Menu
Pilnā versija
Foto

Unikālais izaicinājums

Arturs Priedītis · 08.11.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?

Visticamākais, ka ar tik lielu izaicinājumu sabiedrību nav aplaimojis neviens no LR valsts visaugtākajām amatpersonām. Pie tam tas notiek, turpinot sēdēt augstajā amata krēslā, kas šo izaicinājumu vispār pārvērš neticami drausmīgā izdarībā.

Tas ir atklāts fundamentāli nelietīgs izaicinājums! Tā ir atklāta uzpļaušana tiesai, valdībai, valstij, tautai. Tā var rīkoties vienīgi dziļi tonēts nelietis, kurš nepazīst ne kauna, ne goda.

Protams, formas ziņā tas ir sen pazīstams izaicinājuma veids. Zināmi ir daudzi gadījumi, kad cilvēks demonstratīvi nodarbojas ar kaut tādu, kas pilnīgi neatbilst dotajai situācijai. Tiek kritiski izskatīta viņa darbība, taču cilvēks klaji izrāda kolosālo vienaldzību pret to. Savā laikā, piemēram, tādā veidā Ādofs Šapiro tracināja kultūras ministru Raimondu Paulu, kurš bija atnācis slaveno režisoru un viņa lieliskos aktierus pamācīt teātra mākslā.

Rimšēviča gadījumā tas ir muļķīgs izaicinājums! To varēja izdomāt tikai muļķis! Muļķis nesaprot, ka katra normāla cilvēka reakcija tādam fundamentāli nelietīgam izaicinājumam var būt tikai viena - dziļi nosodoša. Šī primāta stāvoklis tiesas zālē nav tāds, lai izaicinoši lasītu šo gudro avīzi.

Kāds gan morāli pagrimis cilvēks un faktiski arī muļķis savā laikā ir ticis iesēdināts Valsts bankas prezidenta krēslā! Ja arī kādam līdz šim bija aizdomas par lietas safabricēšanu, tad fotogrāfijā redzamais izaicinājums kliedē jebkuras aizdomas. Ja cilvēks nebūtu vainīgs, tad viņš sēdētu klusu, bet nevis lepni šķirstītu “Financial Times”.

Taču īstenībā viss ir loģiski. Latvijas nelietību cunami pašlaik ir divi augstākie punkti - Rimšēvičs un Muižnieks. Rimšēviču 4.novembrī sāka tiesāt par smagiem noziegumiem, bet Muižnieks turpina nelietīgi kaulēties ap rektora krēslu. Rimšēvičs nevis uzrakstīja atlūgumu un no kauna pakārās, bet līdz tiesai turpināja sēdēt Valsts bankas prezidenta krēslā.

Savukārt Muižnieks pēc neievēlēšanas turpina nelietīgi uzstāt, ka viņu tomēr ievēlēja. Tāds nelietības līmenis pašlaik ir augstākais valsts iestādēs. Tā ir divu neliešu nelietība, kura ir iespējama vienīgi nelietīgā vidē, kad sociums nepretojas nelietībām un nelietība ir kļuvusi amoralitātes norma. Nelietība ir kļuvusi par mūsdienu latviešu identitātes pazīmi.

Staļina, Brežņeva laikā Rimšēvičs jau sen būtu sapuvis, jo tiktu nekavējoties tiesāts, piespriests un izpildīts augstākais soda mērs. Pat grūti aptvert, kādā noziegumu brīvībā dzīvojam! Nav ticams, ka spēsim pašu spēkiem atgriezties cilvēciskā dzīvē. Jau ir vismaz divas paaudzes, kurās darba vietā ir blēdības, noziegumi, organizētā noziedzība.

Varbūt līdzēt var tikai tas, ko XX gs. otrajā pusē sāka dēvēt par "humanitāro palīdzību", kad, piemēram, Āfrikas zemēs ieradās ANO karaspēks, lai vietējos iedzīvotājus vestu pie prāta. Viņiem bija uzdāvināta brīvība, bet viņi sāka aplaupīt un slepkavot viens otru. Bet kurš tagad gribēs ar mums smērēties! Domāju, Rietumu elitē jau sen visu ir sapratuši par mums, atmetuši ar roku un izmanto tikai melnajos darbos (starptautiskajā finansu organizētajā noziedzībā). Citās jomās no mums nav nekāda labuma.

Kā zināms, Rīgā tiek atmazgāta visietekmīgāko ASV politiķu nauda. Augstāks līmenis vairs nevar būt. Tas ir Baltā nama līmenis. Rīga ir ļoti slavena. Un amerikāņi zina, ka no Rīgas nav jābaidās. Rīgā valda cilvēciskās padibenes, kurām valsts gods, tautas gods jau sen ir izžuvis pat šo padibeņu pamperos.

Novērtē šo rakstu:

68
30