāku skatījumu uz nacistiem Otrā pasaules kara laikā. Un, otrkārt, šis raksts ir vēl viens mēģinājums izdzēst vēsturisko atmiņu par patiesajiem holokausta un Otrā pasaules kara notikumiem.

Iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas dzēšanas tehnoloģijas jau ilgu laiku tiek izmantotas, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, un šis raksts ir labs piemērs, kā tas tiek darīts.

Zemāk, lai atainotu autoru lojalitātes sentimentus nacistiem, es uzrakstīju šī raksta kopsavilkumu. Tam es izmantoju tikai paša raksta oriģinālos teikumus, pilnīgi nemainot vārdu secību tajos. Dabiski, ka zemāk esošais teksts tiek izņemts no konteksta, taču nevar nenovērtēt skaisto, izsmalcināto māksliniecisko frāžu skaitu tekstā par sešu miljonu cilvēku nāvi.

1942. gada 20. janvārī Berlīnes priekšpilsētā Vanzē norisinājās ārkārtīgi slepena konference, kurā sapulcējās nacistiskās Vācijas augsta ranga amatpersonas, lai apspriestu kādu ļoti īpašu jautājumu. Konference norisinājās lepnā villā (Lielā Vanzē villa) Berlīnes priekšpilsētā Vanzē.

2001. gada mākslas filmā "Konspirācija" (Conspiracy), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, lieliski parādīta snobiskā un greznā sanāksmes atmosfēra. Nevienā brīdī netiek pieminēta ebreju nogalināšana vai iznīcināšana.

Līdz šai sanāksmei ebreju dzīve Eiropā bija salīdzinoši mierīga. Pēc sanāksmes viss mainījās.

Dažām konferencē pieaicinātajām amatpersonām ebreju iznīcināšanas jautājums savā darbā bija diezgan svešs, tāpēc, apzinoties, ka evakuācija nozīmē noslepkavošanu, viņos iedarbojās morāles gēns.

Lūk, neliels ieskats Vanzē konferences spilgtākajos dalībniekos, no kuriem viens ir Rūdolfs Lange - Gestapo priekšnieks Latvijā.

Reinhards Heidrihs bija Vanzē konferences vadītājs un Himlera labā roka. Tiesa, daudziem jau tad bija skaidrs (visticamāk, arī pašam Himleram), ka Heidrihs ir daudz pārāks par viņu.

1942. gada 27. maijā divi britu savervēti Čehoslovākijas izpletņlēcēji veic atentātu pret Heidrihu. Viņš gūst smagus ievainojumus un 4. jūnijā mirst.

Eihmanis piedzima 1906. gadā Vācijas pilsētā Zolingenē. 1932. gada novembrī viņš iestājās nacistu organizācijā SS, kur pa hierarhijas kāpnēm ātri virzījās uz augšu. Tajā pašā gadā Eihmanis tika pieņemts darbā SS centrālās drošības birojā Berlīnē.

Pēc kara Eihmani apcietināja ASV kareivji, tomēr 1946. gadā viņam izdevās izbēgt no gūsta. Eihmanis nomainīja vārdu un turpmākos gadus bēguļoja, līdz 1950. gadā ieradās Argentīnā. Apzinoties, ka Argentīna varētu neizdot Eihmani Izraēlai, (MOSSAD) aģenti nolēma viņu izvest no valsts nelegāli. Argentīna pieprasīja Eihmani atpakaļ, tomēr Izraēla paziņoja, ka viņš ir starptautisks kara noziedznieks, tāpēc viņiem ir pilnas tiesības Eihmani sodīt. Viņa līķis tika kremēts, bet pelni izkaisīti jūrā.

Diplomāts ar zīmīgo vārdu Martins Luters. Zināms, ka Martins Luters bija ārkārtīgi lojāls Heinriham Himleram. Šī perioda laikā viņš turpināja darboties kā interjera dizainers Rībentropa sievas vadībā, palīdzot viņai izdekorēt viņas daudzās mājas, kā arī modelēt drēbes. Viņa pret Luteru esot izturējusies kā pret vienu no saviem kalpiem.

Pēdējais šī saraksta "varonis" ir Heinrihs Millers - Reinharda Heidriha tiešais padotais, kurš kopā ar Eihmani un Heidrihu pēc konferences palika iemalkot konjaku un pakūpināt cigāru.

Te arī viss raksts:

https://www.tvnet.lv/7142863/pieci-ieverojamakie-nacisti-kas-1942-gada-vanze-konference-lema-ebreju-likteni

Novērtē šo rakstu:

47
83